Revolucionārie kalpi grib mainīt Latvijas valsts iekārtu. Vēlēšanas gaidot: "Tautas kalpi Latvijai"

Lai Covid-19 pandēmijas laikā antivakseru kaujaslaukā izcēlusies biedrība “Tautas kalpi” varētu startēt vēlēšanās, tā pārņēmusi prokrieviskās partijas “Jaunā saskaņa” čaulu, to ietērpjot patriotiskākā nosaukumā un listēs apvienojot zināmās aprindās skandalozas personības.

“Banāni” vēlētājiem

Tomēr, pēc visa spriežot, tā apvienošanās nav diez ko diži sekmējusies, jo partijai izdevies saskribināt vien 82 deputātu kandidātus (kā zināms, Saeimā jāievēl 100 deputāti). Zem TKL ir tikai vēl četras partijas ar vēl mazāku kandidātu skaitu.

Saīsinot “Tautas kalpi Latvijai” nosaukumu, izveidojas abreviatūra TKL, kas atgādina par nu jau visu aizmirsto Zīgerista partiju – tautas kustību “Latvijai”, bet jaunajai TKL nav it nekādas saistības ar zīgeristiem. Arī banānus viņi nedala, vismaz ne fiziski. Priekšvēlēšanu programmās tekstā gan var atrast pa vienam otram interesantam “banānam”.

Covid-19 pandēmijas mēnešos ar dažādām protesta akcijām izcēlušamies biedrība “Tautas kalpi” pārņēmusi grožus skandalozajā prokrieviskajā partijā “Jaunā saskaņa”, kura pirms četriem gadiem izveidojās ar nosaukumu “Par Alternatīvu”, un starp kuras dibinātājiem bija ne mazāk skandalozs dibinātājs, valūtas maiņas firmas “Marika” direktors Juris Žuravļovs, kurš gadsimtu mijā pat pabijis Rīgas domnieka krēslā un kuram par mānīšanos 2000. gadā tika atņemta Latvijas pilsonība.

Tagad TKL sola iet Ungārijas ceļu, un viņi pat apgalvo, ka sākuši sarunas par lētāku gāzi ar Krievijas varas pārstāvjiem. Partija, kura vēlas Latviju pārvērst par prezidentālu republiku, savā programmatiskajā dokumentā par savu līderi izvirza muzikālā teātra aktieri, režisoru, runas un vokālo pedagogu Edgaru Kramiņu, kuru pirms trim gadiem Latvijas Nacionālā Skolotāju savienība bez panākumiem virzīja Latvijas Valsts prezidenta amatam.

Ar Kramiņa vārdu uz lūpām

Partijas priekšvēlēšanu programma iesākas vārdiem: “Esam pārliecināti par to, ka nedrīkst kārtējo reizi atdot savas balsis cilvēkiem, kuri noveduši Latvijas valsti līdz pašreizējam stāvoklim! Tāpēc mēs, kas nekad neesam bijuši pie varas, ārpus partijām esošā pedagoģijas zinātņu doktora Edgara Kramiņa vadībā, iestājamies par ticības atjaunošanu Latvijas valstij.” Te nu gan jāteic, ka Kramiņš gan nav nemaz tik tīrs no “partiju vēstures”. 2009. gadā viņu par destruktīvu darbību izslēdza no partijas "Jaunais laiks", kura bija viena no “Vienotību” veidojošajām partijām, bet savulaik viņš pats lepni paceltu galvu aizgāja no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības.

Kramiņš mācījies Krievijas Teātra mākslas institūtā (1985—1991), studiju laikā sāka strādāt par aktieri, režisoru un dramaturgu Latvijas Nacionālajā operā un Rīgas Muzikāli poētiskajā teātrī, kura mākslinieciskais vadītājs bija no 1989. līdz 1999. gadam. Atmodas laikā viņš aktīvi iesaistījies sabiedriskajos procesos. 1989. gadā iestājās Latvijas Nacionālajā neatkarības kustībā, taču pēc tās pievienošanas partijai “Tēvzemei un brīvībai” izstājies no tās. No 1990. gada, paralēli darbam teātrī, sāka strādāt par pedagogu Muzikālo teātru aktieru skolā, vēlāk arī Rīgas Stradiņa Universitātē, Daugavpils universitātē un citur. Pēcāk studēja Latvijas Universitātē, kur 2005. gadā ieguva pedagoģijas zinātņu doktora grādu.

Skaļie protestētāji

TKL sarakstu līderos ir vēl viena otra vairāk vai mazāk zināma persona. Starp tām var minēt gan bijušo Aglonas pagasta padomes deputātu Aivaru Smanu, gan starptautiskā skaistumkonkursa “Miss & Mrs. Top of the World” rīkotāju Kristīni Lindenblati.

