Rendas pagastā atņem vārdu ielai, kas nosaukta par godu “vienīgajai un pareizajai” partijai - kompartijai

Kuldīgas novada pašvaldība pēc iedzīvotāju lūguma beidzot nolēmusi atbrīvoties no Partijas ceļa jeb ielas nosaukuma, kas pie vārda tika par godu “pareizajai un vienīgajai” Komunistiskajai partijai vēl tālajos padomju okupācijas gados. Tomēr šis ceļa posms pie sava nosaukuma tika ne jau tai “piedienīgākajā” veidā un arī oficiālajos reģistros un kartēs ierakstīts tikai pusoficiāli. Partijas ceļa nodēvējums tam ir tikai tautas mutē un pašvaldības saziņā sadzīviskā līmenī.

Kuldīgas novada Rendā padomju laikā ierīkoja ielu jeb ceļu, kuru tauta nosauca par godu kādreiz “vienīgajai un pareizajai” partijai – Komunistiskajai partijai. Daudziem šis pusoficiālais ceļa nosaukums – Partijas iela - raisīja gan neizpratni, gan mulsumu. Jaunākā paaudze, kā teiktu, bija šokā – kā demokrātiskā daudzpartiju valstī var būt nodēvēta iela vienas Partijas vārdā?

Jauns.lv skaidroja dīvainā ielas nosaukuma izcelsmi. Pirmām kārtām, uzreiz jāteic, ka šī iela tik tiešām kādreiz – Brežņevlaikos - nodēvēta par godu kādreiz vienīgajai “padomju tautas sirdsapziņai” – Komunistiskajai partijai. Tomēr šis ceļa posms tā arī nekur oficiāli netika ierakstīts kā Partijas ceļš, jo vairāk tādēļ, ka iela pie šī nosaukuma tika ne tai cēlākajā veidā. Tas bija tautas sarkasms un ironija, kas šo ielu lika tā nodēvēt.

Latvijai atgūstot neatkarību, ielas dīvainais nosaukums ieguva pusoficiālu nosaukumu: “Jāņa sētas” kartē un “Lursoft” datu bāzē pat parādījās nosaukums “Partijas iela”, pašvaldībā to sāka dēvēt par Partijas ceļu, kas arī kļuva par ikdienā lietotu “tautas vietvārdu”.

Renda ir salīdzinoši mazs ciemats, un tādēļ “Latvijas pasts” tur sūtījumus piegādāja adresēm, kurās minēts tikai māju nosaukums – nekāds ielas nosaukums netika prasīts. Oficiālajā adrešu sarakstā tādas Partijas ielas nav. Bet, ja palūkojamies Uzņēmumu reģistra datu bāzē, tad varam konstatēt, ka Rendā, Partijas ielā, ir reģistrēti vairāki uzņēmumi.

Jau vēlākos atjaunotās neatkarības gados internetā tika izveidota tūristiem paredzēta Rendas karte, kuru, pēc visa spriežot, taisījuši jaunieši, kuri padomju laikus nav piedzīvojuši, jo tautā iegājies Partijas ceļš tur nosaukts kā Partiju ceļš, pa kuru var nokļūt uz baznīcu, bibliotēku un vīnotavu “Vini Curlandia”. Vārdu sakot, tūristiem uz iemīļotajiem apskates objektiem vai informācijas centriem pāri ceļam – viņpus Īvandes rumbai, tuvāk Abavai, piedāvāja doties pa “daudzpartiju” ielu. Kartes veidotājiem nekādīgi prātā nevarēja ienākt, ka kāda ciema iela varētu tikt nosaukta vienas partijas vārdā. Tādēļ “vienas partijas sistēma” tapa par “daudzpartiju sistēmu”, kā tas civilizētā politiskajā pasaulē pieņemts.

Tomēr nezinātājam mulsumu izraisīja jautājums – kādēļ iela, uz kuras atrodas vairākas daudzdzīvokļu ēkas un privātmājas, un kas iet cauri pašam ciema centram nosaukta “vienīgās un pareizās” Partijas vārdā?

Kuldīgas laikrakstā “Kurzemnieks” šo dīvainību izskaidrojis pagasta vēstures zinātājs un daudziem ceļotājiem labi zināmā krodziņa “Abavas pagrabiņš” saimnieks Andris Egliens:

“Padomju laikā šajā ceļā mājas būvējusi kolhoza vadība jeb priekšnieki, kā tolaik sauca visus, kuri bija kādā vadošā amatā. Tādējādi tas tautas valodā ieguvis Partijas ceļa nosaukumu, vēlāk tā ierakstīts dokumentos un saglabājies līdz mūsdienām, lai gan daudzās tā sauktajās priekšnieku mājās tagad ir jauni iemītnieki”.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad Latvijā sāka atbrīvoties no okupācijas laiku atgādinošiem vietvārdiem sasparojās arī rendenieki un pašvaldība rīkoja aptauju, kā tad tagad šo ceļu dēvēt.

Iedzīvotāju aptaujā tika nolemts turpmāk Partijas ceļu dēvēt Cerību vārdā, raksta laikraksts “Kurzemnieks”. To atbalstījusi arī Kuldīgas novada domes attīstības komiteja. Pagasta pārvalde saņēma vairākus iedzīvotāju ierosinājumus nosaukumu mainīt. Partijas ceļu ierosināja saukt par Dīķu, Zītaru vai Cerību ceļu. 42,2% aptaujā piedalījušies izvēlējās Cerību nosaukumu. To par piemērotu atzinis arī Valsts valodas centrs.