Šogad medību laikā viens mednieks sašauts, bet citam uzbrucis ievainots dzīvnieks
foto: REUTERS/SCANPIX
Sabiedrība

Šogad medību laikā viens mednieks sašauts, bet citam uzbrucis ievainots dzīvnieks

Jauns.lv / LETA

Šogad medību laikā noticis viens drošības prasību pārkāpums un viens nelaimes gadījums, skaidroja Valsts meža dienestā.

Šogad medību laikā viens mednieks sašauts, bet cit...

Iepriekš jau ziņojām par oktobrī notikušo medību negadījumu, kad drošības noteikumu neievērošanas dēļ dzinējmedību laikā tika sašauts mednieks.

Savukārt VMD pārstāvji norādīja, ka šogad reģistrēts arī viens nelaimes gadījums, kad medību laikā ievainots dzīvnieks ir uzbrucis medību dalībniekam.

VMD aicina atkārtot medību drošības noteikumus, atgādinot, ka tieši drošības prasību neievērošana ir galvenais cēlonis nelaimes gadījumiem, kas var novest pie smagiem ievainojumiem vai pat letāla iznākuma.

"Tādi medību drošības pārkāpumi kā šaušana pa mednieku līniju, patvaļīga savas vietas atstāšana uz mednieku līnijas un šaušana pa neskaidri redzamu mērķi ir ļoti rupji un bīstami pārkāpumi, kas diemžēl atkārtojās gadu no gada. Mēdz teikt, ka medību drošības prasības ir "rakstītas ar asinīm"," norāda VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Vienlaikus viņš precizē, ka visvairāk drošības prasību pārkāpumi tiek konstatēti tieši dzinējmedību laikā.

Pēc VMD datiem, laika posmā no 2012. līdz 2022.gadam konstatēti 403 medību drošības prasību pārkāpumi un notikuši 29 nelaimes gadījumi, no kuriem pieci beigušies letāli.

Divi nāvējoši gadījumi notikuši nelegālās medībās, un vienā no tiem bojā gājusi nepiederoša persona, kas ir vienīgais gadījums desmit gadu laikā, kad cietušais nav bijis medību dalībnieks. Vienlaikus piecos gadījumos cietuši paši nelaimes gadījumu izraisītāji, 16 gadījumos - citi medību dalībnieki, bet septiņos gadījumos medību dalībnieki cietuši ievainotu dzīvnieku uzbrukumos.

Pēc VMD rīcībā esošās informācijas, izplatītākais nelaimes gadījumu cēlonis pēdējo 10 gadu laikā ir šaušana pa mednieku līniju - deviņi nelaimes gadījumi, no tiem divi beigušies ar cietušā nāvi.

Nākamais izplatītākais cēlonis ir nevērīga apiešanās ar medību ieroci - seši nelaimes gadījumi, kas beigušies ar savainojumiem.

Savukārt trešais ir šaušana pa neskaidri redzamu mērķi - trīs letāli nelaimes gadījumi. Turklāt VMD atzīmē, ka vienā no nāvējošajiem gadījumiem šaušana notika gan pa neskaidri redzamu mērķi, gan pa mednieku līniju, turklāt bojā gājušais bija patvaļīgi atstājis savu vietu uz līnijas.

"Prakse liecina, ka lielu daļu nelaimes gadījumu izraisījuši tieši pieredzējušie mednieki, kuriem "viss jau tāpat sen zināms bez atkārtošanas". Tikmēr jaunajiem medniekiem respekts pret medību drošības prasībām ir daudz lielāks", secina Lūsis.

VMD atgādina, ka par drošības prasību pārkāpumiem medībās piemērojama administratīvā atbildība un aicina medniekus neatkarīgi no viņu pieredzes pirms katrām medībām vēlreiz atkārtot drošības prasības, stingri tās ievērot pašiem un aicināt to darīt arī citus medību dalībniekus.

Kā norāda dienestā, galvenās drošības prasības ir nešaut pa mednieku līniju, ievērot noteiktos šaušanas sektorus, šaut tikai pa skaidri redzamu un atpazītu mērķi, patvarīgi nepamest savu vietu uz mednieku līnijas un uzmanīgi apieties ar ieročiem.

Plašāk ar medību drošības noteikumiem var iepazīties VMD mājaslapā.

LETA jau ziņoja, ka šī gada 15.oktobrī, dzinējmedību laikā tika būtiski pārkāpti drošības noteikumi un sašauts mednieks. Medījamais dzīvnieks šķērsoja mednieku līniju, bet mednieks, šaujot uz dzīvnieku, trāpīja blakus esošajam mednieka. Gan šāviena veicējs, gan cietušais bija pieredzējuši mednieki.

Dzinējmedības ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam, to sezona ilgs līdz nākamā gada 31.martam, izņemot mežacūku dzinējmedības, kas ilgs līdz 31.janvārim.

VMD ir Zemkopības ministrijas padotībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt meža un meža nozares ilgtspēju. VMD uzrauga meža apsaimniekošanu un izmantošanu, ugunsdrošību un medības reglamentējošo normatīvu prasību ievērošanu, piedalās meža nozares politikas veidošanā un ieviešanā, īsteno meža ugunsdzēsību, uzrauga, kā noteiktās prasības ievēro tirgus dalībnieki, kas laiž tirgū kokmateriālus un koka izstrādājumus, kā arī tirgotāji un pārraudzības organizācijas.