Asistents cilvēkam ar invaliditāti un aprūpētājs: kāda atšķirība, kā saņemt palīdzību, un cik tas izmaksā?

Tas gan nenozīmē, ka asistents un aprūpētājs nevar būt viena un tā pati persona. Tikai jāņem vērā, ka gan asistenta, gan aprūpētāja darbu regulē atšķirīgi likuma panti un arī to pieprasīšana un samaksa par darbu ir atšķirīga.

Ja asistenta darbu apmaksā valsts, tad aprūpētāja pakalpojuma izmaksas gulstas uz pašvaldības vai paša cilvēka ar īpašām vajadzībām, vai viņa ģimenes pleciem. “Likums un Taisnība” skaidro, kā invalīds var saņemt šo palīdzību.

Gribu zināt!

“Likuma un Taisnības” lasītājs Jānis raksta: “Esmu cilvēks ar II grupas invalīditati, un ārstu komisija man ir nozīmējusi asistenta pakalpojumus, lai mani aprūpētu. Ratiņkrēslā es gan nepārvietojos, staigāju pats, bet ir savas pārvietošanās grūtības.

Gribu uzzināt, vai man pašam ir jāsameklē asistents aprūpētājs, vai tas var būt kāds no savējiem, paziņām? Vai asistenta pakalpojuma naudas līdzekļus izmaksā man pašam vai tos saņem asistents? Kas asistentam maksā par šo palīdzību – sociālā nodaļa, pašvaldība vai cita iestāde?

Piemēram: man grūti uzkopt dzīvojamās telpas, vai es varu lūgt, lai mans asistents to izdara? Vai viņš par šo palīdzību saņems naudu, vai man viņam jāmaksā no savas invaliditātes pensijas? Vai ir dažādas izmaksas summas par asistenta pakalpojumiem, vai skatās pēc aprūpes smaguma pakāpes, vai visiem vienāda summa?”

Īsumā: lai cilvēks ar invaliditati saņemtu asistenta vai aprūpētāja pakalpojumus, viņam pirmāk jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Asistenta pakalpojumu piešķir, ja par tā nepieciešamību ir saņemts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums. Savukārt aprūpētāja nepieciešamību izvērtē vietvaras sociālais dienests.

Par asistentu gandrīz simtprocentīgi strādā cilvēka ar invalididati radinieki un viņiem par to maksā no valsts budžeta. Savukārt aprūpētāja pakalpojumus, vadoties pēc savas rocības, nodrošina katra pašvaldība, un aprūpētājs var būt gan cilvēks “no malas”, gan arī ģimenes loceklis. Vietā piebilst, ka asistenta vai aprūpētāja darbs nav no tiem iekārojamākajiem, jo samaksa par to nav tā konkurētspējīgākā.

Asistents no 15 līdz 160 stundām mēnesī

Asistenta un pavadoņa pakalpojuma nodrošināšanas kārtību reglamentē Invaliditātes likuma 1. panta 1. un 11.punkts, 12.panta pirmās daļas 3., 31., 4., 41. punkts un 12.panta otrā un 23. daļa, kā arī Ministru kabineta 2021. gada noteikumi Nr. 316 “Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti”.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu asistents ir fiziskā persona, kas sniedz atbalstu cilvēkam ar ļoti smagas vai smagas pakāpes funkcionēšanas ierobežojumu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras invaliditātes dēļ nav iespējams veikt patstāvīgi, piemēram, nokļūt mācību, darba vai dažādu pakalpojumu saņemšanas vietā. Asistenta pakalpojumus var saņemt I un II invaliditātes grupas cilvēki, ja viņiem ir redzes, kustību vai garīga rakstura funkcionēšanas ierobežojumi, un bērni ar invaliditāti no piecu līdz 18 gadu vecumam, ja viņiem ir atzinums par īpašās kopšanas nepieciešamību, ko apliecina VDEĀVK.

Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, cilvēkam ar invalididāti ar iesniegumu jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā, kura darbinieks nosaka nepieciešamo asistenta atbalsta intensitātes koeficientu un piešķiramo pakalpojuma apjomu no 15 līdz 160 stundām mēnesī.

