“Ļoti, ļoti riskants solis un ļoti nopietna eskalācija.” Tā Krievijas pēdējās aktivitātes vērtē pētnieks
“Šis ir ļoti, ļoti riskants solis un ļoti nopietna eskalācija.” Tāds vērtējums par tā dēvētajiem referendumiem par okupēto Ukrainas reģionu pievienošanu Krievijai ir Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoram Tomam Rostokam. Viņš intervijā portālam Jauns.lv arī sacīja, ka kodolieroču izmantošanas iespēja joprojām ir neliela, bet nesenais Krievijas prezidenta paziņojums var saturēt norādes uz diezgan skaidru ceļu, kā Krievija varētu nonākt līdz kodolieroču izmantošanai.
“Šie referendumi ir eskalācija,” viņš teica un atzina, ka būs jāskatās, kā notikumi attīstīsies šīs nedēļas otrajā pusē un nākamnedēļ.
Jāskatās, ko nolems Maskavā
“Viena lieta ir īstenot viltus referendumus ar iepriekš diezgan paredzamu rezultātu, bet tālāk ir jautājums, kāds lēmums tiks pieņemts Maskavā. Vai lēmums būs par šo teritoriju aneksiju vai arī Maskava iepauzēs. To mēs pagaidām nezinām.”
Bet kāds lēmums ir ticamāks? “Es nezinu. Līdz šim referendumi tika atlikti. Bija doma, ka referendumi varētu notikt jau vasarā, bet tie nenotika. Arī septembra sākumā tie nenotika. Tad tos atlika līdz septembra beigām.
Turklāt šie referendumi tiek īstenoti situācijā, kad Ukrainas karaspēkam pieder iniciatīva un ukraiņi uzbrūk. Līdz ar to, protams, var safabricēt referenduma rezultātus, bet ko tas līdz, ja Ukrainas karaspēkam ir pilnīgi vienalga, vai referendumi tiek rīkoti?
Tas ir neatgriezenisks solis ar būtiskām sekām
No Maskavas puses ir diezgan riskanti šos referendumus izmantot, lai teritorijas iekļautu Krievijā. Turklāt tas ir solis, ko nevar vairs paņemt atpakaļ. Ja teritorijas iekļauj Krievijas sastāvā, tad tas ir neatgriezenisks solis!
Tālāk tam ir dažādas sekas. Piemēram, tiklīdz tā ir Krievijas teritorija, tad, ja Ukrainas karaspēks nosacīti “iebrūk” šajā pašpasludinātajā Krievijas teritorijā, tad rodas jautājums arī par kodolieroču izmantošanu.
Tas uzreiz ir arī jautājums par Krievijas obligātā dienesta karavīru izmantošanu. Obligātā dienesta karavīrus salīdzinoši maz izmantoja speciālajā militārajā operācijā, jo tā norisinājās ārpus Krievijas teritorijas. Bet tagad tā būtu Krievijas teritorija…
Tas [referendumu rīkošana un iekaroto teritoriju iekļaušana Krievijas teritorijā] varētu būt gudrs veids, kā šos karavīrus iesaistīt. Līdz ar to šis ir ļoti, ļoti riskants solis un ļoti nopietna eskalācija.”
Objekts, par ko var tirgoties
Tādējādi ir pieļaujams, ka Krievija varētu nesteigties ar teritoriju anektēšanu. “No Krievijas puses šo referendumu iznākumu formalizēšana ir tāds kā objekts, par ko var tirgoties.
Bet tiklīdz viņi pasaka, ka šī tagad ir Krievijas teritorija, tas ir neatgriezeniski un vairs nav iespējams tirgoties neatkarīgi no situācijas frontē. Es īsti nezinu, kā Krievija rīkosies šajā situācijā un vai tā vispār ir gatava spert šo soli.”
Krievija var vēlēties pateikt, ka viss beidzies
“Nav tā, ka šobrīd diplomātija sit augstu vilni, un nav tā, ka Ukraina būtu gatava tirgoties par šīm teritorijām, bet perspektīvā Krievijas interesēs varētu būt saglabāt kaut kādu neskaidrību šajā jautājumā.
Bet var būt, ka viņu plāns ir tieši pretējs. Iespējams, tas ir Krievijas mērķis: viņi izsludina mobilizāciju, sarīko referendumus, lai varētu pateikt, ka viss ir beidzies! Tātad mēs iesaldējam esošo situāciju. Tas var būt Krievijas mērķis: saglābt situāciju un iesaldēt to.”
Kā Krievija rīkosies ar kodolieročiem?
Runājot par iespējamo Krievijas kodolieroču izmantošanu, Rostoks atzina, ka tas ir sarežģīts jautājums. “Ir arī grūti prognozēt, kā Krievija rīkosies.”
“Viens ir tas, kas ierakstīts Krievijas kodoldoktrīnā. Tur rakstīts, ka Krievija var izmantot kodolieročus tajā gadījumā, ja pret Krieviju tiek īstenots konvencionāls uzbrukums, kas apdraud Krievijas valsts eksistenci.
Iespējamie scenāriji, kā Krievija varētu rīkoties
Bet [pagājušās nedēļas] uzrunā Krievijas prezidents formulēja nosacījumus, pie kuriem Krievija varētu izmantot kodolieročus, nedaudz atšķirīgi. Viņš formulēja tādā veidā, ka Krievija varētu izmantot visus iespējamos līdzekļus tad, ja tiek apdraudēta Krievijas teritoriālā vienotība.
Šeit ir potenciāls scenārijs: ir referendumi, Krievija pēc tam iekļauj teritorijas savā sastāvā, bet pēc tam, ja ukraiņi turpina uzbrukt, tad Krievija varētu pielietot kodolieročus. Ja mēs ticam tiem draudiem, ko izteica Krievijas prezidents, tad notikumu attīstības scenārijs varētu būt šāds.
Rietumu centieni nepieļaut kodolieroču izmantošanu
Bet, no otras puses, Rietumvalstis ir darījušas ļoti daudz, lai pārliecinātu Krieviju, ka kodolieroču izmantošanai būtu katastrofālas sekas pašai Krievijai.
Rietumu atbilde varētu būt nevis ar kodolieročiem (tam es absolūti neticu šajā stadijā), bet ASV varētu ar konvencionālo ieroču palīdzību iznīcināt, piemēram, Krievijas Melnās jūras floti. Ja ir viena kodoldetonācija Ukrainas teritorijā, tad Krievija varētu pateikt ardievas savai Melnās jūras flotei.
Tālāk varētu sekot arī aktīvāka NATO iesaistīšanās Ukrainā un varētu tikt sniegta lielāka militārā palīdzība Ukrainai. Tomēr Rietumvalstu mērķis ir atturēt Krieviju no kodolieroču izmantošanas.
Neliela iespēja, ka varētu izmantot kodolieročus
Es uzskatu, ka vēl joprojām kodolieroču izmantošanas iespēja ir neliela, bet Krievijas prezidenta paziņojums norāda uz diezgan skaidru ceļu, kā Krievija varētu nonākt līdz kodolieroču izmantošanai,” pētnieks rezumēja.
