Uzņēmējs Pēteris Šmidre par valsts iepirkumiem: "Tas ir pamatkorupcijas mehānisms"
“Jautājums ir par to, kā valsts iepirkumus padarīt godīgākus. Caurspīdīgums ir tikai viens no elementiem,” saka uzņēmējs Pēteris Šmidre. Piedaloties valsts iepirkumu konkursā uzņēmējam, jābūt skaidram, vai tajā ir vērts piedalīties, vai arī tur viss jau ir “sarunāts”, uzsver biznesmenis.Pašreizējo sistēmu viņš sauc par “pamatkorupcijas mehānismu”.
Lai arī valsts iepirkumi padarīti par garu un birokrātisku procedūru, tādejādi cerot izvairītiesno korupcijas un padarīt tos maksimāli godīgus, nereti dzirdam par tiesas prāvām, kuros tiek apstrīdēts uzvarētājs, tāpat netrūkst skaļu gadījumu, kad valsts pasūtījumu ieguvējs rada jautājumus sabiedrībai par tā atbilstību. Jauns.lv viedokļu līderiem – uzņēmējam Pēterim Šmidrem, rakstniekam Jurģim Liepniekam un fizikas profesoram, bijušajam Latvijas Universitātes rektoram Mārcim Auziņam jautāja, vai un kā iespējams valsts iepirkumus padarīt caurspīdīgus.
“Paskatījos pēdējās likuma izmaiņas, kas stājās spēkā no 1. janvāra. Un tur akcents tiek likts uz slepenību, kas man vispār nav skaidrs. Kā valsts uzņēmums var turēt slepenībā, kur tas liek manu naudu?!,” neizpratnē ir Pēteris Šmidre.
Pēc viņa domām, lai būtu mazāk korupcijas, vajadzētu darīt tā, lai valsts iepirkumu būtu pēc iespējas mazāk, jo privātajā biznesā jebkurš konkurss nebeidzas tā, kā tas izveidojas valsts iepirkumā – neviens īpašnieks nepieļaus tādu cenu un problēmas, kādas ir valsts iepirkumā.
Pašlaik iepirkumu shēma darbojas šādi: ir pasūtītājs, kas izveido iepirkuma komisiju un raksta iepirkuma nolikumu, tāpat pasūtītājam vajadzīgs viens no pretendentiem. Pie šādas iepirkuma shēmas, kad pasūtītājs izvēlas komisiju, raksta nolikumu un meklē pretendentu, nekas netraucē uzrakstīt “vajadzīgo” nolikumu. Lai mainītu sistēmu, tajā ir jātaisa kāds pārrāvums, lai tā neizskatītos pēc piramīdas. Tas nozīmē, laikomisijā strādātu un nolikumu rakstītu nevis valsts ierēdņi, bet gansabiedrība - pārstāvji no profesionālām asociācijām, sociālajiem partneriem vai arī sabiedriskajām organizācijām, kuru darbības joma vistiešāk saistīta ar konkrēto iepirkuma tēmu. “Tad ir cerība, kaut ko sasniegt un dabūt to, lai viss būtu daudzmaz taisnīgi,” saka Pēteris Šmidre un to visu ilustrē ar anekdoti:
“Kā panākt to, lai automobiļu iepirkumā “Žigulis” uzvarētu “Mercedes”? Konkursa nolikumā obligāti jāieraksta, ka tam jābūt automobilim “Ford”!”.
Kā Pēteris Šmidre, Jurģis Liepnieks un Mārcis Auziņš vērtē situāciju ar valsts iepirkumiem un ar tiem saistītajiem skandāliem, vērojiet Jauns.lv video.
