Svarīgākā prioritāte konstitūcijā - indivīda garīgā attīstība

Ģimenes krīze un daudzu mūsdienu vecāku zemais garīgās un morālās kultūras līmenis. Nekompetence bērnu garīgās formācijas un audzināšanas jautājumos, kā arī ģimenes funkcijas - nodot bērniem nozīmīgas kultūras un dzīves vērtības - zaudēšana. Šīs tendences izplatās praktiski visās valstīs.

Neapšaubāmi, jaunajā reformu posmā Uzbekistānas prioritāte ir ne tikai politisko, ekonomisko un sociālo jautājumu risināšana, bet arī un galvenokārt problēmas, kas saistītas ar indivīda izglītību un morālo īpašību veidošanos tajā. Notiekošā konstitucionālā reforma ļaus noteikt, kuri politiskie un tiesiskie, sociālekonomiskie un garīgie un morālie principi, vērtības un intereses mums būs primāri.

Jautājums par garīgo un morālo audzināšanu nebūt nav vienkāršs; tas prasa no katra cilvēka, ģimenes, sabiedrības un valsts nopietnu uzmanību un nepārtrauktu darbu. Ļoti aktuāli ir dižā apgaismotāja Abdullah Awloni vārdi: "Izglītība mums ir dzīvības vai nāves, glābšanas vai bojāejas, laimes vai nelaimes jautājums".

Spēks, kas aizsargā tautu

Vidusāzija līdzās pasaules senākajām civilizācijām ir devusi nozīmīgu ieguldījumu mūsdienu cilvēces kultūras sejas un paliekošo vērtību veidošanā. Mūsu reģionā savulaik pastāvēja dažādas reliģijas: zoroastrisms, budisms, kristietība un islāms.

Gadsimtiem ilgi Uzbekistānā ir notikusi globāla kultūru mijiedarbība. Nomadu tautas ir sadzīvojušas ar mazkustīgajām tautām, persieši ar turkiem, musulmaņi ar kristiešiem un jūdiem. Tas viss
veidoja mozaīkveida reģiona etnisko sastāvuun līdz ar to arī mūsu tautas etnisko, kultūras un reliģisko toleranci.

Uzbekistānas kultūras mantojumā ir uzkrājušās sociālās un kultūras saites, dzīves pieredze un mūsu tautas tūkstošgadu sasniegumi zinātnē, mākslā un ražošanā. Tajā ir morāle, tiesības, paražas un tradīcijas, literatūra un māksla, kā arī vēstures atziņas. Valstī veiktās reformas ir atklājušas spēcīgus garīgās kultūras slāņus, skaidri pārveidojot tautas psiholoģiju patriotisma, nacionālā lepnuma un atvērtības pasaulei virzienā.

Jau kopš seniem laikiem tādi kritēriji kā jaunās paaudzes cieņa pret savu valsti, mīlestība pret dzimteni un lojalitāte tēvzemei ir bijuši zinātnieku un domātāju uzmanības centrā. Nevar nepamanīt, cik liela nozīme jaunās paaudzes audzināšanā ir vēsturiskajām saknēm, bagātīgajam intelektuālajam mantojumam, ko mums atstājuši diženie senči - Ahmad Yassawi, Bahauddin Naqshband, Abu Rayhan Beruni, Abu Nasr Farabi, Abu Ali Ibn Sina, Imam al-Bukhari, Imam Termizi, Amir Temur, Mirzo Ulugbek, Alisher Navoi, Zahiriddin Muhammad Babur un citi. Kā rakstīja Ahmads Jasavi: "Cilvēces eksistence nav iedomājama bez garīgiem impulsiem, un cilvēks, kuram nav mērķu, kurš nepazīst rūpes, tiek pielīdzināts dzīvniekiem".