Piemēram, ja cilvēks strādā, studē, nodarbojas ar paralimpisko sportu un nepieciešams liels atbalsts, mēnesī tiek piešķirts asistenta pakalpojums 80 stundu apjomā, bet, ja vajadzīgs ļoti liels atbalsts, tad 160 stundu apjomā. Ja mācās pamata, vidējās vai profesionālās izglītības iestādē, atkarībā no koeficienta attiecīgi tiek piešķirts liels atbalsts 60 vai ļoti liels atbalsts 120 stundu apjomā. Ja veic brīvprātīgā darbu, apmeklē dienas aprūpes centru, saņem regulāras ārsta nozīmētas procedūras, pienākas 40 vai 80 stundu apjoms. Mazākais atbalsts ir 15 vai 30 stundu apjoms mēnesī.

Asistents “uz rokas” saņem 3,64 eiro stundā

Asistents cilvēkam var palīdzēt nokļūt darba vai mācību vietā, aiziet līdz ārstniecības vai kultūras iestādei, iepirkties un tamlīdzīgi. Salīdzinoši nesen spēkā stājušies grozījumi normatīvajos aktos, kas atvieglo šī pakalpojuma saņemšanu un mazina birokrātiju.

Tomēr jārēķinās ar to, ka ir visai problemātiski atrast jeb noalgot asistentu, jo šī darba veicēju gluži vienkārši nav. Pārsvarā asistenta pienākumus uzņemas cilvēka tuvākie radi (70% gadījumos), retāk - draugi vai kaimiņi (30% gadījumos), jo atalgojums ir salīdzinoši niecīgs un cilvēki no malas šo darbu negrib uzņemties.

Šī gada maija beigās Saeima pieņēma grozījumus “Noteikumos par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti”, kas nosaka, ka asistenta pakalpojumi nu pieejami lielākā apjomā nekā bija līdz šim, tas ir – valsts asistentam apmaksā lielāku stundu skaitu nepilngadīgajām personām, kuras regulāri apmeklē ārstniecības un rehabilitācijas institūcijas, kā arī pilngadīgām personām ar I invaliditātes grupu ar invaliditāti no bērnības.

Tāpat nu jau pusotru gadu ir samazināts atskaitīšanās slogs. Ja kādreiz pakalpojuma sniedzējam un saņēmējam ar parakstu vajadzēja apliecināt, cik stundu pakalpojums sniegts un kādas darbības veiktas: piemēram, dodoties uz aptieku pēc zālēm, vajadzēja zīmogu un parakstu, ka ir būts aptiekā, tad tagad čeki vairs nav nepieciešami.

Asistents un pakalpojuma saņēmējs tikai ar parakstu sociālajam dienestam reizi mēnesī apliecina iepriekšējā mēnesī sniegtos pakalpojumus, norādot katrā dienā sniegto pakalpojuma stundu skaitu un veiktās darbības, pēc kā arī asistents savā kontā saņem samaksu par paveikto.

Pašlaik asistents par darba stundu saņem 4,5 eiro “uz papīra”, proti – “uz rokas” tas ir 3,64 eiro pēc nodokļu nomaksas, ja viņš ar sociālo dienestu noslēdzis darba līgumu. Savukārt, ja tas nav izdarīts, viņš saņem visu summu (4,5 eiro stundā), bet nodokļi kā pašnodarbinātajam viņam jānomaksā pašam.

Ārpus savējo loka asistentu neatrast

Kāds cilvēks ar redzes traucējumiem “Likumam un Taisnībai” teica: “Pēdējo pāris gadu laikā man strauji pasliktinājās redze, tagad “lielos vilcienos” atšķiru tikai lielus objektus, gaismu no tumsas. Bet man joprojām jāiet ārā no mājas, piemēram, pie daktera vismaz reizi mēnesī, gribu arī pats aiziet līdz veikalam vai parkam. Jā, man piešķīra tās 15 stundas, bet kur es atradīšu cilvēku, kas kulsies pie manis, lai pāris reizes nedēļā dažas stundas pastaigātos ar mani? Pašvaldībā tā arī pateica – meklē pats! Tā es par asistentu noformēju savu radu bērnu.”

