Saeima palielina sodus par draudiem un vajāšanas gadījumiem

Galīgajā lasījumā pieņemti gan "Jaunās vienotības" (JV) iesniegtie grozījumi Krimināllikumā, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputātu sākotnēji virzītā pamatdoma grozījumiem Kriminālprocesa likumā. Abos grozījumos Juridiskajā komisijā veikti papildinājumi, tajā skaitā, no tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres (JV) un iekšlietu ministra Māra Kučinska (AS).

Patlaban likums paredz sodu par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, kā arī par vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu šai personai vai nevēlamu saziņu ar šo personu, ja tai ir bijis pamats baidīties par savu vai savu tuvinieku drošību. Par to soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Krimināllikumā atbilstoši tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikumam kā maksimālais sods noteikts trīs gadu cietumsodu par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas pret personu, ar kuru vainīgais ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru vainīgais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru vainīgajam ir kopīga jeb nedalīta saimniecība.

Ja šādu tuvu attiecību nebūs, tad maksimālo cietumsods palielināts līdz vienam gadam.

Par ļaunprātīgu nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu arī kā maksimālo sodu varēs noteikt trīs gadus.

Tāpat pēc tieslietu ministres priekšlikuma noteikts, ka par šiem nodarījumiem pamatsodu - probācijas uzraudzību - sāks piemērot ar 2023. gada 15. jūliju pilngadīgām personām, kuras izdarījušas attiecīgo noziedzīgo nodarījumu pēc 2023. gada 14. jūlija.

JV pieņemto izmaiņu anotācijā norāda, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt efektīvāku aizsardzību personām, kurām ir izteikti draudi nodarīt smagus miesas bojājumus vai noslepkavot, kuru drošība ir apdraudēta ar vairākkārtēju vai ilgstošu izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu un personai nevēlamu saziņu, kā arī personām, kurām ar tiesas nolēmumu ir noteikta aizsardzība pret vardarbību.

JV ieskatā līdz ar likuma pieņemšanu tagad būs nodrošināta efektīvāka kriminālprocesa norise, jo ļaus attiecīgo noziegumu izmeklēšanā pielietot speciālās izmeklēšanas darbības, kā arī piemērot aizdomās turētajām un apsūdzētājām personām apcietinājumu uz laiku līdz deviņiem mēnešiem, no kuriem pirmstiesas procesā personu būs atļauts paturēt apcietinājumā ne ilgāk par četriem mēnešiem.

Tāpat šodien galīgajā lasījumā pieņemti Juridiskās komisijas virzītie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuru sākotnējo variantu pieteica ZZS un kuros veikts arī papildinājums atbilstoši iekšlietu ministra Kučinska priekšlikumam.

Apvienojot arī likumā jau pašlaik esošās normas, pieņemtā redakcija nosaka, ka saprātīga termiņa nodrošināšanā priekšrocība salīdzinājumā ar pārējiem ir piecu veidu kriminālprocesiem.

Runa ir par kriminālprocesiem, kuros piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, tāpat par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, ko nodarījusi persona, no kuras nepilngadīgais cietušais ir materiāli vai citādi atkarīgs, vai ko izdarījis cietušā tuvinieks, bijušais laulātais vai persona, ar kuru cietušais ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās.

Tāpat prioritāte būs kriminālprocesiem par noziegumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kas izdarīts pret nepilngadīgo, un kriminālprocesiem, kuros vai nu iesaistīta speciāli procesuāli aizsargājama persona vai arī kurā apsūdzēta valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli.

Liela daļa no šīm prioritātēm likumā ir noteikta jau līdz šim.