Uzbekistānas garīgā mantojuma sastāvdaļas varētu uzskaitīt bezgalīgi, taču galvenais ir tas, ka tas neizmērojami paplašina cilvēku redzesloku, intelektuāli un emocionāli bagātina viņu dzīvi un kalpo kā neizsmeļams zināšanu avots. Tajā pašā laikā ir bīstami aizmirst senču pieredzi un mantojumu vai atteikties no tā. Kā saka teiciens: "Ja tu šausi ar lielgabalu uz pagātni, nākotne šautīs ar lielgabalu uz tevi". Ir svarīgi saprast, ka tieši garīgums ir tas, kas aizsargā tautu, nacionālo kultūru, dzīvesveidu, tas ir tautas pašsaglabāšanās un pašattīstības potenciāls.

Kultūra un jaunatne - pilnīgs atbalsts

Jaunās Uzbekistānas veidošana ir valsts attīstības turpinājums jaunā posmā, vēl dziļāk iepazīstot mūsu seno vēsturi un unikālo kultūras mantojumu. Milzīgs darbs tiek ieguldīts kultūras, kinematogrāfijas, literatūras, mūzikas, amatniecības, dejas un citu mākslu attīstībā. Objektīvai un vispusīgai valsts vēstures izpētei ir izveidots Uzbekistānas kultūras dārgumu izpētes centrs ārzemēs, Zinātņu akadēmijas Uzbekistānas mūsdienu vēstures koordinācijas un metodiskais centrs un televīzijas kanāls Uzbekiston Tarihi.

Lai palielinātu radošo savienību lomu un nozīmi valsts dzīvē un stiprinātu to materiāltehnisko bāzi, ir izveidots Ilkhom sabiedriskais fonds Uzbekistānas radošo mākslinieku atbalstam un kopā ar lielākajiem uzņēmumiem un bankām izveidoti "draugu klubi" kultūras iestāžu atbalstam. Taškentā Nacionālajā parkā ir izveidota rakstnieku aleja, uzcelta jauna Rakstnieku savienības ēka, vairākos reģionos ir atvērtas radošās skolas ar ievērojamu rakstnieku un dzejnieku vārdiem. Ir renovēti Kokandas pilsētas, Horezmjas, Džizaksas un citu provinču dramatiskie teātri, kā arī ir organizēta Uzbekistānas Valsts mākslas un kultūras institūta Fergānas filiāle.

Imama Bukhari starptautiskie pētniecības centri Samarkandā, Imama Termizi Surhandarijā un Imama Maturidi Taškentā, kā arī Uzbekistānas Starptautiskā islāma akadēmija strādā, lai pētītu un popularizētu izcilu teologu un domātāju zinātnisko un garīgo mantojumu, kuri devuši nenovērtējamu ieguldījumu islāma civilizācijā. Tās palīdz veidot priekšstatu par lielajiem darbiem, kuriem sevi veltījuši mūsu godājamie priekšteči, kas palīdz veidot lepnuma sajūtu par mūsu bagāto vēsturi un kultūru.

Islāma civilizācijas centram, kas tiek būvēts galvaspilsētā, būs nozīmīga loma mūsu tautas bagātā garīgā mantojuma padziļinātā izpētē un starptautiskā popularizēšanā, kā arī jaunās paaudzes izglītošanā, pamatojoties uz nacionālām un vispārcilvēciskām vērtībām.

Patiesi, lielākās cerības mēs liekam uz jauniešiem, kas ir izšķirošais un radošais spēks valsts nākotnei. Valstī ir radīti nepieciešamie apstākļi jauniešu dzīves mērķu īstenošanai, un viņu problēmas tiek risinātas valsts politikas līmenī.

Pēdējos gados par šiem jautājumiem ir pieņemti aptuveni 80 normatīvie akti, tostarp 2016. gada 14. septembra Valsts jaunatnes politikas likums. Pēc prezidenta priekšlikuma 30. jūnijs ir pasludināts par Jaunatnes dienu. Ir izstrādāta Uzbekistānas valsts jaunatnes politikas attīstības sistēma līdz 2025. gadam, fiziskās audzināšanas un masu sporta attīstības sistēma 2019.-2023. gadam, kā arī lasīšanas kultūras attīstības un atbalsta valsts programma 2020.-2025. gadam.

