Rakstnieks Jurģis Liepnieks: pārāk daudz orientējamies uz valsts pasūtījumu

Saeimas apstiprinātais Latvijas izaugsmes modelis paredz, ka galvenais resurss, lai panāktu visas sabiedrības un katra indivīda dzīves līmeņa celšanos ir iedzīvotāju gudrība un zināšanas. Līdz ar to arī jautājums - kuras tautsaimniecības nozares attīstība ar mūsu zināšanām un gudrību būtu jāceļ, lai mēs nostiprinātos pasaules attīstītāko valstu “klubiņā”?

Jurģis Liepnieks teic, ka dēļ Latvijas mazā mēroga pie mums jau viens uzņēmums var izmainīt visu situāciju, bet mūsu nelaime esot tā, ka galvenā ekonomikas nozare ir budžeta līdzekļu apguve: “Valsts ir megaklients un daudzi uzņēmēji orientējas tikai uz valsts pasūtījumu. Tas visu padara  “kreizī” (nepareizu – red .)”.

Ir arī vairākas problēmas, kas mazina Latvijas konkurētspēju. Un kā pirmo Liepnieks min energoresursu cenu, līdz ar ko Latvijai ir grūti kaut ko ražot, attīstīt modernās tehnoloģijas. Un tad vēl valsts iestāžu attieksme un to naidīgums pret uzņēmējiem un cilvēkiem vispār. Tās būtu lietas par ko valstij būtu jāparūpējas. Un tad jau uzņēmēji paši par sevi parūpēsies, saka Jurģis Liepnieks.

“Valstij nav jānodarbojas ar kādu nozaru attīstību, vai kā tamlīdzīgi. Valstij ir tam jārada apstākļi. Mums ir divas nozares uz ko būtu jāliek uzsvars. Un tās ir lauksaimniecība un kokrūpniecība - latviskas, tradicionālas nozares, kas ļoti labi attīstās, strādā uz eksportu. Gan graudkopībā, gan mežrūpniecībā mums ir milzīga eksporta nozare. Tāpat par nozīmīgu jomu mums ir kļuvusi IT (informācijas tehnoloģiju) nozare, kas arī strādā eksportam. Un ir vēl dažas citas jomas, kā, piemēram, farmācija,” saka Jurģis Liepnieks.

Kā Pēteris Šmidre, Jurģis Liepnieks un Andrejs Ērglis vērtē mūsu tautsaimniecības iespējas, un kas būtu jādara, lai stiprinātu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, skatieties Jauns.lv video.