Smiltēns: 14. Saeima veltīs darbu demokrātijas stiprināšanai, sabiedrības uzticības un iesaistes vairošanai
14. Saeimas sasaukums veltīs sevi darbam, lai stiprinātu Latvijas demokrātiju, kā arī vairotu sabiedrības uzticību un iesaisti, šādu pārliecību pirmdien Latvijas Republikas 1. Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 100. gadadienai veltītajā parlamenta svinīgajā sēdē pauda Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS).
"Cieņa mums jānopelna pašiem. Gan ar saprātīgiem, taisnīgiem un saprotamiem lēmumiem, gan ar cieņu pret vēlētāju, Latvijas pilsoni, gan ar cieņu citam pret citu Saeimā," sacīja Smiltēns.
Politiķis pauda, ka parlaments vienmēr turpina augt un attīstīties, kā arī nekad nav bijis atrauts no sabiedrībā notiekošiem procesiem, partiju sistēmas un pilsoņu aktivitātes. Neskatoties uz laika periodu atšķirībām un grūtībām, Saeimai ir bijis viens mērķis, kas "dzīvo" un attīstās, - tautas vara, tiesības uz savu viedokli, idejām un pārliecību, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājs.
No parlamenta priekšgājējiem var mācīties, cik svarīgi ir nepazaudēt skaidrību par lielo mērķi, kas jāsasniedz, un nepazust ikdienas sīkumos, norādīja Smiltēns. Pirms simts gadiem deputāti Saeimas namā noteica mērķi - celt brīvu un demokrātisku Latviju - un izvēlējās iet parlamentārisma ceļu. "Grūtu, sarežģītu, līkumainu un stāvu, bet tomēr vienīgo pareizo ceļu. Ceļu, kas lielā mērā noteicis, kādi esam mēs, kāda ir mūsu valsts tagad un kāda tā būs pēc simts gadiem," sacīja Saeimas spīkers.
Politiķis atzīmēja, ka par demokrātiju, tās nozīmi un vērtību īpaši svarīgi atcerēties ir tieši pašlaik, "kad milzīgu postu pasaulei nodara autoritāri režīmi". "Vēsture apliecina - demokrātija spēj pasargāt valstis un nācijas no ieskriešanas tādos galējību vai kļūdainu izvēļu purvos, no kuriem izkļūt ārā reizumis vairs nav iespējams," pauda Smiltēns.
Parlamentārietis pauda cerību, ka Krievijas kara noziegumi Ukrainā, genocīds un terorisms pret Ukrainas iedzīvotājiem ikvienam pasaulē ir "atvēris acis", liekot saprast, kas patiesībā ir Krievijas režīms. Krievijai pretī var stāties tikai visas brīvās un demokrātiskās pasaules vienotības un solidaritātes mūris, sacīja Saeimas priekšsēdētājs, norādot, ka Latvijai un Baltijas reģionam kopā ar Ukrainu ir īpaša misija, atbalstot ukraiņu tautu un "neļaujot pasaulei iestigt pelēkajā kompromisu zonā".
Smiltēns atzīmēja, ka Saeimā dažādos sasaukumos ir strādājuši teju 1000 deputāti, kuri ir bijuši dažādi savos uzskatos un pārliecībās, pārstāvot dažādus vēlētājus. "Visi kopā viņi veido cieši saaustu, daudzkrāsainu un daudzslāņainu politisku audumu, kas vienlaikus atspoguļo Latvijas sabiedrību, gan arī to veido, ietekmē un rada tās nākotni," pauda politiķis.
Kā norādīja Smiltēns, katram laikmetam un valsts attīstības posmam bijušas savas grūtības un izaicinājumi. "Mēs esam stipri, un mēs esam atbildīgi tādēļ, ka mums sava valsts ir jāsargā katru dienu," sacīja Saeimas priekšsēdētājs, atzīmējot, ka joprojām lielākos izaicinājumus Latvijai sagādā Krievijas politiskais režīms.
Kā informēja Saeimas Preses dienestā, pirms Saeimas svinīgās sēdes parlamentā norisinājās pasākums "Latvijas parlamentārisms Saeimas simtgadē", kurā notika priekšlasījumi un ekspertu diskusija. Pasākumu atklājot, Smiltēns atzīmēja, ka pirms 100 gadiem tieši šajā namā tika formulētas trīs Latvijai būtiskās vērtības - brīvība, neatkarība, demokrātija -, kuras ikvienam katru dienu ir pienākums aizstāvēt.
Pirms 100 gadiem, 1922. gada 7. novembrī, plkst.12 Jēkaba ielas namā uz savu pirmo sēdi pulcējās Latvijas Republikas Saeima. Līdz ar 1. Saeimas sanākšanu spēkā stājās arī Latvijas valsts pamatlikums - Satversme.
