Ja gribi pārdot nieri, jābrauc uz Kolumbiju vai Venecuēlu
Ne tikai krīzes gados parādījās sludinājumi, kuros cilvēki bija gatavi pārdot savu nieri vai aknu, bet vēl šobaltdien Transplantācijas centrs saņem zvanus, kur cilvēki vēlas pārdot savus orgānus. Latvijas likumdošana orgānu tirdzniecību aizliedz, arī policija līdz šim nav saņēmusi nevienu iesniegumu par orgānu „melno tirgus” darbību Latvijā. Ārsts šādus naudas tīkotājus sūta uz Kolumbiju vai Venecuēlu, kur orgānu tirdzniecības apjoms ir milzīgs.
Orgāniem kā tādiem nav materiālas vērtības; milzīgās izmaksas saistītas ar operāciju un zālēm
Latviju ik pa laikam satricina kāda bauma par izgrieztu orgānu vai pārdotu nieri, vēl skandalozāk - par cilvēkiem, kuriem orgāni izņemti, viņiem to nezinot, alkohola vai narkotisko vielu reibumā. Latvijas Transplantācijas centra vadošais ārsts Dr. Sergejs Truškovs netic, ka Latvijā vai pat Eiropā kāds aktīvi nodarbojas ar orgānu tirdzniecību, jo „orgāniem kā tādiem nav materiālas vērtības”. Milzīgās izmaksas, kas saistītas ar orgānu transplantāciju, ir operācija un medikamenti, kas nepieciešami.
Kaut arī orgānu donoru Latvijā ir pietiekoši, cilvēkiem tomēr ir jāgaida vidēji septiņi mēneši rindā, lai saņemtu tik ļoti nepieciešamo nieri. Gadā valsts finansē 70 nieru transplantācijas, taču, tas ir tikai puse no visiem nieru „gribētājiem”.
Neviens ārsts neuzņemsies transplantēt nezināma donora orgānus
Speciālisti ir aprēķinājuši, ka slimnīcai vienas nieres transplantācijas operācija izmaksā 12 tūkstošus latu, sirds „nomaiņa” - 24 tūkstoši, bet aknas - 36 tūkstoši, kas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ir veikta tikai viena aknas pārstādīšana.
Viens aspekts ir orgānu pārdot, bet otrs - vai būs kāds, kas uzņemsies to transplantēt, jo ārsts stāsta, ka atbildība, izmantojot nezināmas izcelsmes donorus, ir milzīga. „Ja donoram nav dokumentācijas, tas ir milzu risks, vai šis cilvēks gadījumā nav slims ar HIV utt. Neviens ārsts šādu risku neuzņemsies,” portālam Kasjauns.lv skaidro centra vadītājs.
Ārsts: „Šeit nav veikals, un rinda neveidojas kā veikalā”
Protams, ir tādi gudrinieki, kas saviem radiniekiem un paziņām sameklē kādu, kurš gatavs „ziedot” savus orgānus, taču brīvprātīgie tiek stingri pārbaudīti - ne vien medicīniski, vai orgāns atbilst, bet arī psiholoģiski, kur bieži vien atklājas, ka cilvēks par brīvprātīgo orgānu ziedošanu tomēr saņems naudu. Šādos gadījumos orgāni netiek transplantēti, jo Kriminālatbildība tiek piemērota ārstam, nevis „pircējam” vai „pārdevējam”. Likuma pants paredz 5 gadus cietumā un 5 gadus „licences” atņemšanu, tie ir desmit gadi no ārsta dzīves. „Protams, cilvēki ir piedāvājuši naudu, taču es vienmēr esmu atbildējis: ja šādi saruna turpināsies, es ziņošu policijai,” ar pārliecību stāsta ārsts.
Tomēr kriminālatbildība nav galvenais iemesls, kāpēc ārstam ir tik stingra nostāja pret naudas saņemšanu. Galveno iemeslu Truškovs izsaka lakoniski: „Šeit nav veikals, un rinda neveidojas kā veikalā. Rinda veidojās pēc medicīniskiem kritērijiem. Mēs gribam palīdzēt visiem.”
Alīna Rumjanceva/ Foto: Ieva Čīka/ LETA
