Latvijas mežos sekmīgi ligzdo vistu vanagi
Latvijas valsts meži (LVM) regulāri veic lielo plēsējputnu populācijas un ligzdošanas vietu monitoringu. Šis gads nācis ar labām ziņām par vistu vanagu ligzdošanu – šogad atrastas 116 apdzīvotas ligzdas, no kurām 81 pārim izdevies izvest dzīvē mazuļus.
Lielāko darbu LVM ar putnu ligzdu monitoringu veic astoņi vides plānošanas speciālisti. Jāatzīmē, ka jaunās ligzdošanas vietas atrastas galvenokārt saimnieciskajos mežos, retos gadījumos īpaši aizsargājamās teritorijās. Visbiežāk dažādas plēšputnu ligzdas, tai skaitā vistu vanaga, atrod plānotāji. Katru ligzdu pārbauda putnu eksperti, kas nosaka gan sugu, gan ap ligzdas esošās teritorijas aizsardzības statusu.
Jākāpj arī kokā
Vides eksperts Aigars Kalvāns Kas Jauns Avīzei skaidro: “Katra ligzda ir jāapseko vairākas reizes. Vispirms agrā pavasarī tiek veikta akustiskā pārbaude, kad ligzdas tuvumā atskaņo vistu vanaga balsi, un tad mēs arī konstatējam, vai teritorija ir aizņemta. Tiek novērtēts ligzdas stāvoklis – vai tā ir apmeklēta, pielabota. Otrajā reizē, maija beigās, tiek noteikts vai attiecīgajā ligzdā ir vai nav mazuļi.”
Jūnija sākumā nosaka ligzdošanas sekmes – uzkāpjot kokā vai pielidojot klāt ar dronu. “Ja putnēni ir vēl maziņi, ar dronu skaitu noteikt ir grūti, jo parasti viņi tad ir saspiedušies kamoliņā, tādēļ jākāpj vien augšā. Paaugoties viņi jau droši sēž uz ligzdas malas, un tad varam izmantot dronu,” pētniecības nianses atklāj Kalvāns.
No atrastajām ligzdām 36 ir jaunas, un visvairāk – 14 – atrastas Dienvidlatgalē. Pēc aptuveniem aprēķiniem, Latvijā kopumā varētu būt ap 2000 vistu vanagu ligzdu, bet kas interesanti – vislielākā to koncentrācija vērojama Rīgā un tās apkārtnē, kur zināmas 50 līdz 70 ligzdas.
Meža sanitāri
“Vistu vanags ir uzskatāms par tādu kā meža sanitāru, jo parasti vispirms nomedī vājākos eksemplārus. Interesanti, ka savu mazuļu attīstības laiku vistu vanagi saskaņojuši ar citu putnu ligzdošanu. Tad, kad pašu mazuļiem jāpiegādā vairāk barības, izaug arī citu putnu jaunā paaudze – pārsvarā tie ir sīļi un baloži. Dabā vistu vanagam ienaidnieku nav daudz – viņš var tikt galā arī saviem augumā mazākajiem konkurentiem, piemēram, zvirbuļvanagu, savukārt pats var krist par upuri, piemēram, ūpim. Protams, nav reti gadījumi, kad vistu vanagi no lauku māju sētām aiznes arī mājputnus, bet tādi nu ir dabas likumi,” stāsta Kalvāns.
Vistu vanagu apdzīvoto teritoriju monitorings LVM uzsākts 2015. gadā, un toreiz konstatētas tikai 50 ligzdas. Šogad veiksmīgajās ligzdās visbiežāk bija trīs mazuļi, 12 ligzdās bija četri jaunie putni. “Tas dod cerību, ka šo aizsargājamo putnu ligzdu skaits nākotnē pieaugs,” prognozē Kalvāns.
Raksts tapis sadarbībā ar "Latvijas valsts meži".
