Vai "Titānika" katastrofu brīnumainā kārtā pārdzīvoja Kārkliņu ģimene no Latvijas?

Pirms teju piecpadsmit gadiem Dzelzavas pagasta „Kalna Aizpurvju” māju iedzīvotājs, toreiz 92 gadus vecais Fredis Kārkliņš savai meitai Astrīdai Valpēterei pastāstīja, ka viņš kā trīsgadīgs bērns ar saviem vecākiem, iespējams, bijis uz „Titānika” klāja un pārdzīvojis katastrofu. Kārkliņa teiktais izklausījās pēc brīnuma – „Titānika” katastrofu pārdzīvojusi vesela ģimene, pie tam no Latvijas. Kārkliņa stāsts pāris nedēļās apceļoja Latvijas preses slejas, bet tā arī ātri vien noklusa.

Tagad, kad Rīgā atklāta „Titānikam” veltītā izstāde, Kasjauns.lv skaidro, vai savulaik Freda Kārkliņa stāstītais atbilst patiesībai. Jāteic, ka Rīgas Sporta manēžā atklātās izstādes rīkotājiem nav nekādas informācijas par iespējamo Kārkliņa ģimenes atrašanos uz „Titānika” klāja un tās likteni.

Tomēr izstādes „Titanic The Exhibition” pārstāvji paziņojuši, ka uz „Titānika” klāja tomēr varēja būt kāds Latvijas teritorijā dzimis vīrietis, bet viņš katastrofā gājis bojā. Pie šāda atklājuma nonācis viens no „Titānika” artefaktu kolekcionāriem un izstādes organizatoriem Deivids Lorenss no Lielbritānijas. Viņš paziņojis, ka uz kuģa 3. klasē ceļojušo Latvijas teritorijā dzimušo vīrieti sauca Neitans Goldsmits. Zināms, ka Goldsmits dzimis 1871. gadā Kreicbergā, kas atradās mūsdienu Krustpils teritorijā. Vēlāk viņš pārcēlies uz Dienvidāfriku, bet mūža pēdējos gadus nodzīvojis Dienvidamerikā. Organizatori vēlas uzmeklēt šī cilvēka radiniekus, kuri, iespējams, dzīvo Latvijā. Viņi vēlētos šim pasažierim veltīt galeriju savā izstādē.

Tomēr par Fredi Kārkliņu un viņa ģimeni izstādes rīkotāji nekādu interesi nav izrādījuši. Izstādes organizatoru pārstāve Antra Savleviča Kasjauns.lv teica - ja būtu apstiprinājies Kārkliņa stāsta patiesums, tad izstādes organizatori noteikti to būtu ņēmuši vērā un uzsvēruši.

Tāpat arī internetā publicētajā oficiālajā „Titānika” pasažieru sarakstā Kārkliņu uzvārds nav atrodams.

Katastrofas brīdī Fredim bija tikai trīs gadiņi

Šobrīd izskatās, ka Kārkliņa teiktais par viņa ceļojumu ar „Titāniku” patiesībai neatbilst. Te arī jāpiebilst, ka pats Kārkliņš nav strikti apgalvojis, ka viņš bijis uz „Titānika” – viņš tikai tā domājis.

Viņa meita Valpētere savulaik presei pastāstīja: „Fredis Kārkliņš ir dzimis Amerikā 1909. gadā. Viņa stāsts ir ticams, lai gan es nezinu, vai viņš tiešām bija uz „Titānika”.” Pēc Valpēteres teiktā, tēvs notikušo neatceroties skaidri, bet vairāk pēc savu vecāku nostāstiem. Freda Kārkliņa tēvs 1905. gadā aizbraucis uz Ameriku peļņā, tur viņš saticis savu nākamo sievu, abi apprecējušies un pēc kāda laika piedzimis dēls, kuram ielikts amerikāniskais vārds Fredis.

Valpēteres tēvs atceroties atsevišķas detaļas, piemēram, to, kā viņi stāvējuši uz ledus kalna, kur bijis daudz cilvēku, kā arī to, kā viņa knupītis iekritis jūrā. „Viņš atceras arī vairākus mazus baltus dzīvnieciņus, iespējams, tie bijuši roņi vai pingvīni,” pastāstīja Valpētere. Kuģa „Titāniks” avārijas laikā Fredim bija trīs gadi, tāpēc, tik mazs būdams, bailes nespējis izjust.

Fredis Kārkliņš jau ir miris, viņa meita sirmā vecumā, bet mazdēls dzīvo un strādā ārzemēs. Dzelzavas pagasta pārvaldes vadītājs Andrejs Jankovskis Kasjauns.lv teica, ka Kārkliņa teiktais gluži par fantāziju nav uzskatāms. Viņa dzimta esot rūpīgi apkopojusi savu vēsturi un interesējusies par vēsturi.

Ja arī viņš nav bijis uz „Titānika”, tad viņa stāsts varētu būt par ceļojumu ar kādu citu kuģi. Jāteic, ka pašam Kārkliņam biogrāfijas fakts par braukšanu uz „Titānika” nešķitis svarīgs, jo dzīve bijusi gara un bagāta notikumiem un dažādām bīstamām situācijām.

Šobrīd Dzelzavas pagasta iedzīvotāji tikai, īpaši atgādinot, atceras Freda Kārkliņa stāstu un, pēc visa spriežot, īpaši netic, ka tas atbilst patiesībai – ar kuģi viņš ir ceļojis, bet vai tas ir bijis bēdīgi slavenais „Titāniks” gan jāšaubās. Pie tam jāuzsver, ka trīs gadu vecumā Fredim vajadzēja doties no Amerikas un Eiropu, nevis otrādi. Ja nu vienīgi viņš kā mazs bērns piedzīvojis vairākus ceļojumus ar kuģi no Amerikas uz Eiropu.

Abu Dzelzavas pagasta bibliotēku vadītājas Vineta  Truhanova un Viola Strode Kasjauns.lv pastāstīja, ka Kārkliņa stāstu ir dzirdējušas, bet apstiprinājums tam nav gūts. Tā kā pagastu bibliotēkas ir arī vietējās apkārtnes vēstures un cilvēku dzīvesstātu krātuves, tad tajās būtu jābūt arī kādiem materiāliem par Kārkliņu ģimenes brīnumainu izglābšanos uz „Titānika”. Bet tādu nav.

Lielākā miera laika jūras katastrofa

Kasjauns.lv jau rakstīja, ka Rīgas Sporta manēžā atklāta pasaulē lielākā „Titānikam” veltītā ceļojošā izstāde. Izstādi veido vairāk nekā 375 vēsturiski objekti, kas atradās uz „Titānika” vai tā līdzinieka - kuģa „Olimpija” . Eksponātu vidū ir priekšmeti, kas tika nocelti no kuģa īsi pirms tā došanās ceļā uz Ņujorku, atrasti jūrā tūlīt pēc katastrofas, tādi, kurus paņēma līdzi izdzīvojušie pasažieri, kā arī priekšmeti no Džeimsa Kamerona 1997. gada filmas, kuru vidū ir arī briljanta „Okeāna sirds” kopija, kā arī Keitas Vinsletas un Leonardo di Kaprio tērpi.

Jātagādina, ka „Titāniks”, kurš devās no Anglijas uz Ameriku, ar 2223 pasažierim uz klāja 1912. gadā saskrējās ar aisbergu un nogrima. Bojā gāja 1500 cilvēku, tā bija viena no lielākajām miera laika jūras katastrofām.