Lielais jautājums: vai augsti kvalificētu speciālistu aizbraukšana no Latvijas ir problēma?
Ar augstas kvalifikācijas speciālistu trūkumu saskaras virkne uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecībā un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs. Tas bremzē mūsu ekonomisko izaugsmi un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu rašanos. Jauns.lv uzņēmējam Pēterim Šmidrem, rakstniekam Jurģim Liepniekam un ārstam Andrejam Ērglim jautāja, kā viņi raugās uz šo problēmu.
Pēteris Šmidre Latvijas pilsoņu došanos prom no savas valsts uzskata par katastrofu. Jurģis Liepnieks noraizējies par to, ka mēs Latvijā esam izveidojušies sev nedraudzīgu vidi, kurā jūtamies slikti. Savukārt Andrejs Ērglis nav tik pesimistiski noskaņots un redz to, ka Latvijā cilvēki sāk atgriezties pēc ilgstošas prombūtnes.
Tam tā nevajadzētu būt!
Tas ir slikti un tā tam nevajadzētu būt, ka no Latvijas aizbraukušie mūsu pilsoņi ārzemēs jūtas labāk nekā tēvzemē, saka rakstnieks Jurģis Liepnieks un min, ka tam ir simts un viens iemesls – cilvēciski, psiholoģiski, valsts attieksme… Līdz ar to Latviju pamet cilvēki, kas mūs visus varētu padarīt bagātākus.
“Jautājums nav par to, vai tas ir slikti vai labi, ka viņi brauc prom, jautājums ir: vai viņi brauc atpakaļ?
Mēs dzīvojam globālā pasaulē, un cilvēki braukā šurpu turpu, mācās un strādā dažādās vietās. Un tas ir normāli, mēs arī gribam dzīvot tādā pasaulē. Es negribu dzīvot pasaulē, kurā esmu ierobežots. Tā ir Eiropas Savienība, par kuru mēs cīnījāmies, un tas ir brīnišķīgi,” turpina Jurģis Liepnieks.
Varbūt kaut kur citur var nopelnīt vairāk, bet tas nav galvenais un vienīgais dzīve, teic rakstnieks un secina: “Problēma ir tajā, ka Latvijā daudzējādā ziņā priekš mums pašiem ir tik nedraudzīga vide, ka mēs labprāt braucam prom, jo mēs citur jūtamies labāk nekā Latvijā. Bet tā tam nevajadzētu būt, jo šīs taču ir mūsu mājas, mūsu dzimtene, kur pēc visiem likumiem un instinktiem mums vajadzētu justies vislabāk.
“Diemžēl visādu iemeslu dēļ tā ļoti bieži nav, un tam par iemeslu ir miljoniem faktoru”, saka Jurģis Liepnieks – psiholoģiski, cilvēcīgi, valsts iestāžu attieksme un tā tālāk: nedraudzīgums, skaudība, greizsirdība, naidīgums, siltuma un laipnības trūkums…
Tā ir valsts katastrofa
Uzņēmējs Pēteris Šmidre saka: “Es to nosauktu par galveno problēmu, ja ne pat valsts katastrofu”. Viņš uzsver – ja neizveidosim apstākļus, ka cilvēkam būtu perspektīvi palikt Latvijā, viņi no šejienes brauks prom.
Uzņēmējs piedāvā reālu risinājumu – dot iespēju jeb augsta riska kredītus perspektīviem biznesa projektiem, kuros netiek prasīts “bankas standarts”. Tas jaunos speciālistus mudinātu palikt šeit un strādāt Latvijas labā, jo pretējā gadījumā: “Pabeidzot augstskolu šeit, tev principā nav starpības, vai tu brauc strādāt uz ārzemēm vai paliec šeit”, un jāņem vērā tas, ka ārzemēs ir lielākas perspektīvas.
“Kāpēc cilvēki aizbrauc? Domāju, ka īpaši jauniem cilvēkiem ar labu izglītību pirmām kārtām ir vajadzīga perspektīva, arī karjeras perspektīva attīstībai un, protams, iespēja nopelnīt, ne bez tā,” saka Pēteris Šmidre un atgādina:
“Lielākais dārgums jebkurai valstij ir cilvēki, tie, kuri rada pievienoto vērtību, kuri veido valsti. Valsts sastāv no atsevišķiem cilvēkiem. Tieši augsti kvalificēts darba spēks ir zelts un to zaudēt ir ļoti nepatīkami, tā ir ļoti liela traģēdija”.
Mēs pārspīlējam to Latvijas nabadzību
Runājot par no Latvijas aizbraukušajiem augsti kvalificētiem speciālistiem ārsts kardiologs Andrejs Ērglis saka: “Protams, ka neesam priecīgi, ka aizbrauc projām augsti kvalificēti cilvēki, bet domāju, ka tas ir laika jautājums, kad viņi atgriezīsies atpakaļ”.
Ārsta ieskatā mēs pārspīlējam Latvijas nabadzību, jo mēs taču kā nekā esam pasaules bagātāko valstu – OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) klubiņā. Iespējams, mums ir daudzas lietas, kas varbūt ir sliktas, bet tai pašā laikā ļoti augsti kvalificētiem darbiniekiem pie mums ir ļoti labas algas, tas, piemēram, attiecas gan uz informācijas tehnoloģiju, gan biznesa sfēru: “Tie ir jautājumi, kas kārtojas. Mums jāuzrunā tie, kas pa īstam ir labi un jāprasa, vai viņi negribētu sākt braukt atpakaļ uz māju pusi”.
Andrejam Ērglis, protams, nav priecīgs par cilvēkiem, kuri aizbrauc no Latvijas, bet tai pašā laikā ir sfēras, īpaši jau medicīnā, kur “kāds laiks būtu jāpavada ārzemēs, jo pretējā gadījumā esot tai “pīļu dīķī”, kas ir šeit, neļauj saskatīt pasauli un tās likumsakarības, kurās dzīvo arī Latvija”. Viņš teic, ka emigrācija mums nav “ļoti liela problēma, pašreiz pat novērojams pretējs process – cilvēki, augstas raudzes profesionāļi atgriežas Latvijā”.
Viedokļu līderu un procesu vērotāju un analizētāju Andreja Ērgļa, Pētera Šmidres un Jurģa Liepnieka pārdomas par emigrācijas problēmām, kas skārušas mūsu valsti, vērojiet Jauns.lv video.
