Ārpolitikas eksperts Sprūds: "Eiropā var sākties referendumu bums"

Sprūds pieļāva iespēju, ka Lielbritānijā plānotā referenduma dēļ, kas būtu jauns precedents, arī citās ES valstīs radikālāki politiķi varētu uzkurināt sabiedrību ar līdzīgiem aicinājumiem. Viņš arī atgādināja par Skotijā notikušo referendumu par atdalīšanos no Lielbritānijas, kā arī Katalonijā cerēto neformālo tautas nobalsošanu par atdalīšanos no Spānijas.

"Lielākās bažas būtu par citu lielo un turīgo valstu iespējamo izstāšanās no ES. Šobrīd nav nekādas skaidrības par institucionālo ietvaru un juridiskajiem aspektiem, kā varētu notikt valstu izstāšanās no savienības. Vienlaikus nav jāsatraucas, ka jaunās dalībvalstis varētu rīkot šādus referendumus, jo, piemēram, Latvijā vēl relatīvi nesen cilvēki balsoja tieši par iestāšanos ES, līdz ar to tuvākā nākotnē rīkot referendumu par izstāšanos nebūtu loģiski," komentēja eksperts.

"Tāpat ļoti maz ticama ir iespēja, ka Vācijā varētu aktualizēties jautājums par referenduma rīkošanu, lai izstātos no ES. Viens no iemesliem, tēlaini izsakoties, ir, ka Vācija ir par lielu ES, bet par mazu pasaulei, lai gūtu panākumus viena pati. Ar Lielbritāniju šajā kontekstā varētu būt zināma līdzība," norādīja Sprūds.

Tomēr Ārpolitikas institūta direktors vērsa uzmanību uz Franciju, kur, piemēram, gadījumā, ja pie varas nonāk galēji labējā partija Nacionālā fronte un tās līdere Marina Lepēna, jautājums par līdzīga referenduma rīkošanu var aktualizēties. "Vienlaikus negribētos domāt, ka situācijā, ja Lielbritānijā tiek rīkots referendums, Pandoras lāde būtu vaļā un ES sāktos referendumu vilnis," viņš piebilda.

"Sabiedrība ir pietiekami gudra, un kā tas nereti notiek, pretēji iepriekš skaļi paustiem paziņojumiem, tā, balsojot referendumos, izvēlas mazāk radikālus risinājumus," teica Sprūds, kā piemēru minot Skotijas tautas nobalsošanu.

Komentējot Lielbritānijas vēlēšanu rezultātus, Sprūds atzina, ka tie iezīmē vairākas problēmas, kas satrauc elektorātu, - imigrācija, kopējā valsts pārvaldes struktūra, konstitūcijas jautājumi un valsts vieta ES.

"Līdzīgi jautājumi satrauc sabiedrību arī vairākās citās Eiropas valstīs. Lielbritāniju šobrīd var pat nosaukt par mikrokosmosu, kas refleksē citur ES dzīvojošo cilvēkus satraucošus jautājumus. Starp tiem īpaši izteiktas ir imigrācijas radītās problēmas. Eiropai šie procesi nav pozitīvi," vērtēja eksperts.

Runājot par vēlēšanu ietekmi uz Lielbritānijas iekšpolitiku, Sprūds norādīja, ka, no vienas puses, līdzšinējā premjerministra Deivida Kamerona pozīcijas ir kļuvušas stiprākas, jo viņa vadītā Konservatīvo partija nodrošinājusi vairākumu Lielbritānijas parlamenta apakšpalātā, tomēr, no otras puses, solījumi par referenduma rīkošanu ir vājinājuši viņa pozīcijas.

"Pašam Kameronam šobrīd nav vienkārši, jo, lai arī viņš ir ieguvis vairāk vietu un balsu parlamentā, tomēr viņa partijā ir ļoti kritiska attieksme pret ES. Iepriekš Kamerons izteica solījumu par referenduma rīkošanu 2017.gadā faktiski, lai atturētu Konservatīvo partiju no šķelšanās, jo viņš Lielbritānijas izstāšanos no ES nemaz tik ļoti nealkst. Līdz ar to partijas iekšienē gaidāmas ļoti asas diskusijas par to, kā tā pozicionēsies ES jautājumā. Savukārt šis process ar laiku var potenciāli destabilizēt valdību vai pat novest pie tās krišanas," paskaidroja eksperts.

Ārpolitikas institūta direktors uzsvēra, ka arī Lielbritānijas bizness noteikti nevēlas valsts izstāšanos no ES. "Arī to Kamerons noteikti ņem vērā," viņš piebilda.

Jau ziņots, ka līdz šim apkopotie Lielbritānijas vēlēšanu rezultāti liecina, ka Konservatīvo partija ir nodrošinājusi vairākumu Lielbritānijas parlamenta apakšpalātā. Tie rāda, ka ceturtdien notikušajās vēlēšanās konservatīvie ir ieguvuši vairāk nekā pusi jeb 326 no 650 Kopienu palātas deputātu mandātiem, turklāt konservatīvo mandātu skaits var pieaugt.

Piektdien Kameronam ir paredzēts tikties ar karalieni. Gaidāms, ka Elizabete II viņam uzdos veidot jauno valsts valdību.

Britu konservatīvie ir solījuši līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par valsts dalību ES, kā arī vēlas izmaiņas bloka līgumos, tostarp par migrācijas jautājumiem.

BNS/Foto: Ieva Lūka/LETA