Kā tas vispār iespējams: uz invaliditātes grupas noteikšanu jāgaida pusgads! Cik ilgs laiks tam nepieciešams?

Andris “Facebook” apraksta ne visai iepriecinošu situāciju, kuru viņam bija jāpiedzīvo pie kāda veikala Zemgalē:

“Veikalā ievēroju vīrieti ar kustību traucējumiem, kurš uz veikalu bija atminies ar riteni. Uzsākām sarunu, iepazīstamies. Ziemā esot tīrījis sniegu, cēlis smagu sniega lāpstu un viss... sācis nejust savu ķermeni... muguras trauma. Martā veicis operāciju, dakteris esot teicis, ka ir izdarījis visu, ko vien varējis, labāk neko vairs nevarot izdarīt. Es saku vai tiešām neko nevar darīt? Viņš saka, ka nē, neesot pat kustējies, tagad vismaz kaut kā. Apbrīnoju viņa pozitīvismu!”

“Goda vārds, esmu šokā!”

“Man patiesi viņa ir žēl, vēlos viņam palīdzēt varbūt ar kādu naudiņu, bet viņš saka, ka ir labi, esot labi cilvēki, kas palīdz. Tagad piestrādā par kurinātāju, cik vien var, jo daudz nevar pakustēties un kurināšanas darbi arī nav visu laiku. Nesūdzas.

Bet tagad lūdzu klausāties uzmanīgi! Viņš no marta kārto grupas invaliditāti, un nu jau pagājis pusgads!!!! Es prasu - kā? Nu, kā tas ir iespējams, ka cilvēkam, kurš ir invalīds, ir jāgaida pusgads, lai saņemtu invaliditāti? Kurš nodrošinās viņu ar iztiku? Pusgadu cilvēks ir bez iztikas līdzekļiem un jebkāda pabalsta! Es, goda vārds, esmu šokā par to! Kad beidzot visa šī birokrātija Latvijā mainīsies, kad beidzot cilvēkam, kurš ir ar invaliditāti, nebūs jābrauc un jāpierāda, ka viņam nav roka vai kāja izaugusi? Kad,” jautā Andris.

“Likums un Taisnība” ar šo vēstuli iepazīstināja Labklājības ministriju, kas atbild par invaliditātes grupas noteikšanas politiku. To skaidroja ministrijas Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktora vietniece Aiga Lukašenoka.

Viņa klāstīja, ka pirmreizēji invaliditātes grupu nosaka tikai pēc sešus mēnešus ilga ārstēšanās cikla, lai noskaidrotu, cik “īslaicīgi” vai “ilglaicīgi” ir cilvēka veselības traucējumi. Pēc tam invaliditātes grupas pagarināšana vairs neprasa tik ilgi laiku – pārsvarā pietiek ar mēnesi.

Invaliditātes ekspertīzi veic bez personas klātbūtnes

- Cik ilgi Latvijā tiek kārtotas formalitātes, lai cilvēkam piešķirtu invaliditātes grupu? 

- Invaliditātes ekspertīzi Latvijā veic Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK), un lēmumu par invaliditātes noteikšanu vai nenoteikšanu, kā arī par personai nosakāmo invaliditātes grupu, pieņem VDEĀVK ārsti eksperti, kuri savā lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgi. Invaliditātes noteikšanu valstī reglamentē Invaliditātes likums un Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 805 “Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi”.

MK noteikumu Nr. 805 11. punkts paredz, ka invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi veic personai ar fiziskās vai garīgās veselības traucējumiem, kuru dēļ tā nepārtraukti ārstējusies vismaz sešus mēnešus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas VDEĀVK, tai ir radušies vai var uzskatīt, ka ir radušies stabili funkcionēšanas ierobežojumi un to apliecina medicīniskie dokumenti. Savukārt šo pašu noteikumu 12. punkts paredz, ka, ja personas veselības traucējumi ir smagi un ar nelabvēlīgu prognozi, vai ir radušies stabili funkcionālie ierobežojumi, invaliditātes vai darbspēju ekspertīzi var veikt pirms 11. punkta noteiktā termiņa, konsultējoties ar ģimenes vai ārstējošo ārstu.

Norādām, ka sešu mēnešu ārstēšanās periods nepieciešams, lai veidotu nosacītu robežšķirtni starp “īslaicīgiem” un “stabiliem” funkcionēšanas ierobežojumiem, kas jau ir pamats invaliditātes noteikšanai. Īslaicīgu veselības traucējumu gadījumā atbalsts personai darbspējīgā vecumā primāri ir nodrošināms slimības pabalsta ietvaros. Taču, ja persona līdz saslimšanai nav bijusi nodarbināta, tai ir tiesības vērsties savas dzīvesvietas pašvaldības sociālajā dienestā, lūdzot piešķirt sociālo palīdzību. Sociālā palīdzība tiek nodrošināta, pirms tam izvērtējot personas (mājsaimniecības) materiālo stāvokli un atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusam.

Tādējādi primāri tas ir ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta lēmums, kad persona tiek virzīta invaliditātes ekspertīzei un kādi izmeklējumi ir veicami, lai varētu sagatavot korektu nosūtījumu invaliditātes ekspertīzei, kas ir obligāti iesniedzamais dokuments VDEĀVK invaliditātes ekspertīzes veikšanai (MK noteikumu Nr. 805 3.2. apakšpunkts).

