Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 28. un 29. martā. FOTO. VIDEO

Savukārt Lielajā ģildē orķestris „Sinfonietta Rīga” koncertēs kopā ar talantīgo somu pianistu un diriģentu Olli Mustonenu. Toties teātra cienītājiem jādodas uz Daugavpils teātri, kur pirmizrādi piedzīvos dejas izrāde „Tuvība”. Sestdienas vakarpusē visi par pievienoties Zemes stundas atzīmētājiem un piedalīties kādā no daudzajiem zaļo organizētajiem pasākumiem visā Latvijā. Daudz jaunumu arī izstāžu zālēs. Atliek vien izvēlēties…

Daudzi bija ieplānojuši 29. martā doties uz „Arēnā Rīga”, kur uzstāties bija paredzējusi uztāties „Vijoles princese” Vanesa Meja. Viņa ar jauno priekšnesumu solīja ievests burvīgo teiksmu pasaulē. Romantiskā un smalkjūtīgā Vanesa Meja bija paredzējusi izpildīt labākos darbus, ko radījuši cilvēces izcilākie komponisti: Vivaldi, Bahs, Paganīni un mūsdienu autori. Tikai viņai raksturīgo un neatkārtojamo vijoļspēli pavadīs orķestris un koris. Tomēr tiem, kuri bija paredzējuši doties uz Mejas koncertu nāksies mazliet pagaidīt. Koncerta organizētāji paziņojusi, ka vijolnieces uzstšanās pārcelta uz 31. maiju. Tā nu dažiem ir iespēja šīs brīvdienas paildzināt.

Vanesa Meja ir fenomenāla vijoļspēles izpildītāja un pirmā līmeņa zvaigzne mūsdienu pasaules mūzikā. Viņa ir radījusi savu īpašu stilu, kurā ir apvienotas klasiskās tradīcijas un mūsdienu tehnoloģijas. Viņas mūzikai ir ultramoderns skanējums, arī tad, ja tās pamatā ir Bēthovena gara darbi. Sniedzot savus koncertus, Vanesa Meja ir apceļojusi visu pasauli un katrā planētas nostūrī tika sagaidīta un pavadīta ar vētrainām ovācijām.

Vanesa Meja izceļas ne tikai ar savu mūzikas talantu, bet arī ar savu skaistumu. Piemēram, žurnāls „People” viņu iekļāvis 50 skaistāko planētas cilvēku sarakstā. Interesants ir arī fakts, ka savulaik viņai bija tas gods prezentēt dizainera Žana Pola Goltjē veidotos kāzu tērpus modes nedēļā Milānā. Kad Vanesa Meja uzstājās pirmo reizi, viņai bija tikai deviņi gadi, bet jau desmit gadu vecumā viņa spēlēja kopā ar filharmonijas orķestri. 1992. gadā viņa pirmo reizi spēlēja ar elektrisko vijoli, bet 1994. gadā ierakstīja savu pirmo popalbumu.

Biļešu cenas: 25 – 89 eiro („Biļešu servisa” tīklā, uz 29. martu iegādātās biļetes būs derīgas 31. maija koncertā). Sīkāk internetā: www.arenariga.com.

Vanesa Meja: „Contradanza”

Kopš 2007. gada zaļo organizācijas visā pasaulē marta pēdējā sestdienā rīko Zemes stundu, kurā visus aicina izslēgt elektrību un lieko apgaismojumu, lai aizdomātos par planētas sasilšanu un globālām ekoloģiskajām problēmām. Arī Latvijā 28. martā no pulksten 20.30 līdz 21.00 visi aicināti izslēgt elektrību un padomāt par klimata pārmaiņām. Bet tas nav jādara vienatnē. Šajā laikā notiks vairāki publiski pasākumi:

* Rīgā, Kaņepes Kultūras centrā (Skolas ielā 15), jau no pulksten 18.00 notiks radošā lukturu veidošanas darbnīcā un visi draudzīgā gaisotnē gatavoties brīdim, kad miljoniem cilvēku visā pasaulē apvienosies kopīgā balsojumā par labāku, tīrāku, sakoptāku un skaistāku planētu. Zemes stundu no pulksten Kaņepes Kultūras centrs aicina pavadīt kopā ar Alises Blūmas klavierkoncertu, kā arī pašu veidotā lukturu gaismā stiprināt labās domas.

* Valmieras muzejā no pulksten 18.00 līdz 20.30 ikvienam būs iespēja parakstīt apņemšanās rakstu, paužot vēlmi rūpēties par tīru un sakārtotu vidi Valmierā. Savukārt ģimenēm ar bērniem Valmieras muzejā šajā laikā būs iespēja piedalīties radošajā darbnīcā – ēnu teātrī.

