Skolotājs pazaudē visus klases puišus, trīs reizes stāstot uzdevuma nosacījumus
Lai vairāk iesaistītu puišus mācību procesā un motivētu viņus mācīties, skolās jāuzlabo vairākas lietas. Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājs, pedagogu izglītības projekta "Mācītspēka" kurators un programmas “Iespējamā misija” absolvents Edgars Plētiens intervijā portālam Jauns.lv sacīja, ka puišiem vajadzīgs labs piemērs, lakoniskas instrukcijas un praktiska darbošanās.
Vaicāts par puišiem mūsdienu izglītības procesā, skolotājs piekrita, ka ar to saistās izaicinājumi. “Stāsts varētu būt par to, ka ikdienas situācijās ģimenē, skolā, apkārtējā pasaulē ieraugām ļoti tendenciozu ainu. Vispār es dzīvē gribu izvairīties no ļoti tendencioza redzējuma.
Maz pieaugušo vīriešu mācās
Bet, ja paskatāmies apkārt, tad redzam, ka ir ļoti maz piemēru, ka pieauguši vīrieši lasa grāmatas, mācās un dara citas lietas, kas saistītas ar mācīšanos vai sevis izglītošanu.
Puišiem ir vajadzīgs piemērs. Ja viņi redz piemēru tikai sieviešu dzimtē, tad nespēj sevi līdz galam adaptēt. Tā ir viena būtiska lieta, kāpēc izglītības sistēmā būtu vajadzīgs lielāks skaits vīriešu. Nevis tāpēc, ka viņi ir vīrieši, bet tāpēc, ka būtu nepieciešams nodrošināt lielāku dzimumu līdzsvaru, lai būtu dažādi piemēri.
Pie šī skolotāja mācīties ir citādāk
Otrkārt, šis līdzsvars būtu ļoti vajadzīgs, lai skolēniem būtu dažādas mācīšanās pieredzes. Mēs zinām, ka sievietes un vīrieši komunicē, izturas, saprot lietas nedaudz citādāk. Tas parādās arī mācību procesā.
Bieži vien atsauksmēs, ko skolēni man raksta, jūtu, ka viņi saka: “Pie šī skolotāja mācīties ir citādāk, jo viņš domā citādāk.” Nezinu, vai tas saistīts ar to, ka visa viņu iespējamā pieredze lielākoties ir pie sievietēm, un tajā brīdī, kad viņi nokļūst stundās pie manis, viņi redz citu domāšanas ceļu. Tas tā varētu būt. Protams, skolēni to tieši nepasaka.”
Pēc diviem saliktiem teikumiem jau domā par futbolu
Skolotājs vērsa uzmanību vēl kādam būtiskam aspektam. “Mēs zinām, ka sievietes un vīrieši procesus skaidro citādāk.. Sievietes nereti skaidro procesus daudz garāk nekā vīrieši. Vīriešiem vairāk raksturīgs lakonisms, bet tas tā nebūs vienmēr.
Tajā brīdī, kad paskatāmies uz puišu uztveres sistēmu, redzam, ka tad, kad ir vairāk nekā viens vai divi salikti teikumi, viņi jau ir pazuduši un, iespējams, domā par futbolu. Tāpēc ir svarīgi, ka ņemam vērā arī šo mācīšanās īpatnību. Tajā brīdī, kad dodam instrukcijas, uzdevumus stundās, mums jābūt gana lakoniskiem, īsiem.
Neder trīs reizes skaidrot uzdevumu
Kad strādāju ar jaunajiem pedagogiem un redzu, ka skolotājs jau trešo reizi skaidro vienu uzdevumu, es saku: “Ar šo brīdi tu jau esi zaudējis visu puišu uzmanību.” Tas ir arī tad, ja skolotājs ir vīrietis. Jaunie skolotāji to vēl mācās darīt.
Abu dzimumu skolotāji var strādāt pie ļoti precīzām, lakoniskām un skaidrām instrukcijām mācību stundās. Tam ir ļoti būtiska nozīme, lai nepazaudētu puišu uzmanību.
Puišiem vajadzīga darīšana
Vēl viena lieta, kas ļoti saistās ar mācību procesu: puišiem ir vajadzīga darīšana. Viņi nevar klausīties pusstundu.
Lai gan arī tas var būt ļoti dažādi. Ar saviem skolēniem redzu, ka to ne vienmēr nosaka dzimums. To ietekmē nevis tikai tas, ka skolēns ir puisis vai meitene, bet to ietekmēs viņa personības tips. Tāpēc ir vērtīgi tajā brīdī, kad sākam strādāt ar klasi, mēģināt noskanēt, kādi ir klases personības tipi. Kad es to saprotu, tad saprotu arī to, ko, cik daudz un kādā veidā es varu darīt. Caur to var mēģināt pieiet mācību procesam.
Nepieciešams komplekss risinājums
Līdz ar to atbilde uz jautājumu, kā puišus iesaistīt mācību procesā un motivēt, ir kompleksa.
Tajā brīdī, kad iedosim uzdevumus, kuros praktiski jādara, sniegsim īsas instrukcijas un dosim iespēju satikties ar skolotāju-vīrieti mācību stundās nevis vienu reizi nedēļā, bet divas reizes nedēļā, tas būs ļoti liels solis uz priekšu.”
Par to ir jābeidz raizēties
Vērtējot mūsu sociālo situāciju, kurā bērnus bieži vien audzina tikai viens vecāks (lielākoties mamma), skolotājs norādīja uz vēstures kontekstu. “Lai kā mēs gribētu, patlaban mēs ar to neko nevarēsim izdarīt, tāpēc mums ir jābeidz par to raizēties. Tā tas ir.
Mēs redzam, kāda ir mūsu ģimeņu situācija, bet es teiktu, ka tas, par nelaimi, ir postpadomju telpas sabiedrības jautājums. Diemžēl ir jānomainās paaudzēm, lai izaugtu gan sieviešu, gan vīriešu dzimuma jēdzīgi pārstāvji, kuri veidos jēdzīgas ģimenes, kurās bērniem būs iespēja piedzīvot jēdzīgas pieredzes.
50 gadu okupācija ir atstājusi sekas
Pašlaik mēs pieredzam post traumu, kas mums kā sabiedrībai ir pēc 50 gadu padomju perioda, kurā notika izsūtīšanas, haltūras un viss pārējais, ko veicināja padomju ekonomika, protams, ar alkoholu pa vidu, dzeršanām garāžās un visu pārējo, kas mums labi saprotams.
Līdz ar to mēs ar šo patlaban nevarēsim neko izdarīt. Bet mēs varam darīt kaut ko citu. Kāpēc man patīk atrasties klasē un skolā? Es varu nodarboties ar tā saucamo audzināšanas procesu mācību stundu laikā. Es ar savu piemēru varu parādīt puišiem, ka var būt arī citādāk, ka lietas var darīt arī citādāk.
Mēs nevaram būt Vācijas līmenī
Domāju, ka, augot jaunajai paaudzei un paaudzēm nomainoties, situācija mainīsies. Tā būs labāka.
Bet patlaban mēs varam gribēt būt Vācijas līmenī (tāpat kā citās jomās), bet mēs nevaram tur būt, jo esam 50 gadus atpakaļ. Tas ir ļoti dabiski. Es par to pat vairs neraizējos,” skolotājs atzina.