Ir izveidotas institucionālas struktūras, lai veicinātu jauniešu centienus kļūt par vispusīgi attīstītiem, labi izglītotiem pilsoņiem un patriotiem. To vidū ir Senāta Jaunatnes, kultūras un sporta komiteja, Jaunatnes lietu komisija pie Likumdošanas palātas, abu palātu jauniešu parlamenti, Jaunatnes lietu aģentūra, Jaunatnes problēmu izpētes un perspektīvu apmācības institūts, Jaunatnes akadēmija pie Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju ministrijas un citas.

Pēc prezidenta iniciatīvas ir ieviesta "jauniešu piezīmju grāmatiņa", kas ir pilnīgi jauna sistēma bezdarbnieku zēnu un meiteņu atbalstam un nodarbināšanai. No 2020. gada ir ieviesta mikrokredītu sistēma jauniešu uzņēmējdarbībai, kā arī prakse piešķirt aizdevumus jauniešiem bez nodrošinājuma, lai viņi varētu uzsākt savu uzņēmējdarbību. El-Yurt Umidi fonds, kas tika izveidots 2018. gada septembrī, piešķir stipendijas talantīgiem jauniešiem, kuri vēlas turpināt zinātnisko darbību un studēt vadošajās ārvalstu universitātēs. Īpašu uzmanību valsts pievērš darbam, lai apmācītu augsti kvalificētus darbiniekus informācijas tehnoloģiju jomā. Stratēģijas "Digitālā Uzbekistāna 2030" ietvaros ir īstenoti 89 projekti reģionos un vairāk nekā 200 projekti nozarēs; tiek īstenots projekts "Miljons programmētāju" un citi.

Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka mūsu nākotnes pamati tiek likti ģimenē, bērnudārzos un skolās, un rītdiena ir atkarīga no tā, kādu izglītību un audzināšanu saņems mūsu bērni. Pašlaik valstī tiek reformēti visi izglītības līmeņi - no pirmsskolas līdz pat augstākajai izglītībai. Garīgie un morālie principi bērniem ir jāieaudzina jau no pirmsskolas vecuma, lai tie kļūtu par radošas, domājošas un radošas personības pamatu. Visos izglītības posmos ir nepieciešami augsti kvalificēti darbinieki, kas palīdzētu attīstīt bērnu un jauniešu spējas un apzināt talantus.

Nevis tāls mērķis, bet reāla programma

Iepriekš minētais nenozīmē, ka nav problēmu. Problēmas ir, un tās ir jārisina. Globalizācijas un tehnoloģizācijas procesi arvien vairāk izkropļo cilvēka apziņu, tradicionālo morāles psiholoģiju, kas balstīta uz pārdomātu uztveri, aizstājot ar patērētāja psiholoģiju. Tāpēc notiekošās konstitucionālās reformas kontekstā mums jāapzinās pastāvošās problēmas un jāfiksē Pamatlikumā jaunās paaudzes garīgās un morālās audzināšanas ārkārtīgi lielā nozīme. Šajā sakarā šķiet īpaši svarīgi Satversmē nostiprināt normu, ka valsts un sabiedrība rūpējas par to, lai bērnos un jauniešos tiktu veicināta piederība nacionālajām un vispārcilvēciskajām vērtībām, lepnums par tautas bagāto kultūras un garīgo mantojumu un patriotisma apziņa.

Šīs konstitucionālās normas pieņemšana ļaus aptvert visu izglītības un audzināšanas sistēmu - no bērnudārza līdz augstskolai - ar plašu darbu pie harmoniski attīstītu jauniešu audzināšanas. Tikai valsts un visas sabiedrības kopīgs un sistemātisks darbs ļaus audzināt jauniešus, kas spēj radīt kaut ko jaunu, radošu, domājošu, emocionāli jūtīgu, ideoloģiski un morāli veidotu. Personības garīgajai attīstībai jākļūst nevis par tālu mērķi, bet par reālu audzināšanas programmu. Viens no svarīgākajiem tās īstenošanas posmiem ir mīlestības veidošanās pret savu valsti un dzimteni. Patriotiskā audzināšana saliedē sabiedrību.

