Parādās cerība, ka auto tehnisko apskati varētu veikt retāk – tikai vienu reizi 2 gados

Viņš norādīja, ka šis jautājums Latvijas sabiedrībā ir aktuāls ne pirmo reizi. Jau 2016.gadā iedzīvotāji vāca parakstus par retākām automašīnu tehniskā stāvokļa kontrolēm. Arī iepriekš bija dažādas iniciatīvas.

“Fakts ir tāds, ka 10 Eiropas Savienības valstīs (Vācijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Lietuvā u.c.) automašīnu tehniskā apskate notiek reizi divos gados.”

Neredz saistību ar negadījumiem uz ceļa

Aicinot iedzīvotājus parakstīties par retākām auto tehniskām apskatēm un gatavojoties Saeimas komisijas sēdei, kurā maija vidū lēma par šo jautājumu, Vītols pētīja dažādus statistikas datus: “Tajos nav nekādas būtiskas saistības starp to, cik bieži mašīnas pārbauda īpaši aprīkotās apskates vietās, un to, cik daudz satiksmes negadījumu notiek uz ceļiem.”

Viņš atgādināja, ka auto tehnisko pārbaužu virsmērķis ir uzlabot satiksmes drošību: “Bet, ja mēs gribam panākt drošāku satiksmi, tad tas, cik bieži mums jābrauc uz auto tehniskās apskates obligāto pārbaudi, saskaņā ar statistikas datiem visas Eiropas mērogā nekādi neietekmē, nepalīdz sasniegt mērķi. Tā ir reāla statistiska, tā tas vienkārši ir.”

Ērti samaksāt arī nodokli un soda naudu

Vītols atzina, ka esošā sistēma ir ērta tādā ziņā, ka reizi gadā, aizbraucot uz auto tehnisko apskati, var samaksāt arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un gada laikā sakrātās soda naudas par pārkāpumiem uz ceļiem.

Taču jāņem vērā, ka jau ilgāku laiku sodu nomaksā iesaistīti tiesu izpildītāji. “Tu vairs nevari vilkt sodu samaksu tā, kā darīji agrāk – līdz nākamai tehniskai apskatei. Nevar iziet tehnisko apskati, savākt 3-4 sodus, ko mierīgi var uzreiz nemaksāt, bet gan gaidīt līdz nākamai tehniskai apskatei, kad sodus samaksāt.

Tā vairs nevar! Tas jau sen ir izskausts. Manuprāt, nebija pareizi, ka varēja tā rīkoties. Vai tad tie bija kādi īpašāki sodi, ka tos varēja uzreiz nemaksāt?”

Nodokli var maksāt arī citādi

Arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis nav tik īpašs un atšķirīgs no citiem nodokļiem, ka to nevarētu maksāt tādā pašā kārtībā, kā iedzīvotāji maksā pārējos nodokļus. “Arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim jāpiemēro tas pats mehānisms, kas ir citiem nodokļiem.” 

Nevar noliegt, ka esošā sistēma ir ērtāka un pierastāka nodokļa un sodu nomaksā, bet to var izdarīt arī citādāk. “Es pats maksāju citādāk. CSDD mājas lapā ir norādīti Valsts kases konti, tu vari kaut vai katru mēnesi maksāt proporcionāli. Piemēram, ja nodoklis ir 130 eiro gadā, to var sadalīt uz 12 mēnešiem, uzlikt automātisko maksājumu un tev katru mēnesi atskaitīs aptuveni 11 eiro. Viss, tu vari aizmirst par to!”

Kaimiņvalsts Lietuva izvirzījusies līderos

Vītols arī vērsa uzmanību, ka Eiropas Komisija katru gadu nāk klajā ar ziņojumu par bojāgājušo cilvēku skaitu ceļu satiksmē. Šī gada februārī publicētie dati apstiprinājuši, ka lielākais bojāgājušo skaita samazinājums ir tieši tajās valstīs, kur auto tehniskās pārbaudes ir retākas – reizi divos gados.

“Līdere ir mūsu kaimiņvalsts Lietuva, kur fiksēts aptuveni 30% samazinājums 10 gadu laikā.” Dānijā bijis 23% samazinājums, Vītols teica un norādīja, ka ar šiem datiem var iepazīties šajā saitē: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_23_953

Esošā kārtība nav draudzīga auto īpašniekiem

“Var redzēt, ka nav nekādas korelācijas [starp biežāku auto tehnisko apskati un mazāku bojāgājušo skaitu]. Tā vienkārši ir ērta sistēma, kas ir iestrādājusies. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) pie tās turas, droši vien to ir ērti administrēt.

