Arheologi atrod liecības par Rīgas pirmsākumiem
Arheoloģiskās izpētes laikā Mārstaļu ielā 6, topošajā Rakstniecības un mākslas muzeja mājvietā, iepriekš neapbūvētajā iekšpagalmā, atklātas labi saglabājušās liecības par Rīgas pirmsākumiem.
Gandrīz divu metru dziļumā uziets pilnīgi neskarts arheoloģiskais kultūrslānis ar astoņām dažādām kārtām no 12.–14. gadsimta. Arheologs Artūrs Tomsons norāda, ka šis ir diezgan unikāls atklājums senākajā Vecrīgas daļā – netālu no reiz bijušā Rīgas ezera, Rīdziņas upes paplašinājuma.
Keramika no Rietumeiropas
Dziļākajos slāņos atrasta aina, kas konstatēta arī citviet Vecrīgā, proti, pilsētas pirmajos gadsimtos šī teritorija regulāri applūda un gadsimta laikā par apmēram metru strauji pieauga grunts līmenis. Uzieti vairāki interesanti priekšmeti un pilnīgi neskartas liecības par visai agrīnu apdzīvotību šajā teritorijā.
Datējošu atradumu nebija daudz, bet laikmetu hronoloģijas izpratnei būtiskākais ir grezni rotātās keramikas trauka fragments ar zvīņu motīvu, kādi radīti 12. gadsimtā tagadējās Nīderlandes teritorijā un ko turpināja izgatavot vēl 13. gadsimtā tagadējās Dānijas teritorijā.
Dziļākajās kārtās starp saskalojumiem, vertikāli dzītu stabu un no dēļiem veidotu konstrukciju paliekām atrasts darbarīks – trejžuburu dakša ar pilnībā saglabājušos koka kārtu un vairāki apstrādāti koka priekšmeti, domājams, fragmenti no meža dravniecības darbarīka dzeiņa. Tas bija virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis, ar kuru dravnieks uzvilkās kokā pie bišu dorēm. Šie priekšmeti nodoti Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam.
Paliekas no žoga
Visdziļākajā līmenī arheologi uzgāja koka pinuma žoga atliekas, kam līdzīgi zināmi no izrakumiem netālajā Alberta laukumā. Visticamāk, izpētes laikā atklāta Rīgas pirmo iedzīvotāju apmetnes daļa.
Virsējās kārtās atrasti koka trauku, ādas apavu fragmenti, zvejas tīklu pludiņi, atsevišķas rotātas ripas un akmens masas keramikas trauku lauskas. Mitrā vide iekonservējusi no organiskiem materiāliem gatavotus priekšmetus, kas citos apstākļos nebūtu saglabājušies.
Neskartais kultūrslāņa ieslēgums starp ēkas pamatu mūriem konstatēts maijā, pēc būvgružu noņemšanas veicot pusotru metru dziļu zondējumu telpā, kurā bija iecerēta lifta šahtas izbūve. Tādēļ veikta papildu arheoloģiskā izpēte, kas noslēdzās augustā.
Vecrīgā būs vēl viena pērle
Patlaban ēkā notiek būvkonstrukciju pastiprināšana, inženiertīklu un jumta izbūve, krāsota fasāde, tiek restaurēti logi. Nams ir atbrīvots no nevērtīgiem uzslāņojumiem un pēdējās desmitgadēs izbūvētajām liekajām starpsienām. Piemēram, pagrabā no vecajiem uzslāņojumiem atbrīvota vēsturiskā ķieģeļu velve, kuru varēs apskatīt apmeklētāji. Ilgu laiku neizmantotie bēniņi pārtaps pasākumu telpā ar atsegtām vēsturiskajām konstrukcijām.
Turpmākais darbu posms ietver iekštelpu sienu zīmējumu un ieejas portāla restaurāciju, lai fasāde atgūtu sākotnējo spožumu un kļūtu par vienu no apkaimes pērlēm. Galvenais fasādes akcents ir greznais, ar rokoko detaļām veidotais portāls – 18. gadsimta valsts nozīmes mākslas piemineklis. Tāpat līdz mūsdienām saglabājies galvenās fasādes pirmā stāva veidojums, kas pārbūvēts 1905. gadā pēc Rīgas arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta.
Gadsimtus ilgajā vēsturē namā bijuši īres dzīvokļi, tirgotavas, mākslas galerija, kafejnīca. Paredzams, ka nākamā gada otrajā pusē 1400 kvadrātmetru plašajās telpās būs iekārtota Rakstniecības un mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija, tiks organizētas izstādes, būs pieejams labiekārtots pagalms radošiem sarīkojumiem. Par ēkas atjaunošanu Valsts nekustamie īpašumi noslēguši līgumu ar UPB par 2,98 miljoniem eiro, neskaitot PVN.
