Andrim Bērziņam vairs nevajag būt prezidentam, uzskata inteliģence. VIDEO
Valsts prezidentam Andrim Bērziņam vajadzētu beigt prezidenta gaitas, nepretendējot uz otru amata termiņu. To atzīst inteliģences pārstāvji, kuri piedalījās Nacionālās apvienības rosinātajās sabiedriskajās diskusijās par to, kādam jābūt nākamajam Valsts prezidentam. Inteliģence priekšplānā izvirzījusi trīs kandidātus – Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, “Vienotības” politiķi Sandru Kalnieti un Latvijas Universitātes rektoru Mārci Auziņu.
Savukārt pasažieru pārvadātāji kā Valsts prezidentu vēlas redzēt ģimenes cilvēku ar vismaz maģistra izglītību, saknēm Latvijā un starptautisku pieredzi- bija daži no kritērijiem, kas šodien izskanēja partijas "Vienotība" rīkotajā diskusijā ar Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas biedriem par Valsts prezidenta kandidātu kritērijiem.
Pēc stundas laikā panāktās vienošanās par kritērijiem klātesošie balsoja par iespējamajiem kandidātiem un reizē visvairāk balsu un vienādu atbalstu saņēma Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš un Eiropas Savienības tiesnesis Egils Levits. Kā trešā kandidāte balsošanas laikā tika minēta Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V). Arī šodienas diskusijas moderators Valdis Melderis improvizētajās vēlēšanās tika izvirzīts kā prezidenta amata kandidāts.
Pasākuma apmeklētāji uzskata, ka valsts augstākajai amatpersonai jābūt pieredzei kolektīva vadīšanā un starptautiskajā sadarbībā, kā arī zināšanām politikā, ekonomikā, vēsturē un kultūrā. Tāpat klātesošie vienojās, ka prezidentam nepieciešams "valstisks mugurkauls" iekšpolitikā. Jābūt arī iegūtai augstākajai izglītībai vismaz maģistra līmenī.
Valodu zināšanu jomā prezidentam jābūt latviešu un angļu valodas zināšanām un vēlamas krievu valodas zināšanas, tāpat jebkuras citas valodas prasme būtu vērtējama kā pluss. Lai gan diskusijas sākumā izskanēja viedoklis, ka par prezidentu jākļūst līdz brīdim, kad cilvēkam pienāk oficiālais pensionēšanās vecums, tomēr pārvadātāju asociācijas biedri vienojās, ka prezidenta kandidātam vecuma ierobežojumi nav nepieciešami.
Debašu dalībnieki uzskata, ka būtu vēlams, ja prezidenta kandidāts Latvijā būtu dzīvojis pēdējos 20 gados. Tas gan neliegtu iespēju uz amatu pretendēt personām, kas vairākus gadus būtu mācījušies vai strādājuši ārvalstīs. Kā piemērs tika minēts Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kuram arī būtu jāsaglabā iespēja piedalīties Valsts prezidenta vēlēšanās.
Kandidātam ir jābūt ģimenei un ar heteroseksuālu orientāciju, lai prezidentam būtu sapratne par ģimenes vērtībām, uzskata asociācijas pārstāvji. Priekšlikums no saraksta izņemt kritēriju par seksuālo orientāciju neguva atbalstu. Klātesošie arī pauda uzskatu, ka valsts augstākajai amatpersonai ir jābūt atpazīstamai un cienītai savā nozarē, kā arī ar labām komunikācijas prasmēm un humora izjūtu.
Pasākumā raisījās diskusijas, vai jāsakrīt prezidenta "domām, vārdiem un darbiem" vai arī lielāks akcents jāliek uz diplomātiju. Tika norādīts, ka, piemēram, rīkojoties godīgi un tiekoties ar, piemēram, Ķīnai nevēlamiem Tibetas pārstāvjiem, var ciest Latvijas ekonomiskās intereses.
Jau vēstīts, ka publisko diskusiju mērķis ir uzklausīt sabiedrības - uzņēmēju, darba ņēmēju, studentu, vecākā gadagājuma cilvēku un citu sabiedrības grupu - viedokli par to, kādas īpašības, pieredzi, zināšanas un rīcību sagaidām no nākamā Valsts prezidenta. Diskusiju ciklā iecerēts tikties ar dažādu nozaru sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem, reģionu iedzīvotājiem, kā arī darba devējiem un studentiem. Turpmāko diskusiju norises vietas un laiki tiks precizēti, informēja "Vienotības" preses sekretāre Laila Timrota.
Kā ziņots, koalīcijas partijas vienojušās, ka jautājumā par kopīgā Valsts prezidenta amata kandidāta izraudzīšanos notiks diskusijas ar sabiedriskajām organizācijām. Sarunās ar sabiedriskajām organizācijām politiķi piedalīsies kā novērotāji, lai dzirdētu, ko sabiedrība sagaida no Valsts prezidenta kandidāta.
Līdz šim jau notika vairākas koalīcijas partiju organizētas diskusijas par šo jautājumu.
