Lielais jautājums: Kurās tautsaimniecības nozarēs Latvijai ir lielākais nākotnes potenciāls?
Saeimas apstiprinātais Latvijas izaugsmes modelis paredz, ka galvenais resurss, lai panāktu visas sabiedrības un katra indivīda dzīves līmeņa celšanos, ir iedzīvotāju gudrība un zināšanas. Līdz ar to arī jautājums viedokļu līderiem un ekspertiem – uzņēmējam Pēterim Šmidrem, rakstniekam Jurģis Liepniekam un ārstam kardiologam Andrejam Ērglim: kuras tautsaimniecības nozares attīstība ar mūsu zināšanām un gudrību būtu jāceļ, lai mēs nostiprinātos pasaules attīstītāko valstu “klubiņā”?
Pēteris Šimdre politiķus brīdina pārāk neiejaukties biznesa vides veidošanā. Andrejs Ērglis uzskata, ka mums jāseko Šveices modelim, bet Jurģi Liepnieku sarūgtina fakts, ka mūsu valsts galvenā ekonomikas nozare ir budžeta līdzekļu apguve.
“Nejaucieties repertuārā!”
Uzņēmējs Pēteris Šmidre teic, ka attīstības perspektīvā jāorientējas uz visām nozarēm. Un to, uz kurām tieši, jau noteiks paši uzņēmēji, nevis “no augšas” – politiķi, jo viņiem gar to neesot nekādas darīšanas. Uzņēmējs to saka pēc savas pieredzes:
“Kādreiz dibināju radio stacijas un bija visādi, kas gribēja šīs lietas pamenedžēt. Un viņiem bija viena ļoti nopietna slimība. Viņi gribēja ietekmēt radio repertuāru. Visi menedžeri domāja, ka viņiem ir ļoti laba muzikālā gaume un teica: tagad spēlēsim to un šito. Tikai ļoti nopietni un labi menedžeri saprata to, ka viņiem galīgi nevajag līst iekšā repertuārā, neskatoties uz to, kāda viņiem ir muzikālā gaume un ko viņi saprot no mūzikas. Tam (biznesam – red.) visam nav nekas kopīgs ar radiostacijas repertuāru”.
Tas ir tāpat, ka valsti nevar vadīt kā uzņēmumu, tieši tāpat kā otrādi - uzņēmumu nevar vadīt kā valsti”.
Kā piemēru viņš min enerģētikas jomu, kas tagad ir topā, un visi tagad tajā “skrien kaut ko būvēt”. Un ne jau tāpēc, ka viņi paši tā izdomājuši, bet gan tāpēc, ka sapratuši, ka šai nozarei ir valsts finansējums. Valsts jau kādā brīdi var kādu nozari izvest ārā no krīzes, bet tas, kas būs mākslīgi izvilkts, tas ilgi nenodzīvos, rezumē Pēteris Šmidre un saka, ka mēs savu izaugsmi varam nodrošināt ar kvalitāti, jo uzņēmējprāt latviešiem spēja strādāt kvalitatīvi jau ir ģenētiski ielikta.
Lielākā bēda – budžeta apgūšana
Rakstnieks Jurģis Liepnieks teic, ka dēļ Latvijas mazā mēroga pie mums jau viens uzņēmums var visu izmainīt visu situāciju, bet par mūsu lielāko problēmu viņš saka:
“Problēma ir tā, ka viena no galvenajām ekonomikas nozarēm mums ir valsts budžeta līdzekļu apgūšana. Paskatāties uz valsts bagātāko uzņēmumu un pilsoņu sarakstu. Liela daļa no viņiem ir tie, kas dzīvo no valsts budžeta līdzekļiem, respektīvi - apgūstot valsts pasūtījumu. Valsts ir megaklients un daudzi uzņēmēji orientējas tikai uz valsts pasūtījumu. Tas visu padara “kreizī” (nepareizu – red .)”.
Ir arī vairākas problēmas, kas mazina Latvijas konkurētspēju. Un kā pirmo Liepnieks min energoresursu cenu, līdz ar ko Latvijas ir grūti kaut ko ražot, attīstīt modernās tehnoloģijas. Un tad vēl valsts iestāžu attieksme un to naidīgums pret uzņēmējiem un cilvēkiem vispār. Tās būtu lietas par ko valstij būtu jāparūpējas. Un tad jau uzņēmēji paši par sevi parūpēsies, saka Jurģis Liepnieks.
Jāseko Šveices modelim
Savukārt pēc ārsta kardiologa Andreja Ērgļa domām Latvijai jāseko Šveices piemēram. Visi domā, ka Šveices ekonomika atkarīga no banku sistēmas. Bet tā nebūt nav, atklāj Ērglis un saka, ka banku sektors Šveices ekonomikā dod tikai 11% lielu pienesumu. Lauvas tiesu pievienotās vērtības dod mazie uzņēmumi.
“Lielas ražošanas Latvijā nevar attīstīt, mums tam nav ne telpas, ne darbaspēka. Mums jārada maza, bet nišas produkcija,” saka Ērglis, un piebilst , ka viena no ienesīgākajām lietām ir zinātnes eksports.
Un izaugsme nāks. “Lai cik tas šaušalīgi neskanētu, bet šis kovida laiks un tam sekojošais briesmīgais karš pēc būtības notīra sārņus un mēs vēl skaidrāk redzam izdzīvošanas ceļu, kas mums dod iespēju. Tas skan briesmīgi, bet pēc jebkuras bojāejas ir atdzimšana,” saka ārsts.
Kā Pēteris Šmidre, Jurģis Liepnieks un Andrejs Ērglis vērtē mūsu tautsaimniecības iespējas, un kas būtu jādara, lai stiprinātu Latvijas uzņēmējdarbības vidi, skatieties Jauns.lv video.
