Ušakovs: "Rīgas dome ir par Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas muzeja izveidi RTU ēkā"
„Pēc tam, kad būs atrasts risinājums Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektorāta izvietojumam citās telpās, Rīgas dome ir gatava veikt nepieciešamās darbības, lai pašreizējā RTU galvenajā ēkā, Kaļķu ielā 1, tiktu izveidots kvalitatīvs mākslas muzejs,” šodien Rātsnamā notikušajā diskusijā klātesošajiem teica Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs.
Pilsētas vadība, mākslas un muzeju nozares speciālisti, arhitekti un citi radošās inteliģences pārstāvji šodien tikās, lai diskutētu par iespējamo RTU ēkas pārbūvi par Latvijas pēckara un mūsdienu mākslas muzeju. Kopš RTU sāka savu fakultāšu pārcelšanu uz Ķīpsalu, jautājums par ēkas Kaļķu ielā 1 turpmāko izmantošanu ir kļuvis aktuāls.
Jau pāris gadus Rīgas dome apsprieda vairākus variantus, ko iesākt ar ēku Kaļķu ielā 1, pēc tam, kad to atbrīvos Rīgas Tehniskās universitātes rektorāts. Ēka ir pašvaldības īpašums. Viens no variantiem bija ēkā izvietot pašvaldības iestādes, bet otrs – atdot to izmantošanai privātiem uzņēmumiem. Kā atzina Rīgas mērs, neviens no šiem variantiem netika atzīts par optimālu.
Arhitekte Zaiga Gaile pamatoja, ka ne tikai ēkas novietojums un tehniskie parametri atbilst mākslas muzeja prasībām, bet arī muzejs šajā vietā būtu aktuāla, ērti pieejama kultūras institūcija, kas kopā ar Daugavas pretējā krastā esošo Latvijas Nacionālas bibliotēkas ēku veidotu sabiedriski nozīmīgu pilsētbūvniecisku ansambli.
„Pirmais jautājums, kas mums ir jāatrisina, ir RTU rektorāta izvietošana jaunās telpās. Vai tā varētu būt jaunas ēkas būvniecība un tad iznomāšana RTU rektorātam, vai jau kādas esošas pašvaldības ēkas iznomāšana, vai privāto piesaistīšana- tas jālemj kopā ar RTU vadību. Nākamais, un ne mazāk būtiskais jautājums ir visciešākā sadarbība ar LR Kultūras ministriju gan Eiropas finansējuma piesaistīšanā, gan funkcijas nodrošināšanā. Rīgas domei ar Kultūras ministriju ir izveidojusies lieliska sadarbība, risinot jautājumu par Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, kur pašvaldība ir ēkas īpašnieks un nodrošina tās rekonstrukciju, bet Kultūras ministrija nodrošina funkciju – muzeja izvietošanu un uzturēšanu. Uzskatu, ka arī jaunā muzeja gadījumā mēs varētu sekot šim pārbaudītajam modelim,” skaidroja Nils Ušakovs.
Klātesošajiem māksliniekiem un izstāžu kuratoriem bija jautājumi par to, vai ir iespējas vēl pirms rekonstrukcijas izmantot pustukšās ēkas potenciālu ar 4m augstajiem griestiem un plašajām zālēm. Tā ir starptautiski pārbaudīta prakse, ka izstādes var rīkot arī nepārbūvētās telpās, šādi pieradinot skatītāju un veicinot ideju par nākamo muzeju, norādīja eksperti.
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
Regīna Zommere /Foto: Ieva Lūka/LETA
