“Negaidījām, ka būs tik slikti.” Rolfs pastāsta par nesen piedzīvoto

“Es nodarbojos ar kanoe laivu iznomāšanu un ceļojumu brīvā dabā organizēšanu, daru to jau 22 gadus. To daru gan Latvijā, gan ārzemēs, konkrētāk, Alpos, Kanāriju salās un citās vietās, kur var aizbraukt nesezonā. Latvijā mēs bāzējamies Pāvilostā, jo mēs paši tur dzīvojam. Mums ir ģimenes uzņēmums. Mēs apkalpojam Tebras, Durbes un Rīvas upes.”

Jansonu ģimene nedarbojas viesu namā, kā tas bieži ierasts lauku tūrisma nozarē, bet gan strādā klasiskā kanoe laivu nomā. “Mums piezvana klients, izsaka savas vēlmes, un mēs iesakām atbilstošu maršrutu. Tas ir atkarīgs, vai viņam ir bērni vai kāds cilvēks ar īpašām vajadzībām, kustību traucējumiem. Katram cilvēkam ir pielāgots maršruts.”

No jūlija vidus viss sākās

Rolfs atzina, ka iepriekšējā vasaras sezona laivu iznomāšanā bija diezgan interesanta. “Aptuveni līdz jūlija vidum likās, ka ir diezgan slikti. Mēs bijām pārliecībā, ka pēc treknajiem kovida gadiem (kovida gadi bija ļoti, ļoti labi, jo iekšējais tūrisms ievērojami attīstījās) būs sliktāk, bet negaidījām, ka būs tik slikti. Acīmredzot bija Ukrainas kara ietekme un cilvēki bija mazliet depresīvāki.

Bet aptuveni no jūlija vidus viss sākās. Tad atkal bija ārkārtīgi daudz cilvēku. Bija ierastais tūristu apjoms skaita ziņā. Tas bija no jūlija vidus līdz augusta beigām, septembra sākumam.” Kopumā ģimene ir apmierināta ar aizvadīto sezonu.

Ziemu gaida ar piesardzīgu optimismu

Kāds ir uzņēmēju skats, raugoties uz rudeni, ziemu un dzirdot ziņas par Ukrainas karu un dažādu rēķinu un cenu pieaugumu? “Konkrēti mūsu ģimene to pārdzīvos vienā mierā. Mums ir malkas apkure un savs mežs. Mūs neskars [siltuma sadārdzinājums].”

Arī kopumā ģimene uz ziemu raugās ar zināmu optimismu, jo septembra sākuma notikumi Ukrainā viņus mudina domāt, ka karš iet uz beigām. “Mēs ļoti ceram.”

Rolfs norādīja, ka ukraiņi strauji iet uz priekšu, un, ja Krievijā mainīsies valdība, tad atkal nokritīsies arī gāzes un energoresursu cenas. “Tad visiem šī ziema būs vieglāka. Ir piesardzīgs optimisms.”

Bez šausmināšanās un panikas

Jansonu ģimene nešausminās, cik viss ir traki. “Nē. Bērni aiziet uz skolu ar kājām. Jā, elektrība ir dārgāka, bet mēs domājam par saules paneļiem, lai gan neesam tos vēl uzstādījuši. Siltums mums ir. Pāvilostā dzīve rit savu gaitu un panika nav jūtama.” Viņi cenšas saglabāt mierīgu noskaņojumu.

Ja piepildīsies sliktākais scenārijs

Bet kas notiks, ja piepildīsies sliktākais scenārijs, karš Ukrainā tik ātri nebeigsies un mums visiem vajadzēs sadzīvot ar lielākiem rēķiniem? Rolfs piekrita, ka tas var atstāt negatīvu ietekmi uz nākamo tūrisma sezonu.

“Grūti pateikt. Atceramies 2008.gada krīzi, kad laivu nomas apjomi nokritās par 70% un 2009. un 2010.gada vasaras arī bija ļoti sliktas ar maz tūristiem. Tas lēnām atkopās. Ja šī ziema patiešām iesitīs pa maciņiem tā diezgan dramatiski, tad nākamā vasara nekāda saldā nebūs. Tas ir skaidrs.”

