Strīds par "Rail Baltica" un 22 eglēm - modes māksliniece Asnate Smeltere iesūdz tiesā Satiksmes ministriju

"Rail Baltica" ir dzelzceļa transporta projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis Eiropas dzelzceļu tīklā, un tas aptver četras Eiropas Savienības valstis - Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju, netieši - arī Somiju, pagarinot maršrutu ar savienojumu Tallina-Helsinki.

Lai šo projektu konkrētajā maršrutā īstenotu, dažiem nekustamo īpašumu un zemju īpašniekiem tiek atpirktas viņiem piederošās zemes. Kā vēsta žurnāls "Kas Jauns", arī modes mākslinieces Asnates Smelteres dzimtas īpašumam Rīgā, Zolitūdē, ko viņa mantojusi no sava vectēva un tēva, šā projekta ietvaros ir jāpārdod egļu gatve. “Situācija ir tāda, ka "Rail Baltica" ņem no mums nost daļu zemes, uz kuras ir mana vectēva un tēva rokām sastādīta liela un taisna koku rinda. Egles gadu gaitā izaugušas milzīgas un varenas, tās ir speciāli stādītas, lai aizsargātu nekustamo īpašumu no ziemeļu vējiem un dzelzceļa Rīga-Jūrmala. Es pati arī te esmu visu mūžu nodzīvojusi. Esmu samierinājusies, ka šie koki būs jāatdod, jo esmu par progresu un priecājos par "Rail Baltica" projektu - ka mums būs skaista satiksme ar pārējo Eiropu. Viss būtu labi, taču cena, ko piedāvā "Rail Baltica" par 22 milzu kokiem - eglēm, liepām un kļavām - ir vienkārši smieklīga. Tie ir 1200 eiro,” atklāj Smeltere.

“Viss mūsu izteiktais protests, ko esam rakstījuši un viņiem iesnieguši, nav radis ievērību. Biju izsaukusi alternatīvos vērtētājus, lai pierādītu, ka šiem kokiem ir pavisam cita cena. Un tie šos kokus novērtēja desmit reižu dārgāk, bet "Rail Baltica" spītīgi turas pie saviem vērtētājiem, alternatīvas nepieņem, paliekot pie savas cenas, kas noteikta 2019. gadā. Man ļoti nepatīk šī situācija, jo es nekad neesmu bijusi strīdīgas dabas cilvēks. Taču par šādu netaisnību ir jāsaceļas,” pauž Smeltere, kuras strīds ar Satiksmes ministriju tiesā izskatīts šomēnes.

“Rīgas pilsētā par pašu stādītiem kokiem aprēķinus veic pēc kaut kādas meža cirsmas cenas,” neizpratni pauž modes māksliniece, piebilstot, ka tas taču ir arī “morāls kaitējums, jo tādējādi krītas īpašuma vērtība”. “Cenai ir jābūt adekvātai!” strikti nosaka viņa, kas piedāvājusi arī alternatīvu risinājumu: “Lai kokus nozāģē un atzaro, un tad es pati darīšu, ko ar tiem vēlēšos – vai nu atdošu rūpniekiem, vai arī pati kurināšu.”