Politika

Lielais jautājums: kādai jābūt Krievijas sakāvei, lai pasaule justos droši?

Jauns.lv

Eiropa un gandrīz visa pārējā pasaule ir pārliecināta, ka vienīgais kara Ukrainā iznākums būs Krievijas sakāve, bet tikmēr sabiedriskā doma pašā Krievijā ir pilnīgi pretēja. Tādēļ Jauns.lv viedokļu līderiem – ārstam Andrejam Ērglim, uzņēmējam Pēterim Šmidrem un rakstniekam Jurģim Liepniekam jautāja, kādai viņuprāt vajadzētu būt Krievijas sakāvei, lai pasaule pēc šī kara justos droši.

Lielais jautājums: kādai jābūt Krievijas sakāvei, ...

Jurģis Liepnieks nav optimistiski noskaņots un teic, ka ir pamats nākotnē gaidīt liela mēroga karu. Andrejs Ērglis uzskata, ka miera arhitektūra nav iespējama bez krievu tautas pašattīrīšanās, bet Pēteris Šmidre teic, ka Rietumu pasaulē pašreiz valda pārprasta demokrātijas izpratne, kas neļauj Krieviju “nolikt pie vietas”.

Krieviem nepieciešama pašattīrīšanās

Ārsts kardiologs Andrejs Ērglis teic, ka jāsaprot tas, ka Krievija nebija domājusi, ka kara scenārijs izvērtīsies tāds, kāds tas tagad ir pašlaik un jāņem vērā, ka pašreiz Krievijas sakāve nebūs tāda, kā nacistiskās Vācijas sakāve Otrajā pasaules karā: “Pēc Pirmā pasaules kara Eiropas un visas pasaules kārtība bija pavisam savādāka. Vācija par tādu varēja izveidoties tādēļ, ka arī pārējā pasaulē bija totalitāras valstis, ieskaitot arī  autokrātisko Kārla Ulmaņa Latviju. Tas bija tā laika trends (tendence), kur no demokrātijas nebija ne smakas. Tagad – demokrātiskajā pasaulē - drošības arhitektūra ir pavisam savādāka. Kādreizējais Lielbritānijas premjers Vinstons Čerčils taču ir teicis, ka demokrātija nav tā labākā sistēma, bet tas ir labākais, kas mums ir”.

Krievijas sakāvei jāīstenojas divās fāzēs: Ukrainai jāatgriežas tajās robežās, kādas tās bija 1991. gadā. Tas ir visgrūtākais, jo saistīts ar karadarbību un upuriem, kas ir briesmīgi. Un miera arhitektūra nav iespējama bez krievu tautas pašattīrīšanās.

“Tādēļ domāju, ka jāturpina viss, kas saistīts ar sankcijām un tālāk,” teic ārsts.

Jāīsteno nepopulāras metodes

Uzņēmējs Pēteris Šmidre atgādina, ka Vladimiram Putinam Krievijā ir liels atbalsts un diez vai ir lielas cerības uz to, ka viņš “pamainīsies”: “Attieksme pret prezidentu var mainīties, ja viņš zaudētu, bet tas nenozīmē, ka tādēļ Krievijas sabiedrība paliks mazāk agresīva.

Diez vai mēs sagaidīsim tādu Krievijas sagrāvi, kādu pēc Otrā pasaule kara piedzīvoja nacistiskā Vācija, jo šodienas pasaules sabiedrība nebūs gatava tik bargi sodīt Krieviju, kā tas bija ar Vāciju”.

Šodien kara katastrofas problēma vairāk atkarīga nevis no Putina vai Krievijas agresijas, bet gan Rietumu pasaules, kura nav gatava cīnīties ar Vladimira Putina izraisīto ļaunumu. Uzņēmējam izskatās dīvaina Rietumu “neitrālā pozīcija” Ukrainas apgādē ar ieročiem, jo NATO armija ir desmitiem vai pat simts reizes spēcīgāka par Krievijas armiju. Rietumiem jātiek vaļā no situācijas, kad ļaunums korumpē politisko eliti demokrātiskajās valstīs: “Lai nodrošinātu mieru būs jāpieņem un jāīsteno nepopulāras metodes un nedrīkst teikt – mēs esam demokrātiski un tāpēc to vai to nedrīkst. Tas nav attaisnojami. Un tā nav pareiza demokrātijas izpratne”.

“Ir pamats gaidīt karu”

Rakstnieks Jurģis Liepnieks atgādina vēsturi: “Vācija pēc Pirmā pasaules kara dzīvoja ar revanša sajūtu, un mēs visi ļoti labi zinām, ar ko tas viss beidzās”.

Mēs, kas dzīvojam Krievijas pierobežā, un vispār Eiropā varēsim justies droši tad, kad Krievijai tiks atņemti kodolieroči. Ja Ādolfam Hitleram savulaik būtu bijuši kodolieroči, tad viņš tos nešaubīgi būtu lietojis, un tad nezin kā viss beigtos, teic rakstnieks.

“Bet šobrīd pilnīga Krievijas kapitulācija, kāda tā bija Vācijas vai Japānas kapitulācija pēc Otrā pasaules kara, bez kodolkara nav iedomājama,” biedējošas prognozes izsaka Jurģis Liepnieks. Mēs ar konfliktu un tā izraisītajām problēmām ļoti asā formā dzīvosim vēl tuvākos gadus, gaidīt uz drīzu un pilnīgu Ukrainas jeb Rietumu uzvaru nav pamata. Pārskatāma nākotnē ir pamats gaidīt karu, viņš teic.

Viņaprāt ir jāveicina demokrātija un vārda brīvība, jo demokrātiskas valstis karus neizraisa. Bet Apvienotās Nācijas (ANO), kas tika dibinātas pēc pēdējā pasaules kara, lai nepieļautu karus, nu, pēc Jurģa Liepnieka vārdiem, ir kļuvusi par pilnīgi bezjēdzīgu organizāciju.

“Mēs varam cerēt uz kaut kādu apvērsumu vai varas maiņu Krievijā. Bet tas nav mūsu plāns. Plāns ir ar katru nedēļu, katru mēnesi aizvien vairāk novājināt Krieviju līdz brīdim, kad tā salūzīs. Tāds šobrīd ir plāns,” teic Jurģis Liepnieks.

Kā uz karadarbību Ukrainā un iespējamajiem Krievijas sakāves scenārijiem raugās Pēteris Šmidre, Andrejs Ērglis un Jurģis Liepnieks, vērojiet Jauns.lv video.