* Dobeles Jauniešu dome no pulksten 20.30 līdz 21.30 aicina svinēt Zemes stundu. Vēsturiskajā tirgus laukumā ar mūziku, siltu tēju un ugunskuriem.

.

* Savukārt Cēsu novada Jauniešu dome aicina iedzīvotājus atzīmēt Zemes stundu, Lielās skolas ielā 4. Visus iedzīvotājus sagaidīs silta tēja pie ugunskura, dzīvā mūzika un citas radošas aktivitātes.

Šie ir tikai daži no nedaudzajiem Zemes stundai veltītajiem pasākumiem sestdienas pievakarē. Sīkāku programmu meklējiet internetā: www.pdf.lv.

Sestdien un svētdien, 28. un 29. martā, Vidzemes koncertzālē „Cēsis” notiks 3. Starptautiskais pūtēju orķestru konkurss „Baltic open” un 7 Latvijas pūtēju orķestru konkurss, kurā klausītāji varēs dzirdēt 40 Latvijas un ārvalstu pūtēju orķestru sniegumu. Pie tam visi koncerti notiks bez maksas.

* Sestdien, 28. martā no pulksten 10.00 spēlēs zemākās grūtības pakāpes orķestri no Siguldas pagasta un Dikļiem, kā arī orķestri „Salaspils”, „Dekšāres”, „Vikords”, „Auce”, „Kazdanga” un „Pociems”.

* Savukārt sestdienas, 28. marta, pēcpusdienā no pulksten 13.00 muzicēs III (vidējās grūtības) pakāpes orķestri „Bauska”, „Cēsis”, „Dobele”, „Tukums”, „Skaistkalne”, „Ugāle”, „Saldus”, „Ventspils”, „Lemisele”, „Signāls”, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas, Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas, Gulbenes mūzikas skolas, Gulbenes kultūras centra, Strenču novada un Inčukalna novada, kā arī Ozolnieku novada orķestris „Zelmeri Pro”.

* Svētdien, 29.martā, pulksten 10.30 konkurss turpināsies ar II - augstākās grūtības pakāpes grupas orķestru - Jauniešu pūtēju orķestra „Jistebnik” (Čehija), „Balvi”, „Tālavas taurētājs”, „Horizonts”, Madonas, Talsu, Šauļu Dainu mūzikas skolas un Naujenes Mūzikas un mākslas skolas pūtēju orķestru piedalīšanos.

* Toties svētdienas, 29. marta, pēcpusdienā no pulksten 14.00 spēlēs I – visaugstākās grūtības pakāpes grupas orķestri: jauniešu pūtēju orķestris „Auseklītis”, Rīgas Tehniskās universitātes Studentu pūtēju orķestris „SPO”, „Fanfara”, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas, Latvijas Universitātes un Tallinas Tehnoloģiju universitātes pūtēju orķestri.

„Savā ziņā konkurss pēc formas ir svīta, kas sastāv no vairākām patstāvīgām daļām, ko apvieno kopīga tematika. 1. daļa ir „Orķestri” – ne tikai žūrijai, kolēģiem, bet ikvienam klausītājam, kurš martā pēdējās nedēļas nogalē iegriezīsies Vidzemes koncertzālē „Cēsis”, būs iespēja dzirdēt, redzēt, vērtēt, salīdzināt un iepazīt orķestrus no visiem Latvijas novadiem un ārzemēm. 2. daļa „Komponisti” - jau no konkursa pirmsākumiem tā obligāto repertuāru veido latviešu komponistu skaņdarbi. 3. daļa „Žūrija” - konkursu vērtēs starptautiska žūrija. 4.daļa, savukārt, ir kausi, apsveikumi, aplausi un ziedi,” par konkursa norisi stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra pūtēju orķestru nozares eksperte Astrīda Ķēniņa.

Sīkāk internetā: www.cesukoncertzale.lv.

Daugavpils teātrī šajā nedēļas nogalē – gan sestdien, gan svētdien - pirmizrādi piedzīvo dejas izrāde „Tuvība”, kas balstīta ķermeņa valodā un kustībā un kurā piedalās Daugavpils teātra modernā baleta trupa un aktieri. Iestudējuma horeogrāfe ir Irina Saveļjeva, kas teātra skatītājus jau ir pārsteigusi ar pilnmetrāžas dejas izrādi „Kazanova. Henrieta. Venēcija”, gūstot lielu skatītāju atzinību.

