Kauja pret latvāņiem atstāta pašu rokās

Diemžēl dzīvē tas īsti nedarbojas, valsts līmenī nekādu šo augu apkarošanas programmu nav, un šobrīd latvāņu iznīdēšanu reāli stimulē tikai nedaudzas pašvaldības.

Cīņa ar vējdzirnavām

“Likums un Taisnība” saņēma vēstuli no Latgalē dzīvojošās Ilzes, kura vienatnē cenšas tikt galā ar latvāņiem savas dzimtas īpašumā.

Viņa raksta: “Man pieder no vectēva mantots zemes īpašums, un jau vairāku gadu garumā pašas spēkiem esmu mehāniski (ar lāpstu un izkapti) iznīcinājusi latvāņus savā īpašumā – citus līdzekļus izmantot nevaru, jo zemes gabals atrodas upes malā un ir 50 metru aizsargjosla. Diemžēl šīs manas latvāņu iznīcināšanas darbības ir praktiski bezjēdzīgas, jo citi kaimiņi savos īpašumos nedara neko un auga sēklas ar vēju un ūdeni tāpat tiek ienestas manā īpašumā. Saprotams, ka šī cīņa var būt sekmīga tikai kopīgas darbības rezultātā. Zinu, ka vairākās pašvaldībās ir ieviesti zemes vai nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi īpašniekiem, kuri nodarbojas ar šīs sērgas apkarošanu. Kāpēc gan to nevarētu darīt valsts līmenī?”

Par nozari atbildīgās Vides un reģionālās attīstības ministrijas komentārs ir visai lakonisks: “Centralizētas atbalsta programmas latvāņu ierobežošanai nav. Cik ministrijai ir zināms, atsevišķas pašvaldības stimulē invazīvo sugu apkarošanu, piešķirot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides īpašniekiem, kas to dara. Tāpat atsevišķas pašvaldības sniedz atbalstu privātpersonām vai organizē invazīvo sugu iznīcināšanu. Taču invazīvo sugu izplatības problēmā visbūtiskākā loma ir iedzīvotāju individuālai iesaistei, kuriem ir iespēja dzīvē fiksēt sugu un savā īpašumā rīkoties problēmas novēršanai.”

Aicina ziņot

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā latvāņiem ir veltīta vesela sadaļa – sākot no auga apraksta un beidzot ar cīņas metodēm. Šobrīd uzmērīti aptuveni 11 000 hektāru 5097 vietās, kuros latvānis konstatēts, taču, visticamāk, tā izplatība ir plašāka.

Turpat ievietota Latvijas karte un konkrētu īpašumu atrašanās vietas ar šiem izplatības areāliem, taču VAAD aicina arī iedzīvotājus ziņot par gadījumiem, ja pamanīta neuzrādīta vieta, kā arī situācijā, ja latvānis sekmīgi iznīcināts.

VAAD pārstāve Dace Ūdre apstiprina, ka šobrīd nekādas valstiska mēroga latvāņu apkarošanas programmas nav un vienīgajā reizē, kad pirms apmēram desmit gadiem bija saņemts finansējums, tas izlietots tieši latvāņu skarto teritoriju uzmērīšanai.

Šā gada martā gan beidzies “Mazo grantu konkurss invazīvo sugu ierobežošanai”, kam valsts mērogā bija atvēlēti nieka 20 000 eiro – ņemot vērā, ka atbalsts vienam projektam bija 1000 līdz 5000 eiro,  īstenoto pasākumu skaits bija visai niecīgs.

Īpašnieku pienākums

Tiesa gan, jau no 2008. gada 14. jūlija ir spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 559 “Invazīvās augu sugas – Sosnovska latvāņa – izplatības ierobežošanas noteikumi”. Tajos noteikts: “Zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir iznīcināt Sosnovska latvāni, ja tas izplatījies zemē, kas atrodas viņa īpašumā vai valdījumā, kā arī sniegt informāciju VAAD par teritorijām, kas invadētas ar Sosnovska latvāni, un izvēlētajām metodēm, ko paredzēts izmantot tā ierobežošanai.”

Augu aizsardzības likuma 25. pantā noteikts, ka par invazīvo augu sugu, izņemot ūdensaugus, izplatības pieļaušanu, tostarp audzēšanu, ierobežošanas pasākumu neīstenošanu, vairošanās pieļaušanu un pārvietošanu, izņemot pārvadāšanu saistībā ar to izskaušanu, piemēro brīdinājumu vai naudassodu fiziskai personai no 50 līdz 1500 eiro, juridiskai no 300 līdz 3000 eiro.

Diemžēl ir vietas, kur latvāņi auguši gadu desmitiem un izpletušies vienlaidus vairākos desmitos hektāru, un šādas platības apkarošanai būtu nepieciešami lieli naudas līdzekļi, tehnika un darbs vairāku gadu garumā.

“Mēs saprotam, ka ir vietas, kur vienam cilvēkam kaut ko izdarīt ir visai nereāli, taču reizēm saņemam arī telefona zvanus ar jautājumu – man zemē ir parādījušie divi latvāņi, ko man tagad darīt. Ko darīt – vienkārši likvidēt!” saka Ūdre.

