Saeimas Izglītības komisija un IZM neizpratnē par parlamenta lēmumu neskatīt ar iestājpārbaudījumiem saistītos grozījumus
Nacionālās apvienības deputātu ierosinājums izslēgt no Saeimas 30. marta sēdes darba kārtības jautājumu par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā ir bijis pārsteigums Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Izglītības komisijas pārstāvjiem.
Ministrijā pauda neizpratni par ierosināto grozījumu izslēgšanu no Saeimas darba kārtības, jo tā tiekot panākts rezultāts, kas ir tieši pretējs IZM ierosinājumam novērst ierobežojumus 2018. gada likuma redakcijā. Tādā veidā šogad tiekot apgrūtināta iestājeksāmenu rīkošana ģimnāzijām un iespēja diskutēt par šī jautājuma likumiskiem risinājumiem nākotnē.
Arī Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā norādīja, ka šāds deputātu ierosinājums bija negaidīts.
Vēl tiks lemts par IZM ierosināto grozījumu Vispārējās izglītības likuma 2018. gada redakcijā iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā nākamnedēļ.
Kā informēja IZM, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), šodien kopīgā darba sarunā tikās Latvijas valsts ģimnāziju direktoriem. Sarunas dalībnieki atzina, ka teicama izglītības kvalitāte ir jānodrošina katrā skolā, bet viena no valsts ģimnāziju funkcijām ir padziļinātu zināšanu sniegšana, sagatavojot tos skolēnus, kas uzrāda izcilas spējas kādā no priekšmetiem un turpinās akadēmisku izglītību.
Kā svarīgu instrumentu, lai iegūtu vienotu izpratni par skolēnu zināšanām un snieguma līmeni, ministre akcentēja valsts centralizētos eksāmenus, vienlaikus norādot, ka jānodrošina process, kas garantē eksāmenu uzticamību un atvieglo audzēkņu atlasi arī ģimnāzijām. Dalībnieki vienojās, ka jāturpina diskusijas likumdevēja līmenī par likumisku iespēju ģimnāzijām pārbaudīt reflektantu zināšanas papildus tiem eksāmeniem, kas apliecina izglītības standarta apguvi.
Runājot par ikdienas izglītības darba organizāciju, klātesošie valsts ģimnāziju direktori norādīja, ka ģimnāzijas statuss viņu vadītās skolas nepasargā no problēmām, ar kurām saskaras vispārējās izglītības sistēma kopumā, proti - pedagogu trūkums, kā arī nepietiekams finanšu un citu resursu daudzums.
Sarunas gaitā tika spriests par nepieciešamību izveidot vienotu valsts ģimnāziju attīstības stratēģiju, kas iezīmētu ģimnāziju vietu vispārējās izglītības sistēmā ilgtermiņā un precizētu tādus veicamos uzdevumus kā mācību līdzekļu izveide, jaunu mācību metožu izstrāde un testēšana un citus.
Iepriekš ziņots, ka Saeima šodien vienbalsīgi no darba kārtības izslēdza valdībā atbalstītos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem sākotnēji bija plānots liegt vispārējās vidējās izglītības iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolēni kārto centralizētos eksāmenus.
Priekšlikumu par grozījumu izslēgšanu no darba kārtības iesniedza koalīcijas deputāti Normunds Dzintars (NA), Arnolds Jātnieks (NA), Igors Rajevs (AS), Jānis Dombrava (NA) un Dāvis Mārtiņš Daugavietis (JV).