Bet, manuprāt, mums kā transportlīdzekļu īpašniekiem tas nav pārāk draudzīgi. Ja tas nepalīdz rezultāta sasniegšanai, kāpēc mums, transportlīdzekļu īpašniekiem, uzlikt papildu slogu iet tehnisko apskati ik gadu, stāvēt rindās?”

Valsts varētu vairāk uzticēties iedzīvotājiem

Runājot par Latvijas sabiedrības kopējo apzinīguma līmeni, rūpējoties par saviem transportlīdzekļiem un to tehnisko stāvokli, Vītols sacīja: “Šī iniciatīva ir viens no veidiem, kā valsts varētu mēģināt dot uzticības kredītu saviem iedzīvotājiem, uzticēties mums vairāk.

Es uzskatu: ja valsts uzticēsies mums, mēs kļūsim apzinīgāki savu pienākumu pildīšanā pret valsti.”

Daļa autovadītāju ikdienā neremontē sīkumus

Nav noslēpums, ka tagad, kad ir sistēma, ka auto tehniskā apskate ir jāveic reizi gadā, daļa īpašnieku nesteidzas uzreiz remontēt savu mašīnu, ja pēkšņi dažus mēnešus pirms tehniskās apskates, braucot pa bedrēm, sāk grabēt kāda atsaite vai cita nebūtiska detaļa.

“Es, godīgi sakot, neiešu taisīt auto, ja zinu, ka pēc 2 mēnešiem būs mašīnas tehniskā apskate. Priekš kam! Es aizbraukšu [uz apskati], man tur ierakstīs divnieku, un es zinu, ka man tur droši vien vēl kaut ko ierakstīs.

Palasiet forumus! Ir tā, ka cilvēki jūt, ka pēkšņi no gaisa [auto tehniskajā apskatē ieraksta divnieku], viņi aizmirst kādu lampiņu vai vienā pusē nedeg gabarīts, tāpēc viņiem ieraksta divnieku un izmet tehniskajā apskatē.

Ja apskate būtu retāk, auto remontētu biežāk

Bet, ja es zinātu, ka manam auto tehniskā apskate nebūs pēc 2 mēnešiem, es aizbrauktu tūliņ un sataisītu savu grabošo štruntiņu. Uzskatu, ka arī no tās puses var paraudzīties.

Protams, tas ir sabiedrības attieksmes jautājums, bet kādam ir jāpasper solītis pretī vienam otram. Manuprāt, šeit tas būtu jādara valstij, it īpaši ņemot vērā to, ka Eiropas līmenī tiešām nekas slikts nav noticis tajās valstīs, kurās auto tehniskās apskates nav reizi gadā.”

Bažas, ka ieņēmumi būs mazāki

Vītols pastāstīja, ka Saeimas komisijas sēdē, kur lēma par šo jautājumu, tika dots vārds arī Finanšu ministrijas pārstāvim. “Viņi bija ļoti nobažījušies par to: ja apskate būs jāveic reizi 2 gados, tad visi aiz pieraduma pirmajā gadā nemaksās nodokli un radīsies mazāki valsts budžeta ieņēmumi. Viņi rezervēti uz to skatījās, bet vairāk nekādus citus argumentus nespēja definēt.”

Bet Vītols pauda: “Visa iniciatīva ir par to, lai valsts mums uzticas nedaudz vairāk.”

Auto tehniskā apskate kā bubulis

Viņš piekrita, ka daļā sabiedrības auto tehniskā apskate tiek uztverta kā bubulis. “Tai nevajadzētu būt bubulim!

Man nepieklājas tā runāt, bet klīst visādas runas, ka tur strādā uz to, lai pirmo reizi mašīnas apskati nemaz neizietu, lai atrastu sīkumus, kur piesieties. Daudzi to saka. Arī forumos raksta, ka par nebūtiskām lietām neiziet tehnisko apskati.

Otrreizējā pārbaudē skatoties formālāk  

Bet tad, kad tehnisko apskati iet otro reizi (es pats esmu to piedzīvojis), tad pat lāgā nepaskatās: “Tu otrreiz atbrauci, tev viss kārtībā.” Ātri un formāli paskatās un atļauj braukt. Galvenais, ka cilvēks ir otrreiz atbraucis.”

Vītols norādīja, ka arī par otrreizējo apskati uzņēmums, kam CSDD deleģējis veikt auto tehnisko pārbaudi, saņem naudu. “Ir arī fakts, ka katrā tehniskās apskates stacijā katrs inspektors skatās nedaudz citādāk.”

