foto: LETA
Pasaules diktātu latviešu valodā rakstījuši 2000 dalībnieku
Pasaules diktāts latviešu valodā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.
Sabiedrība
2022. gada 15. oktobris, 19:05

Pasaules diktātu latviešu valodā rakstījuši 2000 dalībnieku

Jauns.lv/LETA

Astoto pasaules diktātu latviešu valodā, kas norisinājās sestdien, Valsts valodas dienā, rakstīja 2000 interesentu no 29 valstīm, informēja diktāta organizatoriskais pārstāvis Toms Sadovskis.

Klātienē diktātu rakstīja 375 dalībnieki, bet aptuveni 1600 interesenti izmantoja iespēju to rakstīt tiešsaistē. Iespēja rakstīt diktātu esot tikusi nodrošināta arī nedzirdīgajiem un vājdzirdīgajiem cilvēkiem, lai arī šai sabiedrības grupai būtu iespēja piedalīties latviešu valodas svētkos, pauda Sadovskis.

Šī gada diktāta tekstu "Krāsaina saule virs pelēkiem jumtiem" ir radījis latviešu rakstnieks un žurnālists Osvalds Zebris, un Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē to diktēja aktieris un režisors Gerds Lapoška.

foto: LETA
Jaunā Rīgas teātra režisors Gerds Lapoška diktē astoto Pasaules diktātu latviešu valodā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.

Iesniegto darbu labošanas procesā atzīmes netiks liktas, taču organizatori norādīs ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas un to skaitu. Savu veikumu dalībnieki varēs salīdzināt ar oriģināltekstu, kas ir publicēts vietnē "raksti.org".

Labāko rezultātu ieguvēji tiks apbalvoti ar grāmatām, ko sagādājuši diktāta partneri - SIA "Swedbank", Latviešu valodas aģentūra, "Jāņa Rozes grāmatnīca" un izdevniecība "Zvaigzne ABC".

foto: LETA
Pasaules diktāts latviešu valodā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē.

Diktāta atbilstību latviešu valodas normām pārbaudīja un apstiprināja Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas profesore Andra Kalnača un Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Par diktāta norises dienu tika izvēlēts tieši 15. oktobris, jo pērn pēc Valsts prezidenta Egila Levita ierosinājuma šī diena tika atzīta par Valsts valodas dienu, stāstīja Sadovskis. Vēsturiski šī diena ir nozīmīga ar to, ka 1998. gada 15. oktobrī Satversmes 4. pantā latviešu valoda tika nostiprināta kā konstitucionāla vērtība, norādot, ka "valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda."