Kāds Rinkēvičs? Ždanoka mūsu kandidāte, saka bijušais Saeimas deputāts
Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievēlēšana Valsts prezidenta amatā ne visiem gāja pie sirds — gan viņa politiskās, gan intīmās orientācijas dēļ. Ja bijušais žurnālists un kādreizējais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins šajā sakarā apspļaudīja Latvijas himnu, tad bijušais Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs piedāvā savu skatījumu par to, kādai personai vajadzētu būt Latvijas prezidenta amatā — visnotaļ odiozu, taču nebūt nepārsteidzošu.
Viņaprāt, Latvijas prezidentei vajadzētu būt Tatjanai Ždanokai — Latvijas pārstāvei Eiropas Parlamentā un partijas “Latvijas krievu savienība” (LKS) pārstāvei, kura nepagurusi stāsta Eiropai par krievvalodīgo apspiešanu Latvijā un uzticami kalpo Krievijas propagandas interesēm.
У меня больше нету сил смеяться pic.twitter.com/vAMcZ0bcGa
— Mrs. Brightside🇱🇻 (@Marina8oo8) May 31, 2023
Atšķirībā no Mamikina, Buzajevs vairāk uzmanības pievērsa jaunā prezidenta politiskajiem uzskatiem. "Saeima uz mūsu galvām izvēlējās prezidentu, kurš neapmierina iedzīvotāju daļu ar savu seksuālo un (kas, ticiet man, ir daudz svarīgāk) ārpolitikas orientāciju", Buzajevs raksta savā "Facebook" kontā. Bez šaubām, Ždanokas orientācija atbilst visām viņa vēlmēm.
Buzajeva domubiedri arī nekautrējās no izteicieniem, gan pašus Valsts prezidenta amata kandidātus Rinkēviču, Uldi Pīlēnu un Elīnu Pinto nodēvējot par "NATO padauzām", gan izsakoties, ka prezidenta amatā ievēl tos, kurus nosaka "no augšās", acīmredzot, ar to domājot Ameriku. "Latviju pārvalda ASV, geju valsts," nicīgi nospļaujas kāds komentētājs.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ievēlēts Valsts prezidenta amatā
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ievēlēts Valsts prezidenta amatā, 2023. gada 31. maijs
Gluži kā Ždanoka, arī Krievijā dzimušais Vladimirs Buzajevs vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas darbojās interfrontē, kas darbojās kā Latvijas Tautas frontes pretstats un kategoriski bija pret Latvijas atbrīvošanos no Padomju Savienības važām. 2000. gadā Buzajevs naturalizācijas ceļā ieguva Latvijas pilsonību, 2002. gadā viņu Buzajevu no "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) saraksta ievēlēja par 8. Saeimas deputātu, darbu Saeimā turpināja arī pēc 2006. gada vēlēšanām.
2010. gada 10. Saeimas vēlēšanās PCTVL saraksts neguva vēlētāju atbalstu un Buzajevs zaudēja Saeimas deputāta mandātu un viņa politiskā karjera gāja lejup.
2014. gadā Buzajevs nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 12. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības saraksta. 2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, taču Latvijas Krievu savienība netika ievēlēta Saeimā. Viņš kandidēja arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts, bet 2022. gadā kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču Latvijas Krievu savienība nepārvarēja 5% barjeru.
