Latvijā apzagts ukraiņu uzņēmējs desmit gadus cīnās par taisnību

Lieta šobrīd iestrēgusi Augstākajā tiesā, un nav zināms, kad tā tiks izskatīta. Stepovijs sniedzis plašu interviju informācijas aģentūrai "Unian", un tajā paustais met pamatīgu ēnu uz Latvijas atbildīgajām institūcijām.

Kā varēja pazust 80 vagonu

Stepovijs stāsta, ka viss sācies ar domu izveidot kokvilnas supermārketu Eiropas Savienības teritorijā, un ar to nodarbotos viņam piederoša, Igaunijā reģistrēta kompānija "Logistic – Express". Sākotnēji bija plānots kokvilnu pārkraut Tallinas ostā, taču tadžiku partneri ieteikuši uzņēmēju Gulami, kuram Jūrmalā piederēja muitas noliktava.

Tad arī nolemts kravas pārvirzīt uz Latviju un piegādāta pirmā kokvilnas partija – 10 000 tonnu. Daļa no tās pārdota, taču tad sākušās dīvainības – Stepovijs uzzinājis, ka Gulami piedāvā šo kokvilnu kā viņam piederošu preci. Tā kā no muitas noliktavas bez šīs institūcijas atļaujas neko izvest nedrīkst, Stepovijs ar oficiāli reģistrētu vēstuli vērsies šajā iestādē ar lūgumu apturēt īpašnieka nesankcionētas viņam piederošas preces izvešanu.

Nekādu atbildi no muitas ukraiņu uzņēmējs nav sagaidījis, un kokvilnas izvešana turpināta. Turklāt viņš saņēmis brīdinājumu no kriminālajām aprindām, ka sūdzēšanās var arī labi nebeigties. Rezultātā Stepovijs pieminēto Igaunijas kompāniju bijis spiests pārrakstīt uz cita cilvēka vārda, lai nekļūtu par staigājošu mērķi. Tikai lietas izskatīšanas laikā viņš uzzinājis, ka kokvilnas izvešana notikusi, uzrādot dokumentu kopijas, kuru oriģināli nemaz dabā neeksistēja, bet nauda par pārdošanu nonākusi Gulami piederošajās ārzonu kompānijās.

Interesanti arī, ka kokvilnas pazušana no noliktavas kādu laiku slēpta – izveidota speciāla konstrukcija, kuru pārklāja ar lieliem tentiem. Pašu Stepoviju šajā noliktavā vairs neielaida, un tikai no Tadžikistānas atbraukušajiem biznesa partneriem tur izdevās iekļūt un konstatēt, ka kokvilna pazudusi.

120 kilogramu skaidrā naudā

Kad lietu sāka izskatīt pirmās instances tiesā, Gulami pēkšņi uzrādījis mistisku vekseli, ar kuru Stepovijs viņam it kā atdevis visu noliktavā esošo kokvilnu, jo pirms tam no viņa esot aizņēmies skaidrā naudā 12 miljonus eiro. Tomēr vairāki eksperti, ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas, nepārprotami konstatēja, ka Stepovija paraksts ir viltots.

Stepovijs intervijā stāsta: “Konfrontācijas laikā pie izmeklētāja Gulami turpināja pastāvēt uz šo versiju, tādēļ es biju spiests pajautāt izmeklētājam – vai viņš tiešām pieļauj iespēju, ka kāds cilvēks man uz biroju koferī ir atnesis aptuveni 120 kilogramus skaidras naudas un vienkārši to man atdevis, pat nepaprasot parakstīties par šīs naudas saņemšanu. Pēc tam radās jauna versija, ka naudu viņš ir pārskaitījis uz manu kompāniju rēķiniem, taču procesā tika noskaidrots, ka šīs ārzonu kompānijas ir noformētas uz viņa sievas un uzņēmuma grāmatveža vārdiem.”

Ar starptautisku skanējumu

Jāatzīmē, ka saistībā ar kokvilnas tirgošanu bijuši vairāki lieli un pat starptautiski skandāli, kad darījumos iesaistītās puses viena otru apkrāpušas. Stepovijs zina stāstīt, ka par šo lietu bijis informēts arī tā laika Tadžikistānas prezidents Emomali Rahmons, kurš ar lūgumu palīdzēt lietas noskaidrošanā oficiāli ir vērsies pie toreizējā Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa.

Hāgā 2019. gadā esot pat izveidota speciāla izmeklēšanas grupa, kas plānoja izmeklēt Gulami darbības Ukrainas, Latvijas un citu Eiropas valstu teritorijās, taču tās darbība beigusies ne ar ko.

Pēc šā skandāla kokvilnas plūsma caur Latviju apstājās uz vairākiem gadiem, un ideja par kokvilnas supermārketu faktiski sagrauta.

