"Bezvests.lv" vadītājs: cilvēka pazušana piesaista ne gluži veselus cilvēkus
Kad cilvēks pazūd, viņa meklējumi piesaista daudz cilvēku, arī tos, kas drīzāk traucē, nevis palīdz. Piemēram, "ekstrasensus", kuri ar savām "vīzijām" var mulsināt pazudušā tuviniekus un atņemt laiku, kas meklēšanas operācijās tiešām ir zelta vērtē. Par to "Bezvests.lv" organizācijas pārstāvji pastāstīja "Rus.lsm.lv".
"Atkarīgs no tā, kurš pazudis, kad pazudis, kur pazudis. Jāizskata katrs gadījums individuāli. Vai tas ir pazudis vecāks cilvēks, vai bērns ir pazudis vai tas ir pusmūža cilvēks. Tiek ņemts vērā pat dzīvesveids: vai viņš sliecas aiziet no mājām," saka Jūlija Voroņina, "Bezvests.lv" projekta koordinatore.
Taču, ja aizdomīgi ilgi nav bērna vai vecāka gadagājuma cilvēka, vilcināties nevajadzētu - īpaši tagad, kad aukstums, ledus, agri satumst, norāda "Rus.lsm.lv".
"Pieņemsim, vecāks cilvēks, viņa trīs stundas nav mājās un viņam nav raksturīgi tā aiziet. Teiksim, ja bērns nav atnācis no skolas vai atnācis no mūzikas skolas noliktajā laikā, ja ir apzvanīti bērna paziņas un nav atbildes, labāk tomēr pārapdrošināties un jau sākt meklēšanu," turpina Jūlija Voroņina.
Vispirms noteikti jāvēršas tiesībsargājošajās iestādēs, jo tām ir datu bāzes, citi resursi, un pazudušo meklēšana pēc noklusējuma ir Valsts policijas kompetencē. Vēl jo vairāk tāpēc, ka "Bezvests.lv" nemeklē cilvēkus, par kuriem nav iesnieguma policijai (ar kuru organizācijai parakstīts sadarbības līgums). Ja norūpējušos tuviniekus ir vairāk nekā viens, viņi var sadalīties: viens iet uz policiju, raksta iesniegumu, ka cilvēks ir pazudis, bet otrs iet pa maršrutu, kuru parasti izmanto pazudušais.
Irina Brūniņa, juriste, "Bezvests.lv" kinoloģiskās grupas vadītāja apstiprina: ja cilvēks tiešām ir pazudis, laiks strādā pret mums un jo vēlāk sākas meklējumi jo tie sarežģītāki. Arī suņiem.
"Jebkurš resurss ir lietojams tikai noteiktā laikā un kontekstā. Un šāds svarīgs resurss, meklēšanas, pēdu, apmācīti suņi ir lietojami ļoti īsu laiku. Līdz diennaktij, līdz divām diennaktīm. Mūsu klimatiskajos apstākļos divas trīs diennaktis jau ir kaut kas ārkārtējs. Jo agrāk cilvēks vērsīsies pēc palīdzības, jo lielāka iespēja, ka mēs varēsim veiksmīgi pielietot kinoloģisko aprēķinu," viņa apgalvo.
Turklāt meklējumos fiziski vai virtuāli var iesaistīties cilvēki, kuri it kā grib palīdzēt, bet patiesībā drīzāk kaitē.
"Vispār cilvēka pazušana vienmēr piesaista ļoti lielu skaitu cilvēku. Ļoti dažādus cilvēkus. Tostarp ne gluži veselus cilvēkus... ekstrasensus, kuri sāk rakstīt čatos. Tagad tas droši vien ir mazāk. Bet agrāk bija ļoti daudz. Lūk, mums ir ieraksts "pazudis cilvēks", bet zem tā sākas dīvaini komentāri - "man liekas, ka viņš ir dzīvs un atrodas šajā Latgales priekšpilsētā". Lūk, tas "liekas", tā ir miglas radīšana..." stāsta "Bezvests.lv" vadītājs Aleksandrs Faminskis.
Irina Brūniņa piebilst: vissliktāk, kad šādu "ekstrasensu" iespaidā tuvinieki aptur meklēšanas operāciju "Bezvests.lv'' un tad nāk ar lūgumu atsākt.
"Un dārgais laiks ir zaudēts," viņa saka.
Jūlija Voroņina pamana, ka dažkārt radinieki lūdz pārbaudīt norādes, kuras izsaka "ekstrasensi" un apvainojas, kad organizācija atsakās to darīt.
"Trīsarpus gadus mēs pētījām šo tēmu, komunicēju ar šiem cilvēkiem. Un ne reizi neesmu redzējis, ka ar "ekstrasensu" varētu atrast cilvēku," rezumē Faminskis.
Viņš arī norāda, ka "Bezvests.lv" nereti ierodas entuziasti, kuri domā, ka meklēšanas operācijas ir pastaiga pa mežu, lai gan patiesībā meklēšana ir darbs (kaut arī neapmaksāts), kas turklāt prasa visu resursu iesaistīšanu, disciplīnu.
