“Mācīties latviešu valodu ir pareizi, bet šis spiediens ir nepareizs,” Krievijas pilsone pauž pārdomas par obligāto latviešu valodas eksāmenu

“Reuters” žurnālisti apmeklēja vienu no eksaminācijas centriem, kur aprunājās ar cilvēkiem, kas kārtoja latviešu valodas eksāmenu,  kā arī rakstā skaidroja, kāpēc Krievijas pilsoņi, kas gadu desmitiem varēja dzīvot Latvijā nezinot latviešu valodu, tagad ir spiest apliecināt valsts valodas zināšanas. “

"Vairāki desmiti gados vecāku krievvalodīgo gaida, lai kārtotu latviešu valodas pamatpārbaudi. Tā apliecinātu lojalitāti valstij (Latvijai-red.), kurā viņi dzīvo gadu desmitiem. Satvēruši sarkanās Krievijas pases, eksāmena dalībnieki, pārsvarā sievietes, pārlasīja savas piezīmes pirms eksāmena, baidoties, ka, ja neizdosies, viņus var izraidīt no Baltijas valsts," šādi tiek sākta "Reuters" publikācija, "runāt krieviski, nevis latviešu valodā, līdz šim nebija problēma. Taču karš Ukrainā mainīja ainu. Pagājušā gada vēlēšanu kampaņā dominēja nacionālās identitātes jautājumi un drošības apsvērumi."

"Valdība tagad pieprasa valodas pārbaudi no 20 000 valsts iedzīvotāju, kuriem ir Krievijas pases, pārsvarā vecāka gadagājuma cilvēki un sievietes, jo Krievijas pilsoņu lojalitāte rada bažas," "Reuters" citēa Iekšlietu ministrijas valsts sekretāru Dmitriju Trofimovu, kurš skaidro iemeslus, kāpēc pieņemts lēmums pieprasīt latviešu valodas zināšanas.

"Reuters" arī citē kādas krievvalodīgās sievietes pārdomas par latviešu valodas apguvi un motivāciju to darīt. "Ja mani izraidītu, man nebūtu kur doties. Es šeit dzīvoju 40 gadus," pēc apmeklētās latviešu valodas stundas privātskolā Rīgas centrā "Reters" atklāj 70 gadus vecā Valentīna Sevastjanova, bijusī angļu valodas skolotāja un Rīgas gide, "Krievijas pasi pieņēmu 2011. gadā, lai viegli apciemotu savus slimos vecākus Baltkrievijā. Tagad viņi ir miruši."

"Reuters" arī skaidro, kāda bijusi daudzu Latvijā dzīvojošo krievvalodīgo motivācija pieņemt Krievijas pilsonību. "Tas viņiem nodrošināja tiesības doties pensijā 55 gadu vecumā, pensiju no Krievijas, un bezvīzu ceļošanu uz Krieviju un Baltkrieviju," raksta "Reuters", "bet pēc tam, kad Krievija pagājušā gada februārī iebruka Ukrainā, Latvija atslēdza Krievijas televīzijas kanālus, nojauca Padomju Savienības Otrā pasaules kara pieminekli, un tagad strādā, lai likvidētu izglītību krievu valodā."

"Tas daudziem Latvijas etniskajiem krieviem, kas veido aptuveni ceturto daļu no 1,9 miljoniem iedzīvotāju, ir radījis sajūtu, ka viņi, iespējams, zaudē savu vietu sabiedrībā, kurā runāt tikai krieviski ir bijis pieņemams gadu desmitiem," norāda "Reuters.

"Krievijas pilsoņiem, kas jaunāki par 75 gadiem, kuri līdz gada beigām nenokārtos pārbaudījumu, tiks dots saprātīgs laiks, lai izbrauktu," "Reuters" citē sacīja Trofimovu, kurš skaidro esošo situāciju, "ja viņi neaizbrauks, viņiem draud "piespiedu izraidīšana". Viņi brīvprātīgi nolēma pieņemt nevis Latvijas, bet citas valsts pilsonību." Trofimovs "Reuters" arī skaidro, ka valodas pārbaude bija nepieciešama, jo Krievijas varas iestādes savu iebrukumu Ukrainā pamatoja ar nepieciešamību aizsargāt Krievijas pilsoņus ārvalstīs.

Tikmēr Valentīna Sevastjanova "Reuters" atklāj: "Domāju, ka mācīties latviešu valodu ir pareizi, bet šis spiediens ir nepareizs. Cilvēki dzīvo krievu vidē. Viņi runā tikai ar krieviem. Kāpēc ne? Tā ir liela diaspora. Ir krievvalodīgo darba vietas. Ir krievu avīzes, televīzija, radio. Veikalos un tirgos var sarunāties krieviski – latvieši viegli pāriet uz krievu valodu."

"Man patīk mācīties valodas, un biju paredzējusi, ka pensijā mācīšos franču valodu. Bet tagad tā vietā mācos latviešu valodu. Nu, kāpēc gan ne?" Sevastjanova uz optimistiskas nots noslēdz "Reuters" publikāciju.

Kā zināms, līdz šim spēkā esošā Imigrācijas likuma pārejas noteikumi nosaka, ka Krievijas pilsoņiem pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir derīgas līdz 2023.gada 1.septembrim. Ja attiecīgās personas vēlas atkātoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, šīm personām cita starpā līdz 2023.gada 1.septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājums par valsts valodas apguvi.

PMLP apkopotā informācija liecina, ka Latvijā reģistrēti 25 317 Krievijas pilsoņi. No tiem 5100 ir vecuma grupā virs 75 gadiem un viņiem nav jākārto valodas pārbaude. Vecumā līdz 14 gadiem ir 43 Krievijas pilsoņi, bet vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir 20 174 Krievijas pilsoņi.