Mīlestība pret dzimteni neļauj izpausties sliktākajām cilvēku īpašībām - vienaldzībai, egoismam, cinismam un nemotivētai agresijai. Tāpēc mūsu jauniešiem šobrīd ir vajadzīgi varoņu piemēri ne tikai no vēstures, bet arī reāli cilvēki ar reāliem, cieņas un atdarināšanas cienīgiem darbiem. Mēs arī ceram, ka konstitucionālie noteikumi un normas palielinās arī skolu un izglītības iestāžu lomu jauniešu sagatavošanā dzīvei mainīgajā sabiedrībā. Galu galā indivīda garīgās formācijas programmas īstenošana ir būtisks nosacījums Uzbekistānas progresīvai un sekmīgai attīstībai nākotnē.

Sabiedrības spēks ir vārda brīvība, taisnīgums un patiesība

Prezidenta Šavkata Mirzijojeva izteikumi par plašsaziņas līdzekļiem, ko viņš izteica vizītes laikā (šā gada 24. februārī) Kaškadarjas provincē, ir plaši pazīstami sabiedrībā.

Mūsu paaudze ir tauta, kas veido savu likteni gadsimtu mijā. Šajā laikā Uzbekistānas tauta pieredzēja divu veidu valsts un sabiedrības pārvaldi. Ja pievēršamies secinājumiem, kas balstīti uz tā laika pieredzi, kļūst skaidrs, ka cilvēks vispirms mēdz baidīties no tā, ko viņš nesaprot. Diemžēl mēs esam bijuši liecinieki arī sabiedrības degradācijai, kad šis baiļu gars parādījās apzināti.

Šodien, kad mēs cenšamies labot visus trūkumus ceļā uz jaunas, populāras valsts izveidi, mēs arvien vairāk apzināmies, ka tie visi bija baiļu gara apvītas sabiedrības rezultāts. Ir arī skaidrs, ka mūsu zaudējumi ir radušies tādēļ, ka trūka mijiedarbības starp valdību un tautu. Īpaši, ja šis process ir saistīts ar radikālām pārmaiņām cilvēku apziņā un domāšanā, dzīvesveidā 21. gadsimtā, kad visapkārt notiek ļoti draudīgi sociālpolitiski notikumi...

Pārmaiņu formula

Agrākos laikos dominēja savdabīgi politiskās darbības stili, kas kavēja progresu. Viens no tiem bija slēgta politika, ko īstenoja valsts. Tā galvenokārt tika īstenota atmosfērā bez dialoga starp tautu un varas iestādēm, kas radās stingras vārda un domas brīvības ierobežošanas rezultātā. Tādēļ ap to veidojas spēcīga dogmatiska attieksme. Šādā sabiedrībā vienmēr valda bailes. Amatpersonas domā par savu mieru, prieku, bet vecāki māca bērniem būt piesardzīgiem, nerunāt par reformām. Un par tiesībaizsardzības sistēmas galveno darbību kļūst tikai sodīšana. Rezultātā cilvēku apziņā pieaug neuzticēšanās visam, kas notiek apkārt. Tas savukārt rada depresīvu noskaņojumu, kas kļūst par milzīgu šķērsli progresam.

Šodien mūsu atbilde uz jautājumu, kā mēs varam mainīt šo vidi Jaunajā Uzbekistānā, ir skaidra. Pirmkārt, mums jāatbrīvojas no baiļu sajūtas, kas ir iesīkstējusi cilvēku prātos. Šim nolūkam mēs esam izvēlējušies lielu pārmaiņu ceļu. To nodrošinās vārda brīvība un tautas uzklausīšana.

