Talsu novadā atklās izstādi “Ļaunums piedošanu nelūdz!” par totalitārisma tumšo pusi

Mākslinieki pievēršas ļaunuma koncepta pētniecībai totalitāra režīma kontekstā. Izstādes centrā ir jautājums par to, kādos apstākļos ļaunums kļūst redzams un kā sabiedrība pret to attiecas. Totalitārā varas sistēmā, kur valsts tiek pārvaldīta bez sabiedrības līdzdalības, notiek manipulācija ar kolektīvo vērtību sistēmu, indivīda domas un viedokļa pakļaušana. Propaganda tiek ieausta izglītības sistēmā, mākslā un īpašu uzmanību velta bērnu un jauniešu ideoloģiskai audzināšanai skolās.

“Vade retro Satana!” – “Neskaitais, atkāpies!”, skan viens no vissenākajiem eksorcisma rituālu aicinājumiem, kura mērķis ir atbrīvot cilvēku no ļaunā gara klātbūtnes. Šī frāze rezonē ar izstādes idejisko kodolu – ļaunums nelūdz piedošanu, tas jāatpazīst un jānosauc vārdā. Kristians Brekte savā radošajā rokrakstā turpina izkopt demonoloģijas tēlu sistēmu – izstādes darbos sastopami gan groteski tēli, gan keramikas darbi un neona gaismas objekts ar dziedoša velna sejas izteiksmi, kas ironiski komentē realitāti. Mūsdienu tehnoloģiju uzplaukums ir radījis jaunas propagandas formas, iedvesmojot arī izstādes audiovizuālo instalāciju – divi melni karogi un video, kas veidots kā karaoke versija dziesmai “Nevis slinkojot un pūstot”. Izstādē apskatāms arī grāmatas “Adolfs Hitlers un bērni” oriģinālizdevums (1942), kas kalpojis par iedvesmas avotu Brektes grafikas darbu sērijai. Šie darbi ir vizuāla liecība par to, kā ideoloģija spēj iesakņoties visneaizsargātākajās sabiedrības grupās.

Kopš 1942. gada pagājuši jau vairāk nekā 80 gadi. Šī vēsturiskā nobīde nav nejaušība – tā ir apzināti izvēlēta, lai atgādinātu: pat pēc pusgadsimta pasaule nav izskaudusi nedz totalitārismu, nedz ļaunumu. Mēdz teikt, ka vēsture atkārtojas. Tāpēc izstādes veidotāji aicina sargāt savas apziņas neatkarību, jo ļaunums piedošanu nelūdz