Turklāt jāņem vērā, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 805 14. punktam invaliditātes ekspertīzi veic bez personas klātbūtnes. Tādēļ īpaši nozīmīgi ir kvalitatīvas un daudzpusīgas informācijas iesniegšana VDEĀVK, kas kalpos attiecīgā lēmuma pieņemšanai. 

Termiņš: parasti ne ilgāk par mēnesi

- Vai var būt tā, ka viss šis invaliditātes grupas noteikšanas process aizņem vairākus mēnešus/pusgadu? 

- Labklājībās ministrija nevar komentēt, cik katrā individuālajā gadījumā ir nepieciešams laiks, lai veiktu visus nepieciešamos izmeklējumus, kas būtu par pamatu VDEĀVK vērtēt invaliditātes noteikšanu. 

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajai daļai VDEĀVK lēmumu personas lietā pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Savukārt šā likuma 64. panta otrā daļa nosaka, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.
 
Attiecīgi, kad visi nepieciešamie dokumenti invaliditātes ekspertīzei ir sagatavoti un iesniegti VDEĀVK, laiks līdz lēmuma pieņemšanai parasti nav ilgāks par vienu mēnesi. 

- Ja invaliditātes grupa tiek piešķirta ar “nobīdi” (piemēram, cilvēks invalīds ir no aprīļa, bet grupa “oficiāli” tiek piešķirta/dokumenti nokārtoti jūlijā), vai tad cilvēks skaitās invalīds no aprīļa vai jūlija?

- Invaliditātes ekspertīzi veic un invaliditāti nosaka VDEĀVK pēc personas iesnieguma saņemšanas. Atbilstoši Invaliditātes likuma 8. panta trešajai daļai invaliditātei personai nosaka ar dienu, kad tā iesniegusi attiecīgu iesniegumu VDEĀVK. Attiecīgi, ja VDEĀVK personas lietā pieņem lēmumu par invaliditātes noteikšanu, persona invaliditātes statusu iegūst no iesnieguma iesniegšanas dienas VDEĀVK.

Piemēram, ja persona iesniegumu iesniegusi VDEĀVK 10. aprīlī, bet lēmums personas lietā par invaliditātes noteikšanu ir pieņemts 3. jūlijā (šāds variants ir iespējams tikai tad, ja konkrētās lietas ietvaros ir bijuši objektīvi iemesli, kādēļ lēmumus netika pieņemts viena mēneša laikā un tādēļ lēmuma pieņemšana ir pagarināta uz laiku līdz četriem mēnešiem), invaliditātes statuss tiek noteikts no 10. aprīļa. Tomēr, ja persona uzsākusi veikt izmeklējumus un kārtot nepieciešamos dokumentus invaliditātes ekspertīzei aprīlī, kas vienā vai otrā gadījumā ir prasījis ilgu laiku, bet iesniegumu VDEĀVK iesniegusi piemēram, 16. jūnijā, tad personai invaliditātes statuss tiks noteikts ar 16. jūniju.

Cik lielas ir invaliditātes pensijas?

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra informē, ka invaliditātes pensiju saņem cilvēki, kuri nav sasnieguši pensijas vecumu. To izmaksā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas, bet jāņem vērā, ka šajā gadījumā, ja aprēķinātā vecuma pensija ir mazāka par invaliditātes pensiju, tad pensionārs saņem pensiju invaliditātes pensijas apmērā. Tā kā invalīdam, kurš sasniedzis pensijas vecumu, pensija nav mazāka par minimālo invaliditātes pensiju.

Strādājot invaliditātes pensija tiek izmaksāta pilnā apmērā. Invaliditātes pensijas apmērs ir atkarīgs no cilvēkam noteiktās invaliditātes grupas:

* III invaliditātes grupas gadījumā tās minimālais apmērs ir 136 eiro (personām ar invaliditāti kopš bērnības - 163 eiro).

* I un II grupas invaliditātes pensijas apmērs ir atkarīgs no: * cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, ko nosaka par jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas; * cilvēka individuālā apdrošināšanas stāža; * no maksimāli iespējamā apdrošināšanas stāža, kuru nosaka no 15 gadu vecuma līdz pensijas vecuma sasniegšanai.

Ja cilvēks piecus gadus pirms invaliditātes pensijas piešķiršanas nav bijis pakļauts invaliditātes apdrošināšanai, tad invaliditātes pensija tiek piešķirta minimālā apmērā: I grupai tie ir 217, 60 eiro (ar invaliditāti kopš bērnības – 260,80 eiro); II grupai – 190,40 eiro (ar invaliditāti kopš bērnības – 228,20 eiro).

Tāpat kā vecuma pensijām, arī invaliditātes pensijām šī gada augustā notika indeksācija. 

Bērniem līdz 18 gadu vecumam invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem. Atsevišķos gadījumos arī uzreiz uz periodu līdz 18 gadiem.

Cilvēkiem no 18 gadu vecuma invaliditāti nosaka uz sešiem mēnešiem, vienu gadu, diviem vai pieciem gadiem. Ja cilvēkam ir stabili un neatgriezeniski funkcionēšanas ierobežojumi, kuru dēļ viena un tā pati invaliditātes grupa ir bijusi noteikta piecus gadus, tiek piešķirta invaliditāte uz mūžu.