2015. gada 31. marts, 08:00

Stāsts, kuram ir jābūt ar laimīgām beigām

Jauns.lv

Mans bērns Nikita ir smagi slims ar autismu. Zēns bija piedzimis pilnīgi vesels, un līdz pusotra gada vecumam auga kā visi bērni: mācījās sēdēt, rāpot un arī staigāt; mācījās izrunāt vārdus, priecēja mūs ar vīru, kad sauca mūs, lai parādītu kaut ko jaunu, kas ir apgūts. Bet pēc kompleksās potes Nikita pilnībā pārvērtās. Viņš sāka uzvesties savādi, pameta novārtā parastās rotaļlietas, tā vietā spēlējās ar pudelēm un korķīšiem un citiem priekšmetiem, pārstāja runāt, it kā būtu aizmirsis visus apgūtos vārdus, tikai murmināja savā valodā. Vēl parādījās biežas niķošanās, histērijas lēkmes, bailes no dažādām lietām, piemēram, jaunām telpām. Šī dīvainā uzvedība mani ļoti satrauca, tā dzina izmisumā!

Kad es atvedu Nikitu uz bērnudārzu, es uzzināju, ka manam dēlam ir autisms. Līdz tam laikam bērna stāvoklis tā arī nebija uzlabojies – viņš bieži atteicās ēst, negulēja naktīs, kliedza un raudāja. Dēlam bija slikti, viņš mocījās, dzīvojot bailēs, un es biju satraukuma pārņemta, jo nekādi nevarēju palīdzēt dēlam. Protams, ka es negrasījos padoties un caurām dienām meklēju, kā palīdzēt Nikitam. Un es atradu veidu.

Odesā ir speciālisti, kuri palīdz bērniem ar tādām saslimšanām, par viņiem ir bijušas ļoti labas atsauksmes. Būtu nepiedodami neizmantot tādu izdevību! Un tur Nikitam tiešām palīdzēja! Delfīnterapijas kurss un pareizie medikamenti darīja brīnumus: Nikitas uzvedība uzlabojās, viņš atkal ir sācis pievērst uzmanību vārdiem, pats mācās. Un vēl mans dēls pirmo reizi septiņu gadu laikā ir iedevis man buču. Mana cerība, ka Nikitu var izglābt, kļuva vēl stiprāka.

Otrais brauciens uz Odesu ir devis manam dēlam vēl vairāk. Zēns ir sācis biežāk skatīties man acīs, ir sācis daudz ko saprast. Piemēram, viņš saprot, ka, lai dotos pastaigāties, ir jāapģērbjas, un pats arī saģērbjas! Man ir liels prieks, ka Nikita arvien biežāk ir sācis spēlēties ar bērnu rotaļlietām, prasa ēst un pats lūdz iet pastaigās. Viņš atkal kļūst par normālu bērnu!

Mans puika ir ļoti aktīvs, viņam patīk pastaigāties svaigā gaisā. Katru reizi mēs dodamies pastaigās piejūras parkā mūs pilsētā Ventspilī, kur Nikitam ļoti patīk pētīt parkā izvietotos milzīgos enkurus. Dēlam ļoti patīk atrakcijas tur pat blakus, viņš nenogurst skraidīt pa parka taciņām un rotaļu laukumiem. Un vēl viņam ļoti patīk ūdens, tas atgādina viņam par draugiem – delfīniem, pēc kuriem viņš ļoti skumst. Kā mamma es to redzu viņa acīs…

Gūtos panākumus ir jāattīsta, citādi viss sasniegtais tik smagiem pūliņiem būs palaists vējā. Un dēls arvien biežāk atkal krīt histērijās, un es baidos, ka viņš sāks aizmirst visu, ko ir paspējis iemācīties. Nikita jau saprot, kas var viņam palīdzēt. Redzot debesīs lidmašīnu, rāda ar pirkstiņu uz to, lūdzot “Lidojam turp, pie delfīniem!”. Taču pēdējo gadu notikumi Odesā biedē pat mani, nemaz nerunājot par domu vest dēlu turp ārstēties! Pirms kāda laika man ieteica veikt izmeklēšanas Sanktpēterburgā Behterovas Institūtā. Bet šoreiz mūsu ģimene nevarēs apmaksāt izdevumus, kuri sasniedz pat 7000 eiro. Vienīgā cerība izglābt mūsu Nikitu ir jūsu atbalsts! Citādi visi pūliņi būs gājuši zudumā, jo zēns atgriezīsies tajā šausmīgajā, bezpalīdzīgajā stāvoklī. Es lūdzu jūs, palīdziet izglābt manu dēlu!

Vairāk informācijas par bērnu var uzzināt
šeit:

Ziedojumu tālruņi: 90006881 (maksa par zvanu - 1.42 EUR) un 90006771 (maksa par zvanu - 7.11 EUR).

Jūs varat ziedot arī kādu citu summu ar pārskaitījumu uz zemāk norādītajiem kontiem, ierakstot maksājuma mērķī

“Veselības Fonds: Nikita Maļusevs”.

Rekvizīti:

Nosaukums:

Biedrība "Latvijas Labdaru Asociācija Labdaris.lv"

Reg. Nr: 40008173130

Jur. adrese:

Akadēmijas laukums 1- 1011, Rīga, LV-1050

SWEDBANK

- Swift: HABALV22