Pusaudžu bariņš paņirgājas par kādu bērnu, nofilmē to un video izplata internetā

Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļas galvenā inspektore, psiholoģe Dace Landmane, kura kā speciālists - psihologs veic arī cietušo bērnu pratināšanu, intervijā portālam Jauns.lv sacīja: “Joprojām ir bērni, kas pārsūta aizliegta rakstura pornogrāfiskus materiālus un izgatavo savas kailbildes pēc kāda lūguma, bet redzam, ka pagājušā gada sešos mēnešos šie rādītāji ir samazinājušies. Domāju, ka konkrētie rādītāji neatspoguļo reālo situāciju, jo joprojām ir augsta latentā noziedzība šajā jomā.”

Skaidro, kas ir pretlikumīgi

Daļa jauniešu neapzinās, ka konkrētās darbības uzskatāmas par pretlikumīgām, tāpēc Valsts policijas pārstāvji sagatavojuši materiālus, kuros tiek skaidrots, kādas darbības uzskatāmas par pretlikumīgām.

Konkrētie materiāli ievietoti Valsts policijas izveidotajā mājas lapā mandrosiba.lv

Jaunieši nedrīkst sūtīt arī savas kailbildes

Vai pārkāpums ir arī tas, ja pats cilvēks sūta savu kailbildi kādam citam? “Jā, ja jūs neesat sasniedzis 18 gadu vecumu, tad jūs nedrīkstat pārsūtīt savu kailbildi. Protams, policija vērtē, kādas ir kailbildes un kāds ir to saturs. Bērnu pornogrāfija nav tikai fotoattēls, tā ir arī noteikta rakstura animācija vai teksts. Šādu informāciju nedrīkst izgatavot, glabāt un pārsūtīt.

Policija, saņemot informāciju par bērnu pornogrāfijas apriti, rūpīgi vērtē, kas un kādos apstākļos ir noticis. Reizēm gadās, ka vienā situācijā nepilngadīgais ir gan cietušais, gan arī pāridarītājs. 

Aizliegts pārsūtīt arī internetā atrastus kailfoto

Vai pusaudzis drīkst internetā atrastas plikas un pusplikas bildes sūtīt citiem nepilngadīgajiem? “Ja pilngadīga persona sūta pornogrāfiska rakstura materiālus, ir jāskatās, ar kādu nolūku tas notiek. Visticamāk, tā varētu būt pavešana netiklībā un aicināšana uz seksuālām darbībām.

Nepilngadīgais nedrīkst sūtīt aizliegta rakstura pornogrāfiskus materiālus (piemēram, bērnu kailbildes, vardarbīgas bildes, tādas, kurās ir attēlota zoofilija un nekrofilija).

Ne visi pārsūta tālāk

Strādājot ar jauniešiem, kas pie mums nonāk kā likumpārkāpēji, ir jāsaprot, ar kādu mērķi un kāpēc viņi to darīja. Nav tā, ka visi bērni, kas “WhatsApp” grupā saņem aizliegta rakstura materiālu (piemēram, par ņirgāšanos pret nepilngadīgo, pret kuru tiek veiktas seksuālas darbības), šādus materiālus pārsūta tālāk!

Bet ir kāda daļa, kas tos pārsūta tālāk. Šāda nepilngadīgo rīcība, visticamāk, tiks vērtēta kā pretlikumīga.”

Dažiem tas šķiet kā joks

Kā paši jaunieši skaidro, kāpēc viņi tā dara? “Daži to uztver kā joku. Pirms 16-17 gadiem nebija iespēju tik viegli izgatavot un pārsūtīt šādus materiālus, bet tagad ir jāsaprot, ka bērns var ļoti viegli izgatavot dažādas bildes un nosūtīt tās citam, kā arī bērns var ātri no kāda saņemt pretlikumīgus materiālus.

Bērni parasti daudz nedomā un saņemtos pretlikumīgos materiālus pārsūta tālāk. Līdz ar to reizēm kādas pretlikumīgas darbības cēlonis ir līdz galam neizsvērts lēmums un neapdomīga rīcība.

Dara pāri un vēl filmē to

Bet gribu vērst uzmanību, ka atsevišķos gadījumos nepilngadīgie šādus noziegumus veic apzināti ar mērķi kaitēt, pazemot otru nepilngadīgo, šantažēt, iebiedēt, kontrolēt. Jā, arī šādi gadījumi ir.”

Landmane atzina, ka šajās situācijās pārsvarā runa ir par 14-18 gadus veciem jauniešiem. “Viņi var veikt kādas seksuāla rakstura darbības pret bērnu reālajā dzīvē, konkrētās darbības arī filmēt un pēc tam izplatīt tiešsaistē. 

Šajos gadījumos jauniešu mērķis ir paņirgāties par savu vienaudzi. Pēc šādiem notikumiem bildes tiek pārsūtītas no viena jaunieša pie otra un praktiski nav iespējams vairs kontrolēt un arī izdzēst uzņemtos video materiālus.”

