Zivju bojāeju Rāznas ezerā izraisījis arī Latvijā līdz šim neredzēts vīruss
Analizējot zivju virusoloģisko, bakterioloģisko, mikoloģisko, parazitoloģisko laboratorisko izmeklējumu rezultātus, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” (BIOR) speciālisti secinājuši, ka zivis Rāznas ezerā gājušas bojā vīrusu izraisītas novājinātas imunitātes dēļ, ko ietekmējuši vairāki faktori.
Lai veiktu pilnvērtīgu izpēti, "BIOR" papildu Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) iesniegtajām bojā gājušajām zivīm un dzīvajiem zušiem arī paši veica kontrolzveju, ievācot zušu paraugus.
"BIOR" norāda, ka konkrētie slimību ierosinātāji, parazīti un baktērija, nav iekļauti cilvēkam un dzīvniekiem kopīgo slimību sarakstā. Pārtikas un veterinārais dienests apliecina, ka zušu herpesvirus-1, kas konstatēts paraugos, līdz šim Latvijā nebija konstatēts un vīruss nav bīstams cilvēku veselībai, bet tas var radīt zaudējumus zušu populācijai.
“Zivju bojāeja dabiskajos ūdeņos ir novērota arī agrāk gan Latvijā, gan citviet pasaulē. Lai labāk izprastu pērnā gada situāciju un novērstu šādu situāciju atkārtošanos nākotnē, ir svarīgi iegūt aktuālo informāciju par Rāznas ezera ekoloģisko kvalitāti biežāk nekā šobrīd (reizi divos gados), tādēļ esam vērsušies “Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā” (LVĢMC) ar lūgumu nodrošināt Rāznas ezera ūdens kvalitātes monitoringu katru gadu un paraugu ievākšanu veikt reizi trijos mēnešos,” skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Šobrīd priekšlikums nav atbalstīts, un LVĢMC monitoringu veiks līdzšinējā kārtībā un apjomā. Rezultātā pārvalde plāno saviem spēkiem sekot līdzi ekoloģiskajai situācijai ezerā, izstrādāt agrīnās brīdināšanas sistēmu, iegādāties skābekļa un ūdens temperatūras zondi, lai varētu veikt regulārus mērījumus dažādos ezera dziļumos.
Ezeru pētnieks, sertificēts eksperts sugu un biotopu aizsardzības jomā Uvis Suško vērš uzmanību, ka Rāznas ezerā vasaras otrajā pusē regulāri novērojama intensīva aļģu ziedēšana, kā rezultātā reizēm strauji pasliktinās ūdens kvalitāte un ezera dziļākajos slāņos kritiski samazinās skābekļa daudzums. Izšķīdušā skābekļa līmenis krītas ūdens apakšējā slānī (vietās, kur zutis uzturas), jo tur ir samazināta fotosintēze un nav kontakta ar atmosfēras gaisu. Zutis ir pasīvs migrētājs un nepārvietojas uz vietām, kur tam būtu labāki dzīves apstākļi. Samazināts skābekļa daudzums zutim rada papildus stresu, kas var izsaukt slēptu infekciju izpausmes.
Zivīm nepieciešamais patērētā skābekļa daudzums ir atkarīgs no attiecīgās ekoloģiskās grupas, ķermeņa izmēra, kustībām, barošanās, nārsta un citām aktivitātēm, kā arī no ūdens temperatūras. "BIOR" skaidro, ka Eiropas zutim ir ļoti augsta skābekļa bada izturība un tas spēj dzīvot bezskābekļa vidē pat vairākas stundas. Testēšanas rezultātos novērotais samazinātais izšķīdušā skābekļa daudzums ir viens no galvenajiem stresa faktoriem ezera zivīm, kas veicina zivju imunitātes kritumu un latento jeb apslēpto infekciju aktivizēšanos. Taču skābekļa daudzuma samazinājums un temperatūras paaugstināšanās nav galvenais iemesls zušu bojāejai, lai gan šo faktoru kombinācija varēja izraisīt apslēpto infekciju izpausmi.
Tikmēr Valsts Vides dienests konstatējis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Lipuškos, no kurām attīrītie ūdeņi nonāk ezerā, darbojas normāli un šis nav zivju bojāejas iemesls. Ja zivju bojāejā tomēr būtu vainojams piesārņojums, ciestu ne tikai zuši un ķīši, bet arī citas zivju sugas, kā arī bezmugurkaulnieki, putni un zīdītāji. Taču negatīva ietekme uz citām sugām netika konstatēta.
"BIOR" arī noraida niedru apauguma attīrīšanas darbus kā zivju bojāejas iemeslu, jo kopējā no niedrēm attīrāmā platība bija 27,3 ha jeb ~0,5 % no kopējās Rāznas ezera platības. Tā ir salīdzinoši maza ezera daļa, tādējādi zivīm būtu bijusi iespēja rast patvērumu no apdraudošajiem faktoriem citā ezera daļā. Turklāt šādi apsaimniekošanas darbi skartu arī citas zivju sugas.