Jau no pirmajām sava politiskā talanta dienām prezidents Šavkats Mirzijojevs ieņēma ceļu, kas paredzēja vārda brīvības piešķiršanu plašsaziņas līdzekļiem un to atbalstīšanu. Viņš žurnālistus uzskatīja par valsts un sabiedrības draugiem, nevis ienaidniekiem, un viņu impulsus atbalstīt jaunas reformas.

Šodien mēs labi atceramies pirmo pārveides posmu šajā jomā. Savā 2017. gada svētku apsveikumā preses un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem valsts vadītājs sacīja: "Laikā, kad dialogs ar tautu un pastāvīga uzmanība tautas problēmām un vajadzībām ir pacelta līdz valsts politikas līmenim, katra plašsaziņas līdzekļa pārvēršana par patiesu dialoga platformu, vārda brīvības tribīni palīdzēs mums sasniegt mūsu mērķus...". Es labi zinu, ka jūs, dārgie žurnālisti, vienmēr cenšaties būt to priekšgalā, kuri nežēlo pūles, enerģiju un spēkus, lai mūsu tautai nodrošinātu vēl brīvāku, ērtāku un labklājīgāku dzīvi, un es jūs uzskatu par saviem domubiedriem. Vēlos apliecināt, ka mēs mobilizēsim visas mūsu valsts un sabiedrības iespējas, lai cienīgi novērtētu jūsu smago un atbildīgo darbu un vēl vairāk paaugstinātu tā efektivitāti. Šādi rīkojoties, valsts vadītājs lika pamatus jaunai sistēmai, par kādu toreizējā valsts mediju skatuve varēja tikai sapņot.

Gadi ir pagājuši. Mediju darbība pakāpeniski ir bagātinājusies ar jaunu saturu. Ir parādījusies kritiskā žurnālistika. Sociālie mediji kļuva aktīvāki. Žurnālisti un blogeri sāka atklāti un objektīvi paust cilvēku sāpes un dzīves problēmas. Vienlaikus tika pieņemti vairāki tiesiskie un regulatīvie instrumenti, lai atbalstītu plašsaziņas līdzekļus un iedvestu tiem jaunā laikmeta garu.

Galu galā mēs izveidojām pamatu pārmaiņu formulai: brīva domāšana + analīze + pieņemšana = pielietojums praksē un rezultāts, uz ko jaunās reformas bija vērstas jau no paša sākuma.

Tādējādi ir izveidojies jauns mūsu sabiedrības tēls. Tajā ir izpaudies brīvā cilvēka fenomens. Tas galvenokārt ir saistīts ar to, ka pilsoņu prātos ir dzimušas idejas, kas atbrīvojas no bailēm. Jebkura ideja var kļūt par progresa pamatu, jo īpaši, ja tā parādās brīvā sabiedrībā. Galu galā idejas rada perfektu spēku, lai panāktu konkrētas izmaiņas modrās domāšanas atvasinātajā.

Brīvības elpa

Pagājušajā nedēļā, apmeklējot Kaškadarju, prezidents runāja par to, ka daudzi ir ierosinājuši "slēgt" plašsaziņas līdzekļus. Taču viņš to nekad nedarīs. Šis secinājums pats par sevi dod mums lielu spēku un apņēmības garu.

Šeit, uzsverot šodienas reformu neatgriezeniskumu, runāsim par brīvas sabiedrības veidošanas un brīvas domas atmodas rezultātiem.

Kā reformas ir produktīvas sabiedrībā un cilvēku dzīvē? Pirmkārt, tas notiek ar konsekvences un ilguma spēku un, otrkārt, ar savstarpējas sapratnes garu.

Jau iepriekš tika teikts, ka pilnīgas varas avots ir modras domāšanas atvasinājums. Tagad parunāsim par mediju brīvības efektivitāti šajā posmā.

Pirmkārt, tas ir redzams reformu, kas uzlabo mūsu dzīvi, neatgriezeniskumā. Otrkārt, uz brīvo plašsaziņas līdzekļu skatuves tiek veidota strīdu kultūra. Un, treškārt, cilvēki brīvi pauž savu viedokli. Šīs trīs parādības pierāda: mūsu jaunā sabiedrība attīstās brīvi.

