Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju lieto bezrecepšu medikamentus savu sāpju novēršanai
Vairāk nekā puse iedzīvotāju lieto bezrecepšu medikamentus savu sāpju novēršanai, liecina "Veselības centru apvienības" (VCA) īstenotā bezmaksas izglītojošā projekta "Atpazīsti savas sāpes" dati.
Projektā laikā 5000 iedzīvotāju aizpildījuši pašpārbaudes testu - 37% par aktuālāku uzskatījuši testu par galvassāpēm, 63% - par muguras sāpēm. 80% no tiem, kuri pašpārbaudes testā atzinuši, ka sāpju mazināšanai turpina lietot bezrecepšu pretsāpju medikamentus, norāda, ka ir konsultējušies arī ar ārstu. Tests apstiprina tendenci, ka ieinteresētākas par savu veselību ir sievietes - tikai katrs desmitais respondents ir vīrietis.
Vairāk nekā puse pašpārbaudes testu aizpildījušajiem norāda, ka lieto bezrecepšu medikamentus savu sāpju novēršanai. Galvassāpju gadījumā tādi ir pat vairāk nekā 75%. Tikai 17% norādījuši, ka veic fiziskas aktivitātes sāpju mazināšanai.
Neirologs Jānis Mednieks pauž bažas, ka bezrecepšu pretsāpju medikamentu lietotāju ir pārāk daudz, jo, nekontrolēti lietoti, tie var izraisīt arī medikamentu atkarīgas galvassāpes, kuņģa-zarnu trakta un nieru bojājumus.
Tāpat novērots, ka situācijās, kad būtu nepieciešami citi specifiskāki pretsāpju līdzekļi, piemēram, antikonvulsanti, antidepresanti, un tie pat ir no ārsta rekomendēti, pacienti tomēr tos nelieto, subjektīvi baidoties no blakusparādībām un padziļinot iespēju slimību ielaist. Tādēļ regulāra un sistemātiska saziņa ar ārstu šādos gadījumos ir ļoti būtiska, atzīmēja Mednieks.
"Analizējot iegūto informāciju, varam secināt, ka konsultācija ar ģimenes ārstu vai neirologu noteikti būtu nepieciešama 78% no atbildētājiem. Satrauc, ka 16% no šiem cilvēkiem ar ārstu par savām galvas vai muguras sāpēm vispār nav konsultējušies. Spēt atpazīt un nemēģināt pašārstēt galvas un muguras sāpes ir svarīgi, jo katras no tām var signalizēt par nopietnām veselības problēmām. Cilvēki diezgan bieži izvēlas kaut ko nogaidīt vai nekontrolēti, atkārtoti lieto bezrecepšu pretsāpju medikamentus," norādīja Mednieks.
Viņš atzīmēja, ka ir situācijas, kad terapijā nozīmīgi var iesaistīties fizikālās medicīnas un rehabilitācijas speciālisti. Palīdzošas var būt regulārās mērenas fiziskās aktivitātes, relaksācijas treniņi, dienas ritma ievērošana. Taču diemžēl tikai 17% no anketu aizpildījušajiem atzīst, ka sāpju mazināšanai veic arī kādas fiziskas aktivitātes.
