No smiltīm izrok zirgu, no ugunskura izvelk kaķēnu, Aizkraukles bērnus biedē ar policistu: kriminālā province

Bet Rāznas ezera krastā diemžēl izskaloja desmitiem noslāpušu zivju – zušus un citas. Likumus joprojām pārkāpj cilvēki. Gārsenes pagastā policisti kādam vīram konfiscējuši 600 litru pašbrūvētā alkohola, pēc visa spriežot – mājas vīnu, kuru viņš centies notirgot likumsargiem. Savukārt Aizkraukles pašvaldībai neizdodas savaldīt mūsu jauno paaudzi, kura par visām varītēm cenšas ielauzties vēl neizbūvētajā un slēgtajā veloparkā. Te taisnības labad jāteic, ka lielie onkuļi un tantes bērniem gan solīja, ka parks jau sen kā būs vaļā!

Ogres Zilajos kalnos ugunsdzēsēji no smiltīm izrok zirgu

Pagājušās nedēļas svētdienā, 4. septembrī, neierasti glābšanas darbi bija jāveic Ogres ugunsdzēsējiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) savā “Facebook” kontā raksta:

“Ugunsdzēsēja glābēja darbs ir ne tikai fiziski smags, bet bieži vien arī radošs, jo neparastas situācijas nereti prasa neierastus risinājumus. To var salīdzināt ar puzles likšanu - ir zināms gala rezultāts, kurš jāpanāk ar pieejamo aprīkojumu un zināšanām.

Svētdien Ogres novadā ugunsdzēsēji glābēji, izmantojot lāpstas un virvi, atbrīvoja smiltīs iestigušu zirgu.”

Šī notikuma aculieciniece Zane sociālajos tīklos ziņoja: “Pastaigājoties pa Ogres Zilajiem kalniem, redzējām neparastu ainu. Kāds vīrietis bija izvedis pastaigā savu zirgu senioru. Tomēr vienā brīdī zirgs nogruva zem smiltīm un vairs nespēja patstāvīgi tikt kājās... Pateicoties VUGD vīru operatīvai rīcībai, zirgu izdevās izglābt.”

Ugunsdzēsēji TV3 raidījumam “Degpunktā”  pastāstīja: “Ieraugot notikuma vietu, secinājām, ka zirgs ir nogāzies no kraujas. Atrakām zirgam vienu malu vaļā un piecēlām viņu kājās. Tālāk dzīvnieks varēja turpināt ceļu. Saimnieks visu laiku bija blakus, nomierināja zirgu un parādīja, no kuras puses varam apvilkt striķi apkārt.”

Ventspils ugunsdzēsēji izglābj Laimīgo kaķēnu

Pagājušās nedēļas sestdienā, 3. septembrī, ugunsdzēsēji traucās uz Ventspils novada Vārves pagastu, kur 120 kvadrātmetru platībā dega zaru un priežu mizu kaudze. Jau nodzēšot ugunsgrēku un ritinot šļūtenes, ugunsdzēsēji glābēji izdzirdēja vārgu, bet uzstājīgu ņaudienu, kas nāca no iepriekš degušās kaudzes.

Rokoties dziļāk sadegušajos zaros, ugunsdzēsēji zem koka saknēm atrada mazu, slapju kamoliņu, kas brīnumainā kārtā bija izdzīvojis ugunī un ūdenī. Pirmajam pārsteigumam norimstot, ugunsdzēsēji mazo kaķēnu ietina segā un vienbalsīgi nolēma, ka jāņem līdzi uz daļu, lai viņu izžāvētu, sasildītu un pabarotu.

Sākotnējā doma bija, ka kaķēnam jāmeklē jaunas mājas. Tomēr skatoties uz mazo kamoliņu, kuram ir tik liela drosme un alkas dzīvot, ugunsdzēsēji glābēji nolēma - viņam jāpaliek kopā ar mums, jo “viņš ir rūdījies ugunī - tātad mūsējais!”, vēsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ieraksti sociālajos tīklos.

Šīs nedēļas vidū VUGD jau vēstīja, ka mazais kaķēns jūtas lieliski un publicēja kaķēna “tiešo runu”: “Labdien no Ventspils daļas. Mani sauc Laimīgais (Lakijs). Dzīve mani saveda kopā ar lieliskajiem Ventspils daļas ugunsdzēsējiem glābējiem un nu esmu daļa no komandas.

Jūtos es lieliski, jo izgāju medicīnisko komisiju un tiku pielaists pie pienākumu pildīšanas. Liels paldies Ventspils Katoļu ielas veterinārajai klīnikai un vetārstam, kurš mani ļoti rūpīgi pārbaudīja.
  
Priecājos pievienoties VUGD komandai! Aicinu visus rūpēties par saviem mīļdzīvniekiem, lai arī viņi ik mirkli būtu drošībā. Paldies visiem par līdzi jušanu, atbalstu un ieteikumiem! Viens par visiem, visi par vienu!”