Runāt ar bērniem un vērot viņus

Ko mēs kā vecāki, skolotāji un pieaugušie varam darīt šādās situācijās? “Pirmkārt, preventīvi runāt par šīm lietām. Mēs esam sagatavojuši un turpināsim gatavot materiālus saistībā ar šo tēmu, ka arī nepilngadīgie veic dzimumnoziegumus.

Preventīvi mēs varam uzrunāt tos nepilngadīgos, kuri pieņem spontānus lēmumus, kuru mērķis nav dzimuminstinkta apmierināšana vai ļaunprātīga rīcība pret citu nepilngadīgo.

Ja runājam par ļaunprātīgiem nodomiem, tad tuviniekiem ir jāpaskatās, jāpavēro, vai bērna uzvedībā ir kādas pazīmes, kas liecina par robežu neievērošanu, vēlmi darīt pāri citiem. Šādās situācijās ir laicīgi jāmeklē speciālistu palīdzību, lai novērstu šādu uzvedību.”

“Kad nepilngadīgais likumpārkāpumu ir veicis (neatkarīgi no tā motīva), viņš ir pārkāpis robežas. Tas ir lielākais ļaunums, no nepilngadīgais sev ir nodarījis.”

Jo mazāks bērns, jo vecāks ir vairāk atbildīgs

Policija par bērnu likumpārkāpumiem bieži vien uzzina tad, kad informācija par viņu noziedzīgām darbībām nonāk ārpus viņu kontroles, piemēram, parādās kāda cita bērna telefonā.

“Jāsaka, ka vecāku kontrole attiecībā uz bērna piekļuvi tiešsaistei ir šāda: jo mazāks bērns, jo vecāks ir vairāk atbildīgs par bērna drošību tiešsaistē, tas ir, bērns tiek pakļauts lielākai vecāku kontrolei.

Savukārt, jo bērns ir lielāks, jo viņam arī var būt lielāka privātā telpa, tai skaitā privātā telpa, kas saistīta ar darbībām tiešsaistē. Vecāki ar lielākiem bērniem var izrunāt dažādus riskus, kas saistīti ar darbībām tiešsaistē,” Landmane teica.

Jāmāca bērniem uzvesties internetā

Savukārt Valsts policijas Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 4.nodaļas priekšnieks Armands Lubarts piebilda, ka vecākiem ir jāmāca bērniem, kā izturēties internetā.

“Tas ir tāpat kā zobu higiēna, zobu tīrīšana no rītiem. Tāpat jāmāca, kā uzvesties internetā un sabiedrībā, piemēram, ko nedrīkst darīt, kas ir netīrs, kas ir aizliegts, par ko var pienākties nepatīkamas sekas.”

Bērniem ir jāievēro higiēna arī telefona lietošanā, kā arī skolā, sabiedrībā, starp draugiem un paziņām.

Dažkārt bērniem šķiet, ka neviens jau neuzzinās, ko viņi dara internetā

Policijas pārstāvji piekrita, ka bieži vien bērni un jaunieši nesaprot, ka tas, ko mēs darām internetā, nav slepeni, bet gan diezgan viegli redzams un atrodams.

Landmane skaidroja, ka maziem bērniem vēl nav abstraktas domāšanas – viņi nespēj iedomāties, ka telefona otrā pusē sēž sliktais onkulis, izvilina no viņiem bildes, sūta sirsniņas un aicina izģērbties ļaunprātīgu motīvu vadīts.

“Bērni var nesaprast, ka cilvēks, kas tiešsaistē ar viņiem komunicē, var būt pavisam cita persona nekā tā, par ko uzdodas, un viņa sākotnēji pozitīvā attieksme ir sliktu motīvu vadīta. Tādēļ, lai kā mēs reizēm mēģinātu bērnam stāstīt par dažādiem riskiem, reālās situācijās bērniem ir grūti atpazīt apdraudējumu. Savukārt lielāki bērni (vecumā virs 14 gadiem) riskus jau spēs atpazīt.

Neskatoties uz dažādām bērnu vecumposma īpatnībām, svarīgi joprojām preventīvi runāt ar bērniem viņiem saprotamā veidā. Joprojām daudziem šķiet, ka tas, ko es daru internetā, ir kaut kas savādāks, nekā tas, ko darām reālajā dzīvē.”

Cik viegli var atrast informāciju par jauniešiem

Daļa bērnu un jauniešu domā, ka neviens jau neredzēs, ka viņi aizsūta kādam citam savu kailfoto. Bet tā īsti nav! Par to runā dažādi speciālisti, piemēram, skaidrojot bērniem, cik viegli ir atrast internetā informāciju par viņiem un viņu aktivitātēm, un aicinot domāt, kā tas izskatīsies vēlāk.

“Man liekas, ka noteiktu grupu bērnu noņemt no noziedzības ceļa var, preventīvi uzrunājot,” speciāliste teica un atklāja, ka kailfoto mēdz sūtīt gan puiši, gan meitenes.