Tagad daži vārdi par to, kā tas ietekmē vienkāršo cilvēku dzīvi un mūsu labklājību.

Dialogā Kaškadarjā prezidents sacīja, ka viņš katru dienu lasa sociālos medijus, tiešsaistes plašsaziņas līdzekļus un presi. Un, kamēr vien viņam ir laiks, viņš paņem pildspalvu un kaut ko pieraksta sev. Valsts vadītājs uzsvēra, ka 9 no 10 viedokļiem jebkurā gadījumā būs pareizi. Pēc šiem vārdiem ir skaidrs, ka valsts prese ir dzīva: par problēmām tiek runāts atklāti. Tāpēc atgriezeniskā saite par dzīves jautājumiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos nav ilgi jāgaida. Var teikt, ka daudzas no problēmām, ko sociālajos plašsaziņas līdzekļos interpretējusi prese, ir nonākušas līdz prezidenta uzmanības lokam. 

Vēl viens svarīgs aspekts ir tas, ka vienkāršiem cilvēkiem valsts plašsaziņas līdzekļu segmenti kalpo kā platforma.

Kā piemēru var minēt Azizu Samigovu no Taškentas Sergeli rajona. Viņa 12 gadus dzīvoja kopā ar savu māti Adolat-opu, pārceļoties no viena īrēta dzīvokļa uz otru. Pat no izmisuma viņas dzīvoja vecā šūšanas darbnīcā, kas atradās viņas vecmāmiņas nelielā pagalma malā. Mātei un meitai katru nakti bija nemierīgs miegs, jo viņas baidījās no čūskām, skorpioniem un žurkām.

Ņemiet vērā, ka 12 gadus neviens negribēja dzirdēt par viņu sāpēm. Visbeidzot 2021. gadā Azizas sapņu un domu video pēkšņi nonāk valsts galvas uzmanības lokā. Tā viss sākās...

Prezidents viņiem uzdāvināja trīsistabu dzīvokli modernā mājā Jangihaēcas rajona Jangihaēcas masīvā.

Un šādu piemēru ir daudz. Ir svarīgi atzīmēt, ka, pateicoties valsts vadītāja iejūtīgajai uzmanībai un stingrajai politiskajai gribai, mūsu sabiedrībā šodien ir jūtama brīvības elpa. Tāpēc tagad ikviens zina, kam ko teikt, kā paust savas bažas. Cilvēki dzīvo valstī ar modru domāšanu. Tas ir ļoti svarīgs attīstības faktors.

Izpratnes līmenis par būtību

Viena no islāma pasaules dižākajiem zinātniekiem Ramadona Buti domas par to, ka vārda brīvībai kā taisnīguma principam ir svarīga loma sabiedrības reformēšanā, vai amerikāņu jurista Ralfa Nadera domas par to, ka informācija ir demokrātijas galvenā valūta, bez vārda brīvības nevar būt ne demokrātijas, ne cilvēka brīvības, ir tik aktuālas, it kā tās būtu teiktas par svarīgāko politisko notikumu sākumu Jaunajā Uzbekistānā.

Tam ir iemesls.

Viens. Kad mēs iecerējām veidot jaunu Uzbekistānu, mūsu priekšā bija vienīgais pareizais ceļš, un mums izdevās to pārvērst par neatgriezenisku politisko gribu. Tas ir, mēs uzsākām sabiedrības reformu, kas balstījās uz atvērtas pilsoniskās sabiedrības principiem, būtiskiem kritērijiem - dialogu ar tautu un vārda brīvību.

Otrais. Mēs uzskatījām, ka atklātība un vārda brīvība ir laikmeta prasība un līdz ar to arī jauno reformu, kas mūsu valstī ir sākušās, prasība. Tas ir galvenais: mēs likuši pamatus mehānismam, kas ļautu identificēt kļūdas un trūkumus vadītāju darbībā, strādājot vecmodīgi, ar objektīvu žurnālistu un blogeru kritisku izteikumu palīdzību.

