Izraēla apgalvo, ka nelikvidēja Irānas prezidentu Ibrahimu Raisi; savulaik šis "Teherānas miesnieks" pakāra pat mazus bērnus
Mēs nelikvidējām Teherānas miesnieku!": Izraēla noliedz jebkādu saistību ar Irānas prezidenta bojāeju nieka mēnesi pēc uzbrukuma Izraēlai
Izraēlai nav nekāda sakara ar Irānas prezidenta, ārlietu ministra un piecu citu amatpersonu bojāeju aviokatastrofā Irānas ziemeļos.
“Tie nebijām mēs,” aģentūrai “Reuters” izteicās kāda izraēliešu amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.
Jau ziņots, ka Irānā 19. maijā sliktos laika apstākļos avarēja helikopters, kurā atradās prezidents Ibrahims Raisi, ārlietu ministrs Hoseins Amirs-Abdollahians un Austrumazerbaidžānas provinces ģenerālgubernators Maleks Rahmati, prezidenta apsardzes priekšnieks Sardars Musavi, Irānas augstākā vadītāja pārstāvis Austruazerbaidžānā Mohamas Ali Ale-Hašemi, miesassargs un trīs apkalpes locekļi. Avārija notika kalnainā un mežainā apvidū Austrumazerbaidžānas provincē.
Savu “Teherānas miesnieka” iesauku Raisi nopelnīja kā Irānas galvaspilsētas Teherānas prokurora vietnieks, kurš bija iesaistīts pēc toreizējā ajatollas Homeinī pavēles veiktajā ieslodzīto politisko pretinieku sodīšanā ar nāvi. Operācijā, kas sākās 1988. gada 19. jūlijā un ilga apmēram piecus mēnešus vairākās valsts pilsētās, tika nogalināti vairāki tūkstoši ieslodzīto, tostarp sievietes un pat 13 gadus veci bērni, iespējams, līdz pat 30 000 cilvēku. Milzīgā skaita dēļ ieslodzītos pa grupām iekrāva kravas automašīnās un pakāra ceļamkrānos ar pusstundas intervālu.
Jāpiebilst, ka Raisi, kurš bija astotais Irānas prezidents, bija jau otrais savu pilnvaru laikā mirušais Irānas prezidents. 1981. gadā bumbas sprādzienā tika nogalināts otrais Irānas prezidents Mohamads Ali Radžai, kurš savā amatā pabija nieka 28 dienas un zaudēja dzīvību kopā ar premjerministru Mohamadu Džavadu Bahonaru.
Kaut gan Irānas amatpersonu oficiālā versija norāda uz sliktajiem laikapstākļiem, ieskaitot lietu un miglu, kas ietekmēja pilota redzamību, tiek izteikti minējumi par diversijas iespēju, ņemot vērā pašreizējo Irānas iekšpolitisko un ārpolitisko situāciju, kā arī neseno Irānas dronu un raķešuzbrukumu Izraēlai. Kopš palestīniešu teroristu grupējuma “Hamas” 2023. gada 7. oktobra uzbrukuma Izraēlai, kurā iesaistījušies arī Irānas atbalstītie Libānas “Hezbollah” un Jemenas hutiešu teroristi, Izraēlas un Irānas attiecības krasi pasliktinājušās, un tās vēl vairāk saasināja izraēliešu 1. aprīļa trieciens Irānas konsulātam Sīrijas galvaspilsētā Damaskā, nogalinot septiņus Islāma revolūcijas sargu korpusa virsniekus, uz ko Irāna 13. aprīlī atbildēja ar gaisa uzbrukumu Izraēlai, kas bija pirmais Irānas tiešais uzbrukums Izraēlai kopš 1979. gada. To palīdzēja atvairīt gan Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmas, gan ASV, Lielbritānijas, Francijas un Jordānijas gaisa spēki, bet pēc tam Izraēla solīja atmaksāt, sīkāk nekonkretizējot.
Tomēr eksperti uzskata, ka Izraēlas iesaistīšanās Irānas augstāko amatpersonu bojāejā ir maz ticama, tā kā Irānas prezidenta slepkavība būtu tieša karadarbība, kas visticamāk izraisītu ļoti asu Irānas atbildes akciju, kamēr Izraēla savu galveno uzmanību koncentrē uz militāriem objektiem un kodolmērķiem, nevis politiskām slepkavībām, vēsta “The Economic Times”.
Savulaik ir ziņots par vairākiem Irānā veiktajiem pārdrošiem uzbrukumiem kritiski svarīgajiem objektiem, kā arī nozīmīgām personām militārajā sfērā, sevišķi saistībā ar Irānas kodolieroču izstrādes programmu, kuros vainota Izraēla. 2020. gadā sarežģītā tehniskā operācijā tika nogalināts irāņu kodolzinātnieks Mohsens Fahrizade. Irānas Augstākās nacionālās drošības padomes sekretārs, kontradmirālis Ali Šamhani Irānas televīzijā paziņoja, ka Fakrizade vadīja automašīnu, kad viņu nogalināja ar ložmetēju, kas bija uzstādīts uz ceļmalā novietotas kravas automašīnas un vadīts ar robota palīdzību, bet snaiperis vairāk nekā pusotra tūkstoša kilometru attālumā datora ekrānā kontrolēja ložmetēju, kura vadību atviegloja uz automašīnas uzstādītās, vairākos virzienos vērstās kameras. Viss operācijā izmantotais aprīkojums Irānā bija ievests pa daļām kā kontrabandu. Laikraksts “The New York Times” vēsta, ka kopš 2004. gada Izraēlas valdība uzdevusi izlūkdienestam “Mossad” visādā veidā nepieļaut, lai Irāna iegūtu kodolieročus, un izraēliešu aģenti veikusī gan sabotāžas operācijas, gan likvidējuši vairākus Irānas kodolprogrammā iesaistītus ekspertus, kopš 2007. gada nogalinot piecus un ievainojot vienu zinātnieku.