Savukārt kādas jaunietes ar kustību traucējumiem māte “Likumam un Taisnībai” pauda: “Atalgojums tik tiesām ir gaužām mazs, par tādu tu nevienu ārpus savējo loka neatradīsi.”

Tomēr, kaut arī pamazām, situācija uzlabojas. 2013. gadā, kad ieviesa asistenta cilvēkam ar invaliditāti pakalpojumu, valsts šim mērķim atvēlēja trīs miljonus eiro gadā, bet šogad jau 40 miljonus.

Tikmēr Latvijas Bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības pārstāve Vera Semjonova portālā manabalss.lv ierosinājusi parakstu vākšanu par asistenta darba atalgojuma palielināšanu, tā samērošanu ar minimālo algu:

“Pašlaik Latvijā personu ar invaliditāti asistentiem ir noteikta atlīdzības likme stundā 4,50 eiro. Vienlaikus no 2023. gada 1. janvāra Latvijā ir paredzēts palielināt minimālo algu no 500 līdz 620 eiro. Personu ar invaliditāti asistentu pakalpojums nav konkurētspējīgs. Procentuāli no nākamā gada minimālo algu ir plānots palielināt par 24%. Es ierosinu arī personu ar invaliditāti asistentu stundas likmi paaugstināt aptuveni par tik pat procentiem, kā minimālo algu - līdz vismaz 5,58 eiro par vienu darba stundu.”

Šo iniciatīvu parakstījuši teju 7700 cilvēku, bet Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta vecākais eksperts Einārs Grāveris sacījis, ka nav prognozēts straujš asistenta pakalpojuma darba samaksas pieaugums. Šobrīd invalīda asistenta pakalpojumus Latvijā saņem ap 11 000 cilvēku, tātad arī tikpat daudzi saņem atlīdzību par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu.

Aprūpētājs dzīvesvietā

Otrs atbalsta pakalpojums personām ar invaliditāti ir aprūpe dzīvesvietā, ko nodrošina pašvaldība. Arī šajā gadījumā, lai saņemtu sociālās aprūpes pakalpojumu, cilvēkam vai viņa pārstāvim jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Šādu aprūpi var saņemt cilvēki, kuri patstāvīgi nevar sevi aprūpēt veselības stāvokļa, funkcionālo traucējumu vai vecuma dēļ. Aprūpi mājās var saņemt arī cilvēki, kuriem nav noteikta I un II grupas invaliditāte, un kuriem ir vajadzīga īslaicīga aprūpe, piemēram, pēc insulta vai kādu citu veselības problēmu dēļ, kā arī vecuma nespēka dēļ.
 
Par aprūpes mājā nepieciešamību lemj konkrētās pašvaldības sociālais dienests. Labklājības ministrija norāda: “Lemjot par aprūpi mājās, sociālais dienests novērtē paša klienta un ģimenes locekļu spējas nodrošināt aprūpi, plāno darbības, kurās ir nepieciešama palīdzība un aprēķina aprūpes mājās pakalpojuma izmaksas. Pašvaldība savu iespēju ietvaros piedāvā profesionālu pakalpojumu sniedzēju nodrošināto aprūpi mājās vai sniedz atbalstu ģimenei, lai tā varētu aprūpēt ģimenes locekli. Ja personas aprūpi nodrošina ģimenes locekļi, pašvaldība šos ģimenes locekļus var atbalstīt psiholoģiski, viņus konsultējot un apmācot, un, ja nepieciešams, arī materiāli (ja šāds atbalsta veids ir paredzēts pašvaldības saistošajos noteikumos).”

Klienta pienākums ir samaksāt par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem (aprūpi mājās) un tikai gadījumos, ja cilvēkam nepietiek līdzekļu, vietvara tos apmaksā pilnībā vai daļēji, atkarībā no savas rocības.