Vajadzētu vairāk pārbaužu uz ceļiem

“Mans uzskats būtu tāds, ka tos resursus, kas atbrīvotos uz retākām pārbaudēm, drīzāk vajadzētu novirzīt uz ielu pārbaudēm, kas ik pa laikam arī tagad notiek. Tas, protams, institūcijām ir dārgāk un laikietilpīgāk, bet tas dod reālu iespaidu uz satiksmes drošību.

Nav noslēpums, ka dažkārt daži gudrinieki aizņemas uz apskati riepas, lukturus, kuri pašiem neatbilst, vai lukturus noņem.” Ja biežāk pārbaudītu uz ceļiem esošās automašīnas, būtu lielāka iespēja uzlabot kopējo drošību, viņš pauda.

Latvijā nedaudz pārspīlē ar prasībām

Vītols uzņēmās iniciatīvu organizēt iedzīvotāju parakstu vākšanu vairāku iemeslu dēļ. “Vispār mūsu valsts ir tāda, kur mīl nedaudz pārspīlēt ar prasībām. Šis [ikgadējās auto tehniskās apskates] ir tikai viens aspekts, ar ko es pats esmu saskāries.”

Iepriekš Vītols vairākus gadus dzīvojis un strādājis Beļģijā, kur redzējis, ka tehniskā apskate nav jāveic mazajām piekabēm, “ar ko cilvēks aizvelk kūdras maisu vai aizved uz laukiem stādus”. Arī motocikliem Beļģijā un Francijā neesot bijis tehnisko apskašu.

Pilnīgi cita attieksme

“Tur ļoti uzticas. Sabiedrības apziņas līmenis ir tāds, ka motocikls ir bīstamāks transportlīdzeklis, līdz ar to vadītājam pašam būtu jāsaprot, ka nedrīkst ar to braukt, ja tas nav tehniskā kārtībā, ka viņš pats sevi apdraud. Tur vairāk uzticas sabiedrībai, un nav tā, ka motociklisti daudz vairāk cieš negadījumos.

Pie mums uzskats ir pavisam pretējs: tā kā motocikli ir bīstami, tad valstij to izmantošana ir jāregulē vēl vairāk.” 

Ceļu stāvoklis ir uzlabojies

Runājot par Latvijas ceļu stāvokli, Vītols norādīja, ka 2016.gadā, kad sabiedrībā iepriekš vāca parakstus par retākām tehniskām apskatēm, bija 2 argumenti, kāpēc to neīstenoja: sliktais ceļu stāvoklis, kā arī bažas par nodokļa un sodu samaksu.

“Es domāju, ka ceļu stāvoklis ir uzlabojies pēdējo 7 gadu laikā,” viņš teica un pastāstīja, ka, braucot uz Vidzemi, ceļi (piemēram, Siguldas šoseja) ir kārtīgi saremontēti. Arī Bauskas virzienā ceļus remontē.

Lielie ceļi mums nav sliktāki nekā Lietuvā

“Lielie ceļi, manuprāt, ir labi. Jā, Rīga ir problēma. Kad iebraucam Rīgā, tur var nolauzt visu, ko var nolauzt.”

Viņš uzsvēra, ka lielie ceļi Latvijā nav sliktāki nekā Lietuvā, kur auto tehniskā apskate notiek reizi 2 gados. “Ja salīdzinām Latviju ar Lietuvu, tad, manuprāt, arguments par ceļu stāvokli pilnīgi izplēn. Mēs esam pilnīgi salīdzināmi.”

Cer, ka drīzumā pieņems izmaiņas

Jautāts par prognozēm, vai Saeimas deputāti tuvākajā laikā varētu pieņemt izmaiņas tehniskās apskates veikšanas biežumā, Vītols pastāstīja, ka iniciatīva būs jāskata Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Izskanējis, ka šis priekšlikums ir pārāk radikāls, lai gan 10 Eiropas Savienības valstīs šāda kārtība netiek uzskatīta par pārāk radikālu. Iespējams, deputāti varētu atbalstīt auto tehniskās apskates retāku veikšanu jaunākajām mašīnām.

“Tālāk nav mana atbildība. Tur [uz turpmākajām Saeimas komisijas sēdēm] mani laikam neviens neaicinās,” viņš sacīja un pauda pārliecību, ka Latvijas sabiedrība ir gatava tam, ka auto tehnisko apskati varētu veikt retāk.

“Ejam uz priekšu! Parādam, ka mēs varam atvieglot dzīvi saviem cilvēkiem!” aktīvists aicināja deputātus lemt par izmaiņām auto tehniskās apskates biežumā.

Nav viennozīmīga atbalsta

Portāls Jauns.lv jau ziņoja, ka Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma rosināt nodot vērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā kolektīvo iesniegumu par retākām automašīnu tehniskā stāvokļa kontrolēm. Pagaidām viennozīmīga atbalsta idejai nav.