Simtiem noslāpušu zivju Rāznas krastos

Pašās augusta beigās/septembra sākumā latgaliešus ne pa jokam satrauca simtiem izskalotu beigtu zivju Latvijas otra lielākā ezera – Rāznas krastā. “Desmitiem beigtu zušu un citu zivju Rāznas ezera krastā. Dabas aizsardzības pārvalde kā iemeslu min karstumu, aļģu savairošanos un skābekļa trūkumu. Taču dažiem vietējiem iedzīvotājiem ir bažas par Spruktu HES ūdens līmeņa celšanu un krišanu,” “Facebook” rakstīja vietējā iedzīvotāja Rasma Jēkabsone. Rēzeknes novada iedzīvotāji sociālajos tīklos sāka izteikt dažādus minējumus un rast izskaidrojumu šai situācijai:

Inese Gailuma: “Daži min, ka varbūt ar elektrību kādi maluzvejnieki uzdarbojas.”

Edgars Rimša: “Iespējams, ka nomirst, izkļūstot no bojātiem zvejas rīkiem pa caurumiem, vienu analoģisku gadījumu atceros dažus gadus atpakaļ Lamašu pludmalē. Neticu teorijai par ūdens līmeni un karstumu, ir bijis arī karstāks.”

Artis Viltīgais Nēģerēns: “Cik redzēju video un dzirdēju no vietējiem, tas daudzums beigto zivju nevarētu būt no murdiem!”

Edgars Pavlovskis: “Cik atceros, ūdens līmenis Rēzeknes upē mainās pastāvīgi jau vismaz 26 gadus kopš Spruktu HES tika nodota ekspluatācijā, nekad šādu problēmu nav bijis.”

Mēneša sākumā ar skaidrojumu klajā nāca Dabas aizsardzības pārvalde: “Latgales reģionālās administrācijas inspektori Rāznas ezera krastā konstatējuši zivju bojāeju, kam par iemeslu ir zema skābekļa koncentrācija ūdenī. Laikapstākļu maiņa un nesenais lietus drīzumā varētu uzlabot situāciju.

Ūdens ziedēšanas laikā samazinās ūdens dzidrība un sākas pūšanas procesi. Pūšana izraisa strauju skābekļa patēriņu un tā trūkumu ūdenī. Izdaloties pūšanas produktiem, seko citu ūdens organismu saindēšanās un bojāeja. Karstums un mierīgais laiks (bezvējš) veicinājis skābekļa samazināšanos ūdenī, kas izraisīja zivju bojāeju.

Ja ūdenī izšķīdušā skābekļa līmenis ir zemāks par 5 mg/l, ūdens kļūst par nelabvēlīgu vidi zivīm, bet skābekļa koncentrācija, kas mazāka par 2 mg/l, izraisa zivju bojāeju. Izšķīdušā skābekļa daudzums Rāznas ezerā aptuveni septiņu metru dziļumā 1. septembrī bija 2,03 mg/l, bet lielākā dziļumā tas bija vēl zemāks.

Ķīši un zuši ir ļoti jutīgi pret skābekļa daudzuma izmaiņām. Turklāt tie uzturas tuvāk grunts slānim, kur izšķīdušā skābekļa daudzums ir samērā zems. Patērētā skābekļa daudzums atkarīgs no zivju vecuma, izmēra, barošanās un citiem apstākļiem, tomēr mazajām zivīm vajag vairāk skābekļa nekā lielajām, bet lašu dzimtas zivīm vairāk nekā karpu dzimtas pārstāvjiem. Pārvaldes inspektori bojāgājušās zivis nogādājuši Valsts zinātniskā institūta “Bior” laboratorijā izmeklējumiem.”

Aizkrauklē ar policiju biedē bērnus, kuri noticējuši pašvaldības solījumam

Iesākoties jaunajam mācību gadam, nevaldāmi palikuši Aizkraukles skolēni, kuri rāpjas pāri žogam, atlauž sētas vārtu atslēgas un izdomā visādas citādas viltības, lai iekļūtu jaunbūvējamā veloparkā pie Aizkraukles novada vidusskolas. Pašvaldība strostē “neapzinīgos” jauniešus un savā mājaslapā bargi norāda:

“Lai gan jaunais multifunkcionālais veloparks Aizkrauklē vēl nav pilnībā pabeigts, būvobjektā jau pulcējas bērni, lai izmēģinātu jaunās trases un celiņus. Atgādinām bērniem un vecākiem un lūdzam ievērot: apmeklētājiem šajā teritorijā atrasties ir aizliegts!

Lai gan objekts vēl nav pabeigts, tajā ik dienu vērojams krietns jauno braucēju pulciņš, kas jau apgūst trases un iemēģina velotrasi. Savukārt apzinīgākie bērni neizpratnē noskatās un vecākiem jautā: kāpēc es nevaru?”

