Kārļa Ulmaņa vasaras rezidencē atrādīts fascinējošais franču kamīna pulksteņu spožums. FOTO

1898. gadā celtajā kādreizējās alus darītavas “Waldschlossen” īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villā, kas vēlāk kļuva par Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci, bet padomju laikā par bērnudārzu, lai pēc valsts neatkarības atgūšanas pārvērstos par izsmalcinātu muzeju, nu apskatāma fascinējoša izstāde.

Grezno un izsmalcināto pulksteņu kolekcija pieder latviešu kultūras mecenātam un kolekcionāram, trimdas latvietim Gaidim Graudiņam, kura dāvinājums kopš 1990. gada veido “Dauderu” muzeja krājuma kodolu. Viņa Latvijas valstij dāvāto kolekciju veido numismātika, faleristika, armijas formas tērpi un to piederumi, tiesnešu un pilsētas galvu amatu ķēdes, saktas un tautas tērpi, mākslas darbi, grāmatas, žurnāli un citu priekšmetu krājums, tostarp arī izstādītie kamīna pulksteņi. Krāšņie pulksteņi izstādīti lielajā salonā, kur tie dabiski saplūst ar 19. gadsimta beigās celtās un iekārtotās fon Bingneru ģimenes villas interjeru.

Līdzās funkcionalitātei pulkstenis visos laikos ir bijis mantiskā statusa rādītājs, prestiža apliecinātājs, vēlāk arī kolekcionēšanas objekts. Atsevišķi pulksteņi kā agrāk, tā arī mūsdienās tiek darināti kā vērtīgi lietišķās mākslas darbi. Dekoratīvisms bija īpaši raksturīgs 18.–19. gadsimta kamīna pulksteņiem, jo tos izvietoja telpas redzamākajā vietā – virs kamīna. Pulksteņu korpusus tolaik veidoja no metāla vai cēlkoka, mehānismus apzeltīja, ciparnīcu bieži pārklāja ar emalju, Jauns.lv informēja LNVM Dauderu nodaļas vadītāja Olga Miheloviča.

Stilistiski iederīgs pulkstenis visos vēsturiskajos mākslas un arhitektūras stilos ir bijusi nozīmīga interjera sastāvdaļa. Pulksteņu atšķirīgās formas atspoguļo katra laikmeta stila iezīmes – baroka vijumu un dekoratīvo elementu pārbagātību vai rokoko rotaļīgumu, klasicisma stūrainās formas un lauru vītnes, trauslos, vijīgos jūgendstila ziedu motīvus vai 20. gadsimta modernisma taisnās līnijas.

Gaida Graudiņa privātkolekcijas izstādē eksponētie kamīna pulksteņi galvenokārt tapuši Francijā 19. gadsimtā un pārstāv ampīra stilu, kas izveidojās Napoleona Bonaparta valdīšanas laikā (1804–1814), kā arī historisma periodu 19. gadsimta otrajā pusē, kad neorenesanse, neobaroks un neorokoko uzplauka kā atsauces uz iepriekš pastāvējušajiem vēsturiskajiem stiliem. Ampīra stila pulksteņiem dekorā raksturīgi bija izmantot daudzo sengrieķu un romiešu dievību alegorijas un to simbolus.

Izstādē iespējams pietuvoties tai gaisotnei, kādu Francijā 19. gadsimta pirmajā pusē savās mājās tiecās uzburt gan aristokrāti, gan jaunā buržuāzija, reaģējot uz Eiropas vēstures līkloču radītajām ideju un vērtību izmaiņām, kā arī sekojot galma modei.

Taču pulksteņa vērtība lielā mērā izriet no tā mehānisma. Visiem izstādē redzamajiem pulksteņiem ir svārsta mehānisms. Zināms, ka pirmos mehāniskos pulksteņus izgatavoja 13. gadsimta beigās, bet 17. gadsimta beigās Nīderlandē izgudroja pulksteni ar svārsta mehānismu, kas līdz pat 1930. gadam bija visprecīzākie laika mērītāji.

Daudziem kamīnpulksteņiem ir arī sava laika mērīšanas balss – modinātāja zvans vai noteiktā stundā skanoša melodija; arī tās izvēle cieši saistīta ar laikmetu. Izstāde “Laika spožums” būs skatāma līdz nākamā gada 2. aprīlim.