Video: nākamgad Dziesmu svētkos Mežaparkā izskanēs divi grandiozi koru koncerti
Neviens festivāls vai koncerts Rīgā nepulcina tik lielu dalībnieku skaitu kā Dziesmu un deju svētki. Nākamgad tie varētu būt vairāk nekā 40 000 cilvēku. XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII Deju svētki nākamvasar notiks no 30. jūnija līdz 9. jūlijam, turklāt nākamais būs arī Dziesmu svētku tradīcijas 150. jubilejas gads. Ieskatoties pasē, katrs var aprēķināt, vai sagaidīs svētku 200. jubileju. Tāpēc vien ir vērts pievienoties nākamās vasaras notikumiem kā dalībniekam vai kā skatītājam.
Desmit svētku dienās notiks vairāk nekā 60 pasākumu, tostarp arī bezmaksas. Atšķirībā no daudziem iepriekšējiem Dziesmu un deju svētkiem šoreiz atjaunotajā Mežaparka estrādē izskanēs divi vērienīgi koncerti ar koru dalību. Vēl pirms allaž gaidītā svētku noslēguma koncerta, kam šoreiz dots nosaukums “Kopā augšup”, Mažaparka priedes saviļņos koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” dalībnieku balsis. Šā koncerta mērķis ir izcelt kordziedāšanu, no kuras izaugusi Dziesmu svētku tradīcija tagad zināmajā vērienā.
Lielkoncerta koncepcijas un programmas autori ir svētku virsdiriģenti Kaspars Ādamsons un Ārijs Šķepasts, režisors Juris Jonelis. Ādamsons skaidro: “Pēc iepriekšējiem svētkiem 2018. gadā koru nozarē radās sajūta, ka ir nedaudz dīvaini, ka mēs tūlīt svinēsim Dziesmu svētku tradīcijas 150. jubileju, bet nozare, no kuras dzimuši šie svētki, Mežaparkā parādās tikai ar vienu koncertu, kurā ir arī citu nozaru klātbūtne – gan dejas, gan pūtēju orķestri, kokles. Tas noslēguma koncertu padara tikai košāku un spilgtāku, bet ne vienmēr spēj parādīt tieši koru spēku, lielumu, varenību un spējas.”
Pirmie apmeklētāji apbrīno jauno Mežaparka estrādi un "Kokaru zāli"
Šodien pēc vērienīgas pārbūves un teritorijas labiekārtošanas darbiem Mežaparka Lielā estrāde atvērta apmeklētājiem.
Pastāv bažas, ka pandēmijas dēļ daudzi koristi pametuši šo hobiju, tomēr Ādamsons cer, ka svētku tuvošanās atgādinās par īpašajām izjūtām, kādas pārņem tikai Dziesmu svētku laikā. Viņš savas emocijas raksturo šādi: “Nav daudz tādu notikumu, kas spēj radīt tik lielu vienotības un kopības izjūtu. Šīs izjūtas man ir tās būtiskākās ikreiz, esot svētku dalībniekam – vienalga, kā klausītājam, kā dziedātājam vai diriģentam. Manuprāt, tā vienojošā kopības un svētku izjūta ir kaut kas patiešām unikāls un īpašs.”
Skaties pievienoto video sarunu ar Dziesmu svētku virsdiriģentu un koncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” māksliniecisko vadītāju Kasparu Ādamsonu un uzzini, kādi skaņdarbi skanēs koru lielkoncertā, vai pandēmijas gadi tiešām izretinājuši koru kolektīvu rindas un kā kordiriģenti jau ziemas spelgonī apbraukā Latviju, lai dziedātājus gatavotu koncertiem Mežaparkā.
Mežaparkā uzbūvēta jauna estrādes ēka un kupols