Aicinājums uz privātu zibakciju

Ar publisku aicinājumu katram Latvijas iedzīvotājam iznīcināt vismaz vienu invazīvu augu “Facebook” kontā dalījusies Agnese Priede, Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā eksperte.

Viņa raksta: “Invazīvās sugas ir tik sekmīgas tieši tāpēc, ka vairāk domājam un spriedelējam nekā darām. Katrs no mums, nevis tikai sliktā, neizdarīgā valsts vai pašvaldība (šoreiz jāsasummē visi kopā). Piemēram, iet cilvēks diendienā uz savu iemīļoto peldvietu un domā: “Hm, lūk, iesējies viens latvānis.” Guļ tam blakus sauļodamies un neko nedara, bet pēc kāda laika: “Sasodītā pašvaldība! Kāpēc neko nedara?” Vienkāršāk būtu vienreiz uz peldvietu paņemt līdzi apvalkātas džinsenes, veco parķa kreklu, darba cimdus, lāpstu un viss – tad līksmi pēc darba nopeldēties, un latvāņa vairs nebūtu. Ja ar vienu rāvienu neizdodas un latvānis aug atkal un atkal, vēlreiz veikt šo procedūru 1–2 reizes.”

Priedei neiziet no prāta kāds kungs, kuru redzējusi ceļmalā: “Viņš atvēra bagāžnieku, izņēma lāpstu un izdūra dažus ceļmalā pamanītos latvāņus. It kā nebūtu nekā vienkāršāka un ikdienišķāka. Tā tas arī ir.”

Priede arī aprakstījusi latvāņu un Kanādas zeltgalvītes īpatnības un dalījusies ar praktiskiem padomiem par to iznīcināšanu. Aicinājums guvis ievērību, un vairāki desmiti cilvēku dalījušies ar personīgi paveiktā darba rezultātiem. Tomēr ir skaidrs, ka bez tehnikas un profesionālas pieejas šī metode var darboties pret atsevišķiem augiem vai nelielām teritorijām, taču valstiskā līmenī tas nestrādās.

Atbalsta retā pašvaldība

Pēc VAAD  mājaslapā  publicētās informācijas redzams, ka no 119 valsts novadiem (pēc vecā administratīvā dalījuma) tikai deviņos ar nodokļu samazināšanu īpašumiem atbalstīta latvāņu ierobežošana, bet 12 novados latvānis nemaz nav konstatēts.

Siguldas novadā jau kopš 2014. gada ir ieviesta programma – tajā var pieteikties tie, kuru īpašumā vismaz 0,1 hektāra platībā aug latvāņi, kuri regulāri tiek apkaroti, nepieļaujot ziedēšanu. Īpašniekam, izpildot visus nosacījumus, pašvaldība var piešķirt līdz pat 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodokļa maksājumam. Jāatzīmē, ka tieši šajā novadā vērojami visai labi rezultāti, jo savulaik tur bija viena no dramatiskākajām situācijām.

Pērn pavasarī Kuldīgas novada pašvaldība uzsāka latvāņu apkarošanu vairākos pašvaldības īpašumos, izmantojot ķimikālijas, un sarīkoja informatīvo semināru zemju īpašniekiem. 

Šā gada pavasarī Rēzeknes novada domē apstiprināta speciāla kārtība, kādā tiks finansēti pasākumi latvāņu apkarošanā pašvaldības teritorijā. Programma paredz, ka īpašnieki, uz kuru zemes konstatēta latvāņu izplatība vismaz 0,1 hektāra platībā, piecus gadus varēs saņemt pašvaldības finansējumu. Pirmajā gadā būs līdz 200 eiro par hektāru, piektajā ne vairāk kā 100 eiro.

Viena no lielākajām šā negantā auga izplatībām fiksēta Cēsu novadā – 1559 hektāri, un tur pieņemts speciāls latvāņu apkarošanas plāns 2022.–2026. gadam. Līdzīgas programmas ir arī citos novados, taču finansējums vai nodokļu atlaides nav pārāk izplatīts stimuls.

Jāpiebilst, ka ne jau tikai latvāņi apdraud Latvijas dabu. Vēl invazīvo augu sugu sarakstā ir jau pieminētā Kanādas zeltgalvīte, puķu sprigane, vārpainā korinte, ošlapu kļava un krokainā roze. Nevar aizmirst arī par Spānijas kailgliemeža uzvaras gājienu un divām svešām vēžu sugām, kas apdraud mūsu platspīļu vēzi.

Sosnovska latvānis (“Heraclerum sosnowsky”)

Latvijā no Kaukāza ievests jau 1948. gadā kā perspektīvs lopbarības augs un kļuvis par bīstamāko invazīvo sugu. Izplatās nekoptās zemēs, ceļmalās un upju ielejās. Augs ar ļoti attīstītu sakņu sistēmu var ar sasniegt četru metru augstumu un saražot 5000 līdz 15 000 sēklu. Nonākot uz ādas, auga sula ultravioleto saules staru iedarbībā var izraisīt ļoti smagus apdegumus. Apkarot iespējams ar vairākkārtīgu un regulāru pļaušanu, sakņu izrakšanu, melnas agroplēves uzklāšanu. Latvijā izstrādāta arī unikāla metode – apstrāde ar selektīvajiem herbicīdiem.