Pirmajās instancēs piespriež cietumsodu

Tomēr galu galā kriminālprocess uzsākts un pēc Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes veiktās izmeklēšanas prokuratūra trīs personām uzrādīja apsūdzību par piesavināšanos lielā apmērā, dokumentu viltošanu un viltotu dokumentu izmantošanu.

2018. gada 6. jūlijā Rīgas rajona tiesa Gulami piesprieda astoņu gadu ieslodzījumu, viņa sieva Valentīna Gulami saņēma septiņus gadus, grāmatvede Larisa Karpenko – piecus gadus. Tāpat tiesa piesprieda uzņēmējam atlīdzināt "Logistic–Express" nodarītos zaudējumus 9 094 238 eiro apmērā.

Gulami šo spriedumu pārsūdzēja Rīgas apgabaltiesā, kas iepriekš saņemtos cietumsodus nedaudz mīkstināja. Gulami piespriesti seši gadi un četri mēneši, Valentīnai Gulami pieci gadi, Karpenko trīs gadi un divi mēneši. Jautājumā par zaudējumu atmaksu spriedums palicis nemainīts.

Izbrauc no valsts par spīti aizliegumam

Šā procesa laikā Stepovijs bijis spiests vērsties tiesā ar oficiālu iesniegumu, ka Gulami viņu psiholoģiski ietekmē un viņš baidās par savu un ģimenes locekļu drošību. Kaut arī Gulami bijis piemērots drošības līdzeklis par dzīves vietas nemainīšanu un viņš nav drīkstējis pamest Latvijas teritoriju, Stepovijs viņu vairākas reizes saticis Kijivā.

Viņš vērsies Ukrainas Robežsardzes dienestā un tur saņēmis oficiālu izziņu, kā 2019.–2020. gada laikā Gulami robežu šķērsojis 22 reizes (izziņa iesniegta tiesā). Iesniegumā Stepovijs rakstīja: “Es uzskatu, ka Gulami vizītes Kijivā notiek speciāli, ar mērķi mani ietekmēt fiziski, lai es mainītu savas liecības tiesā, un man ir bail par savas ģimenes un savu drošību. Ņemot vērā, ka es vienmēr esmu kārtīgi apmeklējis tiesas sēdes, kuras dažreiz nav notikušas Gulami neierašanās dēļ, es informēju tiesu, ka savas liecības nemainīšu, un lūdzu turpmāk lietu izskatīt bez manas klātbūtnes.”

Jāatzīmē gan, ka spriedums tā arī nav stājies spēkā, jo Gulami to 2021. gada 18. novembrī pārsūdzēja Austākajā tiesā un, kā jau šādos gadījumos ierasts, neatrodas arī ieslodzījumā. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta pārstāve informēja "Likumu un Taisnību", ka lietas izskatīšanas datums joprojām nav nozīmēts un šobrīd neesot arī zināms, kad tas varētu notikt. Izskatīšana notiks rakstveida procesā, bez tās dalībnieku klātbūtnes.

Intervijā Stepovijs arī izsaka neizpratni, ka kas tāds var notikt Eiropas Savienības valstī un uz rietumnieciskām vērtībām orientētā tiesu sistēmā.

Tracis ap viesnīcu un kukulis tiesnesei

Ar Gulami vārdu saistīti vēl vairāki skaļi kriminālprocesi. 2016. gadā Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa Gulami atzina par vainīgu kukuļdošanā un piesprieda viņam brīvības atņemšanu uz vienu gadu nosacīti un naudassodu 9250 eiro apmērā.

Šīs pašas lietas ietvaros bijušajai Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Ivetai Bērziņai par kukuļa piesavināšanos noteikts naudassods 11 000 eiro apmērā. Šī  lieta izraisīja plašu rezonansi, izmeklēšanas materiālos figurēja vairākas kukuļdošanas epizodes, kuras gan neizdevās pierādīt. Lieta bija saistīta ar Gulami strīdu ar uzbeku uzņēmējiem par Vecrīgas viesnīcas Garden Palace apsaimniekošanas tiesībām, un tiesas spriedumi bija viņam labvēlīgi.

2020. gada maijā Gulami apcietināja vēl par kādu noziegumu, kas veikts ilgākā laikā – no 2013. līdz 2020. gadam. Runa ir par iespējamu krāpšanu lielos apmēros vai organizētā grupā, zīmoga un spiedoga viltošanu, pasta sūtījuma nelikumīgu atvēršanu un iznīcināšanu. Tomēr jau pēc divām dienām pēc 50 000 eiro drošības naudas samaksāšanas Gulami no apcietinājuma atbrīvots.