Ugunsdzēsēju palīdzība turpmāk būs jāgaida ilgāk
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadība darbinieku trūkuma dēļ plāno uz laiku apturēt 18 posteņu darbību visā Latvijā. Kaut arī solīts, ka tas plānots īslaicīgi un periodiski, tā nav laba ziņa. Tieši apkures sezonā ugunsgrēki izceļas biežāk, bet šo vietu iedzīvotājiem būs jārēķinās ar ugunsdzēsēju ilgāku ierašanās laiku.
Pēc Iekšlietu ministrijas un VUGD vadības izplatītās informācijas, izmaiņas skars posteņus Kurzemē – Rojā, Sabilē, Piltenē un Alsungā, Zemgalē – Jaunjelgavā, Neretā, Viesītē, Elejā, Aknīstē un Aucē, Latgalē – Zilupē un Tilžā, Vidzemē – Cesvainē, Mazsalacā, Strenčos un Varakļānos. Pierīgā ilgāka glābēju palīdzība būs jāgaida Bulduru un Baldones apkārtnē.
Vienlaikus neapturēs
VUGD vadība gan apgalvo, ka visu posteņu darbību vienlaikus neapturēs un katrā gadījumā dīkstāves biežums un ilgums būs atkarīgs no situācijas ar personālu konkrētajā vietā. Posteņu darbības ierobežošana nenozīmē, ka tajos atlikušie glābēji tiks atbrīvoti no dienesta, jo viņus pārcels darbā uz citiem tuvākajiem posteņiem.
Pēc noteikumiem uz izsaukumu jāizbrauc vismaz trim ugunsdzēsējiem, tādēļ ar četru maiņu darbības principu minimālais darbinieku skaits ir vismaz 12.
Lielajās pilsētās un kūlas dedzināšanas laikā glābēji ir noslogoti visai pamatīgi, taču ir arī laiks, kad atsevišķi posteņi piedzīvo tikai dažus ugunsgrēkus mēnesī. Pērn Latvijā reģistrēti 6717 ugunsgrēki, no tiem 1748 Rīgā. No kopējā skaita 2859 gadījumos dega kūla un izgāztuves.
Vilina ar agrāku pensiju
Ugunsdzēsēju režīms ir būt vienu diennakti jeb 24 stundas darbā un trīs diennaktis jeb 72 stundas brīvas, tādēļ daudziem no viņiem ir iespējas piepelnīties arī citos darbos. Tāpat šajā darbā ir vēl viens liels bonuss – iespēja doties pensijā jau 50 gadu vecumā ar vismaz 20 gadu darba stāžu šajā profesijā.
Pensijas lielums ir vismaz 55% no amatalgas pensionēšanās brīdī, ja stāžs ir garāks, pensija var sasniegt pat 80% no algas. Šie noteikumi ir vienādi gan glābējiem, kuri dzēš ugunsgrēkus, glābj avāriju upurus un citus cietušos, gan arī kantora darbiniekiem – galvenais kritērijs ir atrašanās dienestā un atbilstība likumam Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Valsts kontrole jau vairākkārt norādījusi, ka šī izdienas pensija ir visai netaisnīga attiecībā pret pārējiem valsts iedzīvotājiem, kuriem pensijas vecums ir palielināts, kamēr VUGD saglabājies bez izmaiņām. Tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka šī sistēma ir viens no lielākajiem stimuliem tiem, kuri izvēlas darbus ar iespējām priekšlaikus pensionēties.
Ar reformām jāuzmanās
Ja notiktu straujas reformas, valstī, visticamāk, iestātos pilnīga katastrofa, jo pensijā no operatīvajiem dienestiem aizietu teju visi, kuriem tāda iespēja būtu. Valsts kontroles piedāvātais modelis – pensionēšanās vecumu palielināt, taču maksāt atbilstošas algas – prasītu pamatīgus līdzekļus, tādēļ ir ērtāk atstāt, kā ir.
Piemēram, autovadītāji ugunsdzēsēji pēc nodokļu nomaksas saņem 700 līdz 800 eiro, kas C kategorijas šoferu darba tirgū uzskatāma par nekonkurētspējīgu algu.
VUGD piešķirtie līdzekļi ir katastrofāli nepietiekami visu neatkarības laiku, un tikai pēdējos gados uzsākta jaunu posteņu ēku būve. Kaut arī ir iegādāta arī jauna tehnika, ierindā joprojām ir visai daudz vēl padomju laikā ražotās.
Arodbiedrība vāc parakstus
Latvijas Ugunsdzēsēju arodbiedrība sākusi parakstu vākšanu pret posteņu darbības ierobežošanu, un jau pirmajās četrās dienās šo aicinājumu portālā manabalss.lv parakstīja ap 6200 cilvēku. Arodbiedrība šajā aicinājumā arī norāda, ka VUGD vadības sarunas par papildu finansējumu valdības kabinetos ilgākā laika posmā bijušas neveiksmīgas, kā rezultātā zaudēts laiks un speciālisti, izveidojies katastrofāls darbinieku trūkums.
Aicinājumā teikts: “Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz dzīvību un veselību, taču, samazinot posteņus un pārdislocējot darbiniekus, šī – viena no pamatfunkcijām netiek nodrošināta.”
2016. gada 17. maija Ministru kabineta noteikumos Nr. 297 norādīts konkrēts laiks, kādā VUGD glābējiem pēc izsaukuma jāierodas notikuma vietā. Pilsētā, ciemā vai mazciemā, kur ir VUGD daļa vai postenis – astoņās minūtēs, vietās, kur šāda posteņa nav – 23 minūtēs.
Tātad minēto 18 vietu iedzīvotājiem var nākties gaidīt palīdzību vairāk nekā trīs reizes ilgāk. Valdības noteikumos minētas arī situācijas, kādās glābēji noteiktajā laikā var neierasties, tostarp arī, ja ir saņemti vairāki izsaukumi vienlaikus. Samazinot posteņu skaitu, šādu situāciju iespēja palielināsies.
