Aizsardzības ministre: godinot Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu karavīru varonību, mēs šodien stiprinām ticību sev un mūsu valstij
Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece sestdien, 7. janvārī, Jelgavas novadā piedalījās atceres pasākumos, kas bija veltīti Ziemassvētku kaujās kritušo latviešu strēlnieku piemiņai.
“Šodien visas dienas garumā, spītējot ziemas salam, mēs pieminējām Ziemassvētku kaujās kritušos latviešu karavīrus. Latviešu tautai nav jārada mīti par pagātni, ja tajā ir tāda varonība, kādu pirms mazliet vairāk nekā simts gadiem Ziemassvētku kaujās demonstrēja latviešu strēlnieki. Brīvība un neatkarība – tās bija vērtības, par kurām cīnījās latviešu srtrēlnieki. Un tās ir vērtības, par kurām šodien iestājamies mēs un pašaizliedzīgi, nežēlojot savas dzīvības, cīnās Ukrainas karavīri. Godinot latviešu karavīru varonību un pašaizliedzību cīņā par savu zemi, mēs šodien stiprinājām ticību sev un mūsu valstij. Lai strēlnieku gars un nelokāmā ticība saviem spēkiem un savai zemei, iedvesmo katru no mums ik dienas nepagurstoši strādāt un nelokāmi ticēt savai valstij – savai Latvijai!”, uzsver Mūrniece.
Dienas gaitā aizsardzības ministre piedalījās vēsturnieka, atvaļinātā pulkveža Jāņa Hartmaņa sastādītās grāmatas “Latviešu strēlnieku saraksts” atvēršanā un Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 52. kaujas atbalsta bataljona jauno zemessargu zvēresta došanas ceremonijā, kas norisinājās Ziemassvētku kauju muzejā.
Dienas noslēgumā Mūrniece apmeklēja atceres pasākumu Ložmetējkalnā, kur, godinot Ziemassvētku kaujās kritušo karavīru piemiņu, uzrunāja pasākuma apmeklētājus un nolika ziedus.
Savukārt pēc atceres pasākuma aizsardzības ministre Ložmetējkalnā tikās ar skautiem un gaidām, kuri piedalās ikgadējā ziemas nometnē “Baltais vilks”, apgūstot prasmes rīcībai dažādās krīzes situācijās un dzīvošanai ārā ziemas apstākļos. Skautu un gaidu ziemas nometnes “Baltais vilks” norisi atbalsta Nacionālie bruņotie spēki ar transportu un materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī organizējot izglītojošas aktivitātes.
Ziemassvētku kaujas bija vienas no lielākajām un sīvākajām kaujām Latvijas teritorijā Pirmā pasaules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armijas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pulki. Ģenerāļa Augusta Misiņa vadībā strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Lielā Tīreļpurva rajonā un izlauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam.
Šajās kaujās krita daudz strēlnieku, taču vienlaikus tās cēla tautas nacionālo pašapziņu un apliecināja latviešu spēju aizstāvēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību.
Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. līdz 29. decembrim pēc vecā stila jeb no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim pēc jaunā stila.