Trešais. Ar sociāli atbildīgu mediju palīdzību mēs izveidojām tautas tribīni. Šādā veidā mēs nodrošinām, ka plašsaziņas līdzekļi burtiski ir "ceturtā vara".

Tāpēc ir nepieciešams pievērsties pagājušajā nedēļā izteiktajiem jaunajiem priekšsēdētāja secinājumiem par plašsaziņas līdzekļiem un kritiski izvērtēt mūsu darbību, izdarot attiecīgus secinājumus.

Valsts vadītājs sacīja, ka mēs neesam dzirdējuši tautas balsi, jo daudzus gadus esam bijuši slēgta valsts un neesam atbalstījuši plašsaziņas līdzekļus. Viņš piebilda: "Ļaujiet plašsaziņas līdzekļiem prasīt taisnīgumu un kritizēt pēc būtības.

Tā kā mūsdienās plašsaziņas līdzekļi tiek uzskatīti par tautas balsi, mums vajadzētu just, ka mūsu priekšā ir ārkārtīgi sarežģīti uzdevumi. Kādā veidā tas būtu jāatspoguļo?

Galvenokārt neaizmirsīsim, kāds ir mūsu profesionālais pienākums. Ikviens kritisks viedoklis, neatkarīgi no tā, vai tas tiek pausts radio, televīzijā, laikrakstā, sociālajos medijos vai internetā, ir pamatoti un vispusīgi jāizvērtē. Kritika ir enerģiska, ja tā ir analītiska. Un sasniegt simtprocentīgu rezultātu var tad, ja 9 no 10 viedokļiem ir pareizi.

Kad runa ir par kritisko refleksiju un vārda un preses spēku, prātā nāk Abdullas Kadiri domas. Viņš rakstīja žurnāla Mushtum autoriem, ka ir svarīgi labi zināt: pildspalva nav rullītis, un prese nav tirdziņš, kur pārdod ketmenus. Izdomāt nejaušus teikumus no vārdiem, kas ienāk prātā, nav uzskatāms par cienīgu. Lai vārds ir forma, un doma ir tajā ieliktais ķieģelis, un pēc daudzu apdedzināšanas krāsnī - pamats jaunam dzīves aivanam!

Patiesībā, kamēr mēs veidojam jaunās dzīves aivānu, par kuru sapņoja Kadiri, mums ir jārūpējas par domas pērli un tā pareizi jāizmanto. Tas saskan ar prezidenta viedokli, ka plašsaziņas līdzekļiem ir jālūdz taisnīgums un kritika pēc būtības. Lai to panāktu, mums ir jāsasniedz patiesās būtības izpratnes līmenis. Un būtība ir tāda, ka mums, žurnālistiem un blogeriem, pirmkārt un galvenokārt pareizi jāizprot taisnīguma filozofija, patiesās patiesības krāšņums.

Šajā ziņā dzīvē ir daudz mācībstundu, kas jāmācās. Cilvēka goda un cieņas cildināšana Jaunās Uzbekistānas sabiedrībā tiek definēta kā taisnīguma un patiesas patiesības filozofijas triumfs. Tas ir arī apstiprinājums mūsu uzskatam, ka cilvēktiesību nodrošināšana ir prioritāte, tiek atjaunotas pilsoņu konstitucionālās tiesības un, pieņemot likumus un citus normatīvos aktus, tiek ņemts vērā vienkāršo cilvēku viedoklis.

Piemēram, plašai sabiedriskajai apspriešanai ir iesniegts konstitucionālā akta projekts par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā. Apspriešanas gaitā no iedzīvotājiem tika saņemti vairāk nekā 220 000 ierosinājumu, lai uzlabotu likumprojektu.

Šis skaitlis vien liecina, ka valstī ir spēcīgs pamats atvērtai pilsoniskajai sabiedrībai un ka cilvēki un plašsaziņas līdzekļi var brīvi paust savu viedokli.