Piemēram, Rīgā par aprūpi mājās maksā pašvaldība pilnībā, ja personas un kopā dzīvojošo ģimenes locekļu ienākumi nepārsniedz 500 eiro mēnesī katram ģimenes loceklim. Savukārt Liepājā pakalpojumu par pašvaldības budžeta līdzekļiem personai piešķir, ja personas, kurai nav likumīgo apgādnieku, ienākumi mēnesī nepārsniedz 390 eiro.

Galvaspilsētā pašreiz noteiktā takse par aprūpes mājās pakalpojuma stundu ir 4,44 eiro. Tāpat galvaspilsētas vietvara maznodrošinātajām ģimenēm var izmaksāt materiālo atbalstu par mājas aprūpi: personām, kurām aprūpes mājās pakalpojums nepieciešams līdz četrām stundām nedēļā – 14,23 eiro mēnesī; personām, kurām aprūpes nepieciešams no četrām līdz sešām stundām nedēļā – 28,46 eiro;  no sešām līdz 12 stundām – 42,69 eiro; vairāk par 12 stundas nedēļā – 56,91 eiro mēnesī.

Ko var pieprasīt no aprūpētāja?

Atšķirībā no asistentiem, mājas aprūpētāji nav tik liels deficīts. Vai nu pašvaldības sociālajam dienestam pašam ir savi darbinieki, kas nodrošina šo pakalpojumu, vai arī tas slēdz līgumus ar iestādēm, kas to veic.

Piemēram, Rīgas sociālais dienests aprūpes pakalpojumus pērk no Latvijas Samariešu apvienības, Latvijas Sarkanā Krusta, Svētā Jāņa palīdzības un citām organizācijām. Mazākas pašvaldības pašas algo aprūpētāju: Jelgavas novada pašvaldība piedāvā 800 eiro mēnesī, bet Dobeles novadā – 3,92 eiro stundā uz papīra. Darba sludinājumos var atrast vairākus aicinājumus pieteikties darbā par aprūpētāju (darba samaksa – no 780 līdz 1150 eiro mēnesī).

Oficiāli mājas aprūpes saņēmēju skaits ir daudz lielāks nekā invalīda asistenta pieprasītāju. Rīgā vien mājas aprūpi saņem ap 11 000 cilvēku, puse no viņiem ir vecuma pensionāru, bet otra puse – cilvēki ar invaliditāti.

Pašvaldību normatīvie akti arī uzskaita darbības, ko aprūpes saņēmējs var pieprasīt no aprūpētāja par viņam no pašvaldības budžeta maksāto algu. Rīgā tas ir:

• personiskās higiēnas nodrošināšana;
• palīdzība tualetes apmeklēšanā;
• pozicionēšana gultā;
• palīdzība apģērbjoties/noģērbjoties;
• barošana;
• ēdiena gatavošana vai palīdzība ēdiena gatavošanā;
• medikamentu lietošana;
• pārtikas un citu sadzīves preču iegāde un piegāde;
• dzīvojamo telpu uzkopšana;
• ūdens ienešana/iznešana;
• veļas mazgāšana veļas mašīnā vai mazgātavā;
• kurināmā piegāde telpās, krāsns kurināšana un tamlīdzīgi;
• starpnieka pakalpojumi komunālo maksājumu veikšanai, sociālos pakalpojumu un sociālās palīdzības un veselības aprūpes pakalpojumu noformēšanai un tamlīdzīgi.

Savukārt par “papildus pakalpojumiem” ir jāmaksā, un tā var būt palīdzība, kas ir ārpus elementāru vajadzību nodrošināšanas - piemēram, parketa kopšana, logu mazgāšana, palīdzība mantisku un citu specifisku dokumentu noformēšanā.

Zināšanai

Informācija par asistenta un aprūpētāja pakalpojumu pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā sadaļā “Invaliditāte - Atbalsta pakalpojumi”.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Mūsējie" saturu atbild SIA "Izdevniecība "Rīgas Viļņi""