Cilvēka ķermenis - tas ir mākslas darbs, ko radījusi daba – neaprakstāmi skaists un neatkārtojams, un ķermeņa valoda – tā ir viena no nedaudzajām valodām, kurai nav nepieciešams tulkojums. Jauno teātra dejas izrādi veido īsas, viena no otras neatkarīgas noveles par cilvēkiem, par viņu jūtām, noslēpumiem, savstarpējām attiecībām. Daži no šiem stāstiem tiks radīti tieši skatītāju acu priekšā, izmantojot situāciju „šeit un tagad” un improvizācijas metodi. Tā ir izrāde par mums.

Izrādē piedalās dejotāji Miroslavs Blakunovs, Jeļizaveta Petrova, Anna Sultanova, Anna Gimbute, Egils Viļumovs, Arturs Jackevičs, Svetlana Morozova, Māris Boka, Džeina Saulīte, Milena Rožanska un Raimonds Paegle. Scenogrāfija un kostīmi: Egils Viļumovs

Gaismu mākslinieks: Sergejs Vasiļjevs.

Dejas izrādes pirmizrāde notiks sestdien, 28. martā, pulksten 19.00 un svētdien, 29. martā, pulksten 17.00. Nākamā izrāde: 11. aprīlī pulksten 18.30. Biļešu cenas: 5 – 8 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.daugavpilsteatris.lv.

Dejas izrāde „Tuvība”

Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā sestdien, 28. martā, pulksten 17.00, atzīmējot savas pastāvēšanas 55. gadadienu, Rīgas Tehniskās Universitātes vīru koris „Gaudeamus” atskaņos franču 20. gadsimta dižgara Morisa Diriflē (1902-1986) unikālo mesu „Cum jubilo”, kas rakstīta baritonu unisona korim un ērģelēm, un kura Latvijā skanējusi ļoti reti.

Koncertā piedalīsies arī ērģelnieks Jānis Pelše, kurš līdzās Morisa Diriflē mesas atskaņojumam izpildīs izcilo Johana Sebastiana Baha dižskaņdarbu „Pasakalja” do minorā. Koncertā skanēs arī Ciešanu laika Gregoriskie dziedājumi. Diriģents Ivars Cinkuss.

Biļešu cenas: 5 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.gaudeamus.lv.

Sestdien, 28. martā, pulksten 19.00 Lielajā ģildē uzmanības centrā būs klavieres. Tur orķestris „Sinfonietta Rīga” kopā ar somu pianistu un diriģentu Olli Mustonenu sniegs koncertu, kurā atskaņos Olli Mustonena „Trīs mistērijas”, Volfganga Amadeja Mocarta Klavierkoncerts Domažorā KV 503, Rodiona Ščedrina „Mūziku obojām, mežragiem, čelestai un stīgām” (no baleta „Dāma ar sunīti”) un Sergeja Prokofjeva Pirmo simfonija Remažorā op. 25 („Klasiskā”).

„Duelī starp klavesīnu un klavierēm, priekšroku dodot otrajam, somu pianists Olli Mustonens kļuvis par unikālu personību Ziemeļvalstu mūzikā, kurš ar neparasti smalku un niansētu muzikalitāti piesātina ne tikai savas interpretācijas un kompozīcijas, bet arī orķestra diriģēšanas mākslu. Viņa vispusēji apdāvināto talantu novērtējusi gan Edisona, gan „Gramophone” balvu žūrija. Ar nebēdnīga tīņa veiklību Mustonens meistarīgi izgaismo mūsdienu un 18. gadsimta muzikālo ideju kontrapunktus, vienlīdz spilgti pasvītrojot gan Sergeja Prokofjeva robusto vitalitāti un Rodiona Ščedrina aizplīvuroto smeldzīgumu, gan Volfganga Amadeja Mocarta neizskaidrojami dabisko dzirksti,” teikts koncerta pieteikumā.

Daudzpusīgais somu mūziķis Olli Mustonens ir vairāku apbrīnojamu talantu īpašnieks: virtuozs pianists, harizmātisks diriģents un oriģināls komponists. Viņš ir viens no tiem nedaudzajiem pianistiem, kas, turpinot 19. gadsimta tradīciju, labprāt darbojas ne tikai kā atskaņojuma vadītājs, bet arī diriģē.

Biļešu cenas: 7 – 25 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.sinfoniettariga.lv.