Lai gan ap topošo veloparku ir ierīkots žogs ar slēdzeni, bērni to mēģina atslēgt ar savām atslēgām. Tāpat netiek ņemtas vērā novietotās brīdinājuma zīmes, atgādinot, ka objektā atrasties nedrīkst. Vietvara bargi krata ar pirkstu: pašvaldības policija veic reidus, lai kontrolētu situāciju šajā objektā, tāpēc, turp dodoties, jūs var sagaidīt arī tikšanās ar policistu. Aicinām vecākus pārrunāt ar bērniem šos jautājumus un vēl mazliet paciesties, kamēr būve tiks pabeigta.

“Jauno veloparku vēl nevar un nedrīkst izmantot,” atgādina Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Kaspars Sniedzītis. Gan būvnieki, gan pašvaldības darbinieki aicina bērnus tur neatrasties, jo objekts vēl nav pabeigts, un tas var apdraudēt viņu pašu drošību. “Tā ir bērnu un viņu vecāku atbildība, jo būvobjekts vēl ir jaunajiem braucējiem nedrošs,” teic Kaspars Sniedzītis. Novada pašvaldības Attīstības nodaļas vecākā projektu vadītāja Valērija Noreika informē, ka veloparka pabeigšana “nedaudz kavēsies”, jo ir radušās problēmas ar skeitparka virsējā slāņa materiāla piegādi. Līdz ar to parka atvēršana plānota ne ātrāk par 15. oktobri.

Protams, skraidelēšana un braukalēšana pa būvobjektu apdraud jauniešu veselību, bet tāpat var uzskatīt, ka viņu saprašanu, iespējams, ir samulsinājuši lielo vīru un sievu solījumi no pašvaldības nama: pārlapojot pēdējo mēnešu vietvaras ziņu lenti, var izlasīt, ka vispirms Aizkraukles veloparka atklāšana bija paredzēta šovasar, tad 1., bet pēc tam jau 15. septembrī, un nu jau oktobra otrajā pusē. Un kā rozīnīte – būs jāskaidrojas ar pašvaldības policiju tiem, kas noticējuši pašvaldības nereālajiem solījumiem!

Gārsenes pagastā policija konfiscē 600 litru nelegālā alkohola

Jēkabpils novada Gārsenes pagastā Valsts policijas Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas amatpersonas veica kontrolpirkumu, kura laikā kāds 54 gadus vecs pagasta iedzīvotājs savā dzīvesvietā likumsargiem realizēja nelegālo alkoholu, pēc attēliem spriežot – mājas vīnu. Valsts policija ziņo:

“Kontrolpirkuma laikā 1968. gadā dzimis vīrietis policistiem realizēja divas 0,75 litru tilpuma pudeles, uzpildītas ar sarkanas un dzeltenīgas krāsas šķidrumu un ar alkoholam raksturīgu smaku, un divas 0,5 litru tilpuma pudeles ar sarkanas un dzeltenīgas krāsas šķidrumu un ar alkoholam raksturīgu smaku par kopējo summu 19 eiro.

Par nelegāli izgatavotu alkoholisko dzērienu realizāciju sākts kriminālprocess un neatliekamības kārtībā vīrieša dzīvesvietā veica kratīšanu, kuras laikā atrada un izņēma dažāda tilpuma stikla pudeles ar dažādas krāsas šķidrumu ar alkoholam raksturīgu smaku. Pavisam kopā tika izņemti 599,2 litri nelegāla alkohola, kā arī kontrolpirkuma nauda. 

Uzsāktajā kriminālprocesā tika nozīmēta ķīmisko vielu ekspertīze, kur eksperta atzinumā ir noteikts, ka kratīšanas laikā izņemtajos šķidrumos absolūtā spirta daudzums sastāda 91,333 litrus.
 
Šobrīd vīrietim ir statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess, un turpinās pirmstiesas kriminālprocesuālās izmeklēšanas darbības. Jāpiemin, ka 1968. gadā dzimušais vīrietis policijas redzeslokā ir nonācis pirmo reizi. Atbilstoši Krimināllikuma 221.1 panta trešajai daļai par nelikumīgu alkoholisko dzērienu realizāciju lielā apmērā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem”.

Sociālajā tīklā “Facebook” gan interneta lietotāji nav sajūsmā par policijas rīcību, kura “sašņorējusi” mājas vīndari:

Violeta Valdmane: “Skumji... Ir redzams, ka cilvēks taisa mājas vīnu un tik daudz darba ieguldījis... Nu šajos laikos tak kaut kā jāizdzīvo. Nu tagad uztaisīts par baigo noziedznieku. Te man uzreiz prātā tante ar kaņepītēm... Izskatās, ka policijai darīt nav ko.”

Vita Vita: “Piedodiet, bet šis neiztur nekādu kritiku. Mūsu policija tikai tādus “kontrabandistus” var ķert. Lauku cilvēkus, kuri ir ieguldījuši savu darbu taisot vīnus. Un, iespējams, pārdevuši pāris pudeles, lai izdzīvotu. Tie kuri zog tūkstošos, turpina to darīt.”

Raitis Miksons: “Vīnu var gatavot cik gribi, bet tirgot nedrīkst. Tāds likums un ko varat cepties.”