EP nobalso par tribunālu Krievijai – Ždanoka cenšas pasargāt Kremļa militāristus no tiesas

Parlaments uzsver, ka Krievijas bruņoto spēku pastrādātās zvērības Bučā, Irpiņā un daudzās citās Ukrainas pilsētās demonstrē šī kara brutalitāti un uzsver koordinētas starptautiskas rīcības būtiskumu, saucot pie atbildības tos, kas ir atbildīgi starptautisko likumu priekšā.

EP deputāti mudināja Eiropas Savienību (ES) ciešā sadarbībā ar Ukrainu un starptautisko sabiedrību darītu visu, lai tiktu izveidots īpašs starptautisks tribunāls, kura ietvaros pie atbildības tiktu saukta Krievijas politiskā un militārā vadība, kā arī tās sabiedrotie.

Tribunāla izveide, pēc Eiropas parlamentāriešu domām, aizpildītu vakuumu starptautiskā tiesu sistēmā un atbalstītu Starptautiskās krimināltiesas centienus, jo tā pašlaik nevar izmeklēt agresijas noziegumus, kas pastrādāti Ukrainā.

Politiskā un militārā vadība Krievijā un Baltkrievijā jāsauc pie atbildības

Norādot, ka vēl jānosaka precīza speciālā tribunāla kārtība un sastāvs, EP deputāti uzsver, ka tā jurisdikcijā jābūt ne tikai Vladimiram Putinam un Krievijas politiskajai, militārajai vadībai, bet arī Aleksandram Lukašenko un viņa līdzgājējiem Baltkrievijā.

EP arī uzsvēra, ka sagatavošanās darbiem pie īpašā tribunāla jāsākas nekavējoties un sadarbībā ar Ukrainu.

Ukrainas valsts un starptautiskās iestādes ir jāatbalsta, nodrošinot tribunālā izmantojamus pierādījumus.

Parlaments uzskata, ka īpaša tribunāla izveidošana dotu ļoti skaidru signālu gan Krievijas sabiedrībai, gan starptautiskajai sabiedrībai, ka prezidentu Putinu un Krievijas vadību kopumā ir iespējams notiesāt par agresijas noziegumu Ukrainā.

EP deputāti norādīja, ka scenārijs, kurā Krievijas Federācija atjauno iepriekšējās attiecības ar Rietumiem, paliekot Putina vadībā, vairs nav iespējams.

Rezolūcija tika pieņemta ar 472 balsīm par, 19 pret un 33 atturoties.

Nebūs pārsteigums, ka no Latvijas EP ievēlētā Tatjana Ždanoka (LKS), kura EP ierindojas pie politiskajām grupām nepiederošajiem deputātiem, bija starp tiem, kuri balsoja pret rezolūciju.

Tādējādi Ždanoka kārtējo reizi acīmredzami demonstrē, ka ar savu darbību EP, pārstāvot Latviju, faktiski aizstāv Krievijas varas pārstāvjus, šoreiz uzskatāmi cenšoties pasargāt viņus no tiesas.

Vēl iepriekšējā gada 1. martā sākumā, īsi pēc Krievijas masveida  iebrukuma Ukrainā, Jauns.lv vēstīja, ka Ždanoka bija viena no nedaudzajiem deputātiem, kas neatbalstīja EP rezolūciju pret Krievijas agresiju Ukrainā, kurā pieprasītas stingrākas sankcijas pret Krieviju un iezīmēti centieni piešķirt Ukrainai Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu.

Iepriekšējā gada 23. novembrī Ždanoka balsoja pret rezolūciju, kas Krieviju pasludināja par terorismu atbalstošu valsti.

Ždanokas dienas EP krēslā ir skaitītas

Kā zināms, Latvija nevar lepoties ar īpaši cītīgu sabiedrības piedalīšanos EP vēlēšanās, ar ko eksperti arī skaidro valstij nelojālu, nedraudzīgu pārstāvju nonākšanu augstajos, labi apmaksātajos amatos.

Taču Tatjanai Ždanokai vairs nevajadzētu lolot cerības, ka arī turpmākajos gados EP balsojumos būs iespēja darboties Krievijas interesēs, izmantojot Latvijas krēslu parlamentā.

Saeima 27. oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus EP vēlēšanu likumā, tajos nosakot, ka EP vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā).

Attiecīgo šodien pieņemto priekšlikumu iesniedza deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

Bijušais parlamentārietis Jānis Iesalnieks (NA) iepriekš norādījis, ka pieņemtās izmaiņas likumā liegs tiesības EP vēlēšanās no Latvijas kandidēt pašreizējai EP deputātei Tatjanai Ždanokai (LKS).