Attīsta arī otru biznesa virzienu

Taču Jansonu ģimenē laivu iznomāšana nav vienīgais ienākumu avots. “Mums ir vairāki groziņi. Mums ir jūras rotu veikaliņš gan Pāvilostā, kur veidojam rotas no lietām, ko atrodam jūras krastā (tie ir jūras apbružāti stikliņi, akmentiņi, dzintariņi, kociņi), gan interneta veikals “Etsy” platformā, kas ir “eBay” amatniekiem. Tur mēs tirgojam jūras akmeņus, stiklus ar atbilstoša lieluma caurumiem.

Mums ir sadarbība ar daudziem rotu māksliniekiem pasaulē, jo jūras stikliņu kults pasaulē ir ļoti attīstīts.” Ļaudīm patīk auskari un citas rotas no jūras stikliņiem. “Mēs mākam tajos izurbt smukus caurumiņus, kas nebūt nav viegli, un viss, kas saistīts ar jūras rotām, ir mūsu otrs darbošanās virziens.”

Ģimenes nodarbošanās ar rotām apvienota zīmolā “Jūras Rotas”, bet laivu iznomāšana ir saistīta ar zīmolu “Redzēt Debesis”.

Pat ja laivu noma sabruks, iztiku sev nopelnīs

Rolfs stāstīja, ka darbošanās ar jūras stikliņiem un akmentiņiem nav vienkārši hobijs, bet gan “manas kundzes Ingrīdas nopietns bizness, kurā es esmu kā tehnisks atbalsts tehniskajām lietām: urbšanai, virpošanai u.tml.”.

“Mēs sevi mierinām: ja visi striķi trūks, laivu noma sabruks un apjomi būs ļoti mazi, tad, protams, tikai ar “Etsy” un lietu tirgošanu pasaulē arī varēs iztikai nopelnīt.”

Nemūžam nedzīvošu Rīgā!

Rolfs, Ingrīda un viņu ģimene patlaban dzīvo Pāvilostā, taču viņi nav ne dzimuši, ne auguši Kurzemē. “Mēs esam kā daudzi pāvilostnieki: es esmu rīdzinieks, bet mana kundze ir ogrēniete.”

Kāpēc viņi nepalika savās dzimtajās pilsētās? Vai tas saistīts ar apzinātu izvēli dzīvot tuvāk dabai un jūrai? “Tas stāsts ir mazliet smieklīgs. Mana mamma stāsta: kad man bija aptuveni 6 gadi, es viņai esmu pateicis, ka nemūžam nedzīvošu Rīgā. Toreiz viņa bija nosmējusies, bet kopš 1998.gada es vairs nedzīvoju Rīgā. Dzīvoju dažādos Latvijas rajonos, vietās. Tas vienkārši ir ļoti interesanti.

Dzīves kvalitāte laukos ir augstāka

Man ļoti patīk dzīvot dabā. Dzīves kvalitāte, dzīvojot laukos, neizbēgami ir augstāka. Kultūras pasākumi, īpaši pēdējos gados, kad viss ir attīstījies, ir ļoti pieejami.

Protams, daudzi jautā, kā ir ar medicīnu. Mēs tikai slavējam Liepājas slimnīcu vai mūsu pašu ģimenes ārstu. Tas viss ir ļoti labā līmenī!”

Cer uz vietējās vidusskolas atjaunošanu

Rolfa vecākā meita mācās sākumskolā, bet jaunākā – pirmsskolā, līdz ar to ir jautājums par izglītības kvalitāti mazpilsētā. “Jā, izglītība varbūt ir diezgan smags jautājums, jo mums Pāvilostā ir tikai pamatskola. Tuvākās vidusskolas ir Aizputē un Liepājā. Bet šeit, Pāvilostā, iedzīvotāju skaits pieaug. Mēs ceram, ka atjaunos arī vidusskolu Pāvilostā, jo agrāk tā bija.”

Līdz ar to Jansonu ģimenei arī šādā ziņā ir cerīgāks skats uz nākotni: “Mums jā. Es, protams, nevaru teikt par visiem Latvijas reģioniem, bet Pāvilosta ir ļoti spēcīgs attīstības centrs.”

Nemaz neskumst pēc lielpilsētas

Ģimenei nav vēlmes atgriezties dzīvot kādā lielākā pilsētā. “Mums vecāki dzīvo Rīgā un Ogrē. Vecāki brauc ciemos pie mums, nevis mēs braucam pie viņiem uz Rīgu,” Rolfs sacīja.