Valsts vides dienests prezentē jauno jūras zvejas kontroles kuģi. FOTO

VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova kuģa atklāšanas pasākumā žurnālistiem sacīja, ka dienesta pārstāvji jau izsenis sapņojuši par savu kuģi, lai pienācīgā apjomā un kvalitātē varētu veikt zvejas kontroles un jūras monitoringa darbus.

Līdz šim VVD bijis "palīdzības lūdzēja lomā", un zvejas kontroli, piesārņojuma paraugu ņemšanu jūrā iepriekš veica, sadarbojoties ar Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku Krasta apsardzes dienestu un Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardzi. Līdz ar to ļoti sarežģīta līdz šim bijusi VVD darba plānošana un organizēšana, jo tam bija jāsarunā minēto iestāžu tehnika.

Koļegova pastāstīja, ka kuģis ir kristīts pagājušajā augustā, kā to paredz tradīcijas. "Jūrnieki ir lieli tradīciju cienītāji, un uz nekristīta kuģa kāpt atteicās," sacīja Koļegova. Kuģa krustmātes godu uzņēmusies panākumiem bagātā Latvijas vieglatlēte Laura Ikauniece-Admidiņa. Koļegova skaidroja, ka krustmāte izvēlēta pēc trīs atslēgvārdiem - "spēks", "daile" un "skaistums". Šos trīs vārdus kuģa komanda vēlas attiecināt arī uz kuģi.

Savukārt VVD Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite pastāstīja, ka jaunais kuģis ļaus divkāršot gada laikā plānotās zvejas kontroles. Ja pērn tās bija 97 reizes, tad šogad var ieplānot jau ap 200. Kuģis arī ļaus efektīvāk kontrolēt nelegālos zvejas tīklus jūras piekrastē.

Šmite arī pastāstīja, ka kuģa ekspluatācijas izmaksas gadā lēšamas no 300 000 līdz 400 000 eiro atkarībā no izmantotās degvielas daudzuma un funkciju izpildes biežuma. VVD budžetā ir iekļauts finansējums kuģa ekspluatācijas izmaksu segšanai šogad.

Kuģa kapteinis Gints Rijkuris žurnālistiem pastāstīja, ka kuģis savā pirmajā braucienā devās jau pērn rudenī, aizkuģojot līdz Salacgrīvai. Viņš pastāstīja, ka kuģim priekš tā apmēriem ir salīdzinoši liels ātrums - 17 mezgli jeb 1500 zirgspēki. Tam ir divi dzinēji un stundas laikā tas patērējot ap 100 litriem degvielas, tātad degvielas izmaksas stundā vidēji varētu veidot 600 eiro.

Rijkuris skaidroja, ka kuģis ir samērā viegls un nav ļoti stabils, tas ir paredzēts ekspluatācijai pavasara un vasaras periodā - no aprīļa vidus līdz decembrim.

2015.gadā kuģis veiks ap 200 inspekcijām Baltijas jūrā un līcī, tostarp veiks pārbaudes "augsta riska" zvejas kuģiem - vismaz 2,5% šo kuģu zvejas reisiem, kā arī vismaz 5% "ļoti augsta riska" zvejas kuģu reisiem. Kuģis piedalīsies arī kopējā Eiropas Kopienas zvejas kontrolēs visā Baltijas jūrā. Uz kuģa savu darbu veiks arī Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātnieki.

Transports paredzēts kuģošanai apstākļos, kad nav ledus, kas Baltijas jūrā ilgst 9 līdz 10 mēnešus gadā. Ledus periodā "Mare" atradīsies piestātnē.

Kuģa garums ir 26 metri, darba režīmā uz klāja vienlaicīgi var atrasties 10 cilvēki - pieci kuģa apkalpes locekļi un pieci inspektori. Uz borta atrodas specializētais aprīkojums zvejas kontroles un jūras vides monitoringam - radars naftas plankumu identificēšanai jūrā, ierīce, ar kuras palīdzību iespējams izsekot zivju baru pārvietošanās virzieniem un ierīce nelegālo tīklu automātiskai izcelšanai no ūdens lielā apjomā, kā arī speciāla telpa šo nelegālo tīklu pagaidu uzglabāšanai.

Tāpat uz kuģa izvietotas sadzīves telpas - kajītes ar vairākām gultasvietām, virtuve, labierīcības un duša un darba galdi.

Kuģa nosaukums "Mare" izvēlēts, vienojoties VVD darbiniekiem. Latīniski šis vārds nozīme "jūra", un tas akceptēts ar nolūku simbolizēt tā pamatdarbības vietu un VVD darba nozīmīgumu, sargājot Baltijas jūras zivju resursu un veicot vides monitoringu.

Kuģa būvniecība notika Igaunijā, Sāremā salas Nasvas ostā, kur saimniecisko darbību reģistrējis un veic uzņēmums AS "Baltic Workboats", kas ir kuģa projektētājs un būvnieks, papildaprīkojuma piegādātājs un uzstādītājs.

"Mare" iegāde īstenota ar Kohēzijas fonda atbalstu. Kopējās projekta izmaksas ir 2 948 909 eiro, tostarp 86% jeb 2 536 061 ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 14% jeb 412 847 eiro ir valsts līdzfinansējums.

Atklātā konkursa iepirkumu par specializētā kuģa iegādi 2012.gada 4.janvārī izsludināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

VVD kontrolē zveju Latvijas jūras ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos, kas tiek veikta ar Latvijas zvejas kuģiem, Eiropas Savienības dalībvalstu kuģiem un kuģiem, kas nav reģistrēti ES dalībvalstīs, Latvijas un starptautisko normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

LETA / Foto:  Ieva Čīka/LETA