Starp citu, runājot par atjaunoto Pamatlikumu. Pašreizējās Konstitūcijas 67. pantā ir noteikts, ka cenzūra nav atļauta. Tagad tiek ierosināts šo pantu papildināt ar klauzulu "Iejaukšanās vai traucēšana plašsaziņas līdzekļu darbībā paredz atbildību saskaņā ar likumu".

Kāpēc tas ir nepieciešams? Fakts ir tāds, ka valsts plašsaziņas līdzekļu jomā ir problēmas, kas gaida, lai tās tiktu atrisinātas. Nav noslēpums arī tas, ka daži plašsaziņas līdzekļu pārstāvji savā profesionālajā darbībā joprojām saskaras ar visdažādākajiem šķēršļiem. Tāpēc Konstitūcijā ir noteikts, ka valsts iestādēm ir jānodrošina pārredzamība un jāpastiprina juridiskā atbildība par žurnālistu darbības kavēšanu vai iejaukšanos tajā.

Princips "labas domas, labi vārdi, labi darbi" pāriet tautas apziņā.

Šobrīd, salīdzinot ar 2016. gadu, plašsaziņas līdzekļu skaits valstī ir palielinājies par gandrīz 30 procentiem - līdz 1 962 medijiem, un interneta publikāciju skaits ir divkāršojies - līdz 677. Tas ir arī spilgts piemērs dzīvinošai politikai, kuras mērķis ir nodrošināt informācijas sfēru un vārda brīvību jaunās Uzbekistānas sabiedrībā.

Nav noslēpums, ka pēdējos gados par drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem, t.i., laikrakstiem un žurnāliem, ir bijuši dažādi viedokļi un pretrunīgi viedokļi. Tagad mēs negrasāmies atgriezties pie šīs tēmas. Šeit ir tikai viens citāts no prezidenta uzrunas 2020. gada 30. septembrī Skolotāju un mentoru dienas svinībās:

"Diemžēl pēdējos gados, atbrīvojoties no "obligātajiem abonementiem", esam palikuši arī bez brīvprātīgajiem abonementiem. Tā rezultātā skolu skolotāji un augstskolu pasniedzēji ir zaudējuši iespēju lasīt viņiem nepieciešamos laikrakstus un žurnālus. Esam nonākuši tik bēdīgā stāvoklī, ka daži vadītāji pat ir sākuši lielīties, ka nelasa avīzes.

Tieši tad mūsu valsts vadītājs izdarīja vēl vienu būtisku secinājumu: "Kā jūs zināt, Japāna tiek uzskatīta par vienu no vadošajām valstīm ar augsti attīstītām datortehnoloģijām. Tajā pašā laikā šajā valstī laikraksti tiek izdoti 3-4 miljonos eksemplāru. Vēlos uzsvērt, ka līdzās radio, televīzijai, internetam drukātajiem medijiem mūsu dzīvē ir svarīga loma.

Tas skaidri parāda, ka mums ir jāseko jauno laiku prasībām un saskaņoti un ļoti nopietni jāiet pareizas un objektīvas trūkumu kritikas ceļu. Īsāk sakot, vienoties mūsu valsts attīstības ceļā. Un lai princips "Laba doma, labs vārds, labs darbs", kas tiek ieviests tautas apziņā, vienmēr būtu noturīgs un nozīmīgs.

Vēl viena lieta. Atgriežoties pie patiesības un taisnīguma triumfa. Ar to mums jāsaprot arī mūsu valsts prestižs starptautiskajā arēnā. Tāpēc mūsu pienākums ir, saglabājot savu godu un cieņu, pasargāt republikas pilsoņus un no atsevišķu avotu informatīvajiem uzbrukumiem, kuri skatās caur pirkstiem un apskauž pašreizējās pārmaiņas un sasniegumus mūsu valstī.

Lai mums visiem šajā ceļā nav kauns skatīties cilvēkiem acīs. Lai mūsu sirdsapziņa ir skaidra un mūsu rīcība pareiza.

Raksta autori: Karine Džavakova, PhD, profesore.