* Latvijas Mākslas akadēmijā (Kalpaka bulvārī 13, Rīgā) atklāta mākslinieces Anitas Paegles izstāde „Brīnumainais pasaku dārzs”, kura būs skatāma līdz 18. aprīlim. Izstāde sniedz ieskatu izcilās grāmatu ilustratores veikumā – tā caur grāmatu, žurnālu, pastkaršu, pastmarku ilustrācijām un monētu mākslas darbiem aicina skatītāju iepazīt mākslinieces radīto unikālo pasauli. Anitas Paegles ilustrācijas bērnu grāmatām ir miniatūri mākslas darbi. Tajos dzimst īpaša tēlu pasaule – paralēli tekstam, līdzās tekstam un tālāk par tekstu. Sīkāk internetā: www.lma.lv.

* Te nu varētu salikt rindā fotogrāfijas no nr. * (1-paegle) * līdz nr. (6-paegle) *.

* Rīgas Pēterbaznīcā līdz 15. aprīlim ir skatāma izstāde „Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā". Lai veicinātu mākslinieku interesi glezniecībā atveidot Latvijas dabu un izceltu Latvijas ainavu glezniecības nozīmi, ir nodibināta Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā. Ideja, ka ainavu māksliniekiem būtu nepieciešama, kāda īpaša balva, dzima jau pirms vairākiem gadiem Krāslavas glezniecības plenērā mākslinieku Jāzepa Pīgožņa un Jāņa Anmaņa sarunā, bet aktualizējās pērn, kad tika atklāta nu jau aizsaulē aizgājušā izcilā latviešu ainavista Jāzepa Pīgožņa gleznu izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Mākslinieku atsaucība bija necerēti liela. Sākotnēji tika iesniegti 229 darbi. Ilga žūrijas komisijas darba rezultātā izstādei tika atlasītas 78 autoru 108 gleznas. Sīkāk internetā: www.peterbaznica.riga.lv.

* Dailes teātra Mākslas telpā „Brīvības 75” līdz 12. jūnijam apskatāma fotogrāfa Jāņa Deinata personālizstāde „Ainas II/Pasaules mala”. Izstādes anotācijā teikts: “Ir pieņemts savu un citu cilvēku dzīvi vērtēt, atzīmējot kādus svarīgus pieturas punktus un brīžus, nemaz nepamanot vai ātri aizmirstot tos bezgalīgi daudzos punktus jeb ainas, kas ir tikpat svarīgas, bet viegli gaistošas. Turpinot iepriekšējo darbu sēriju, izstādē Jānis Deinats pievēršas redzes un uztveres īpatnībām. Lai veidotos priekšstats par kādas noteiktas vietas un situācijas noskaņu, lietojot multiekspozīcijas paņēmienu, tiek fotografēti vairāki kadri viens uz otra, impulsīvi ļaujoties dievišķās nejaušības likumsakarību dinamikai”. Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.

* Izstāžu zāles „Arsenāls” Radošajā darbnīcā (Torņa ielā 1, Vecrīgā) līdz 3. maijam skatāma mākslinieku Kristas un Reiņa Dzudzilo personālizstāde „Viena skatītāja apmeklējums”. Turpinot attīstīt tradīciju, kurā scenogrāfija ir ar režiju cieši saistīta un tai līdzvērtīga joma, Reinis un Krista Dzudzilo savos darbos skaidri un vienlaikus neparasti izmanto teātrī lietotos instrumentus: vēstījums tiek veidots ar telpas organizācijas paņēmieniem, rūpīgi paredzot skatītāja piedalīšanos mākslas notikumā. Uzdrīkstoties nepalikt vienas darbības sfēras un tās noteikumu robežās, Dzudzilo tandēms pierāda, ka viņu izteiksmes līdzekļi ir dzīvotspējīgi ne tikai uz teātra skatuves, bet arī šķietami neierastā teritorijā, piemēram, laikmetīgā izstāžu telpā. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Ogres Vēstures un mākslas muzejā atklāta izstāde „Modē Ogrē. 20. gadsimta pirmie septiņdesmit”. Tajā eksponēti apģērbi, apavi un cepures no muzeja kolekcijas. Tērpi, kurus nēsājušas Ogres iedzīvotājas un atpūtnieces dažādās 20. gadsimta desmitgadēs, ekspozīcijā papildināti ar fotogrāfijām un citām laikmeta liecībām. Tā ļauj ne tikai ieskatīties muzeja kolekcijas vērtībās, bet arī sajust attiecīgā laika garu, izprast apģērba īpašnieces gaumi un temperamentu, kā arī meklēt līdzības ar modes tendencēm, kādas vērojamas attiecīgās desmitgades Latvijas un pasaules modes žurnālu lapās. Sīkāk internetā: www.ogresmuzejs.lv.