Par pasu viltošanas organizēšanu šī gadsimta sākumā notiesātais uzņēmējs Aivars Smans savulaik uzpircis zemi ap Latgales ezeriem. Viņam piederējušas firmas Ukrainā, Latvijā un Igaunijā, kas nodarbojās ar celtniecību un dimantu tirgošanu. 

Viņa ģimene ir aktīvi karojošās Alekseja Ļedjajeva vadītās kristiešu harizmātiskās draudzes “Jaunā paaudze” adepti. Piemēram, Smans pērn Rīgas praida norises laikā uzstājies draudzes saietā Lucavsalā, runājot par “tradicionālās ģimenes” vērtībām, bet viņa meita Evelīna stāstīja par savu sludinātājas darbu Tanzānijā.
 
Smana viesis Lucavsalā bija lietuvietis Antanas Kadrotas, kurš līdzīgu pasākumu rīkojis Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Kadrotas Lietuvā pazīstams ar to, ka organizējis lielu daļu antivakseru akciju un spēlējis svarīgu lomu, provocējot pūli netālu no Lietuvas parlamenta ar akmeņiem apmētāt policistus. Viņš ir arī Lietuvas finanšu afērists, kuram mūsu kaimiņvalstī piespriests divu gadu ilgs cietumsods.

Otra TKL pamanāmākā persona ir Kristīne Lindenblate, kuras vārds plašākai sabiedrībā atkārtoti izskanēja tieši pēc viņas piesliešanās antivakseru aktīvistu biedrībai.

Jāpiebilst, ka kritiku Lindenblate izpelnījās arī pēc 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad kārtējā no saviem “TikTok” video paziņoja, ka nenostājas nevienā pusē, ka Latvijas bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ir “pretīga, nekaunīga sieviete, kas ir atvedusi šeit NATO, iznīcinājusi praktiski mūsu valsti”.

Lindenblate paguva arī Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski nosaukt par savas valsts nodevēju. Kaut kad pēcāk Lindenblates sociālajos tīklos gan parādījās vispārīgs atvainošanās ieraksts: “Neatkarīgi no tā, kas mēs esam, kā mēs domājam un kāds ir mūsu viedoklis, paliksim cilvēki! Nevairosim naidu savā starpā, pārtrauksim šodienas agresiju, bet vienkārši turpināsim mīlēt viens otru no sirds uz sirdi. Mīlu savu Latviju, mīlu cilvēkus tajā un vēlos prasīt piedošanu ikvienam, kuru esmu kādreiz aizvainojusi! Lai miers uz Zemes!”

Mīklainās sarunas ar Putina padomnieku

Šie tautas kalpi jau laikam ļoti gribēja būt par deputātiem, bet nebija parūpējušies par to, lai biedrība “Tautas kalpi” vismaz gadu pirms Saeimas vēlēšanām būtu kļuvusi par partiju vismaz ar pustūkstoti biedru.

Tādēļ viņi atrada “neaizņemtu partiju” un, pārdēvējot “Jauno saskaņu”, kļuva par reiz prokrievisko politisko darboņu Jāņa Kuzina un Jura Žuravļova dibinātā veidojuma pēctečiem. Kā tas nācās, Lindenblate Jauns.lv teica:

“Tur viss ir elementāri. Sen bija beidzies (“Jaunā saskaņa”) valdes termiņš, valde vairs nebija kā tāda un ievēlēja jaunu valdi, un viss. (..) Mums piedāvāja pārņemt partiju, jo viņiem neesot, kas vada. (..) Viņi nevarēja iesniegt dokumentus, nekādus pārskatus viņiem neņēma pretī, jo viņiem valdes vairs nebija.”

Viņa apgalvoja, ka tieši iepriekšējie “Jaunās saskaņa” pārstāvji – tostarp Jānis Kuzins – nāca pie biedrības ar šo iniciatīvu.

Jauns.lv sazinājās arī ar Jāni Kuzinu, lai uzzinātu viņa domas par izmaiņām politiskajā spēkā un gūtu apstiprinājumu tam, ka tieši partijas vecā valde ir nākusi klajā ar priekšlikumu “Tautas kalpiem”.

Kuzins telefonsarunas laikā atbildi sāka sniegt, skaidrojot, ka jaunizveidotā partija, kurā būšot arī pats (tas gan nepiepildījās, jo viņš tagad ir Tautas varas spēka sarakstā), būs “Ungārijas stila veidojums”: “Gribam iet Ungārijas ceļu, paliekam NATO, bet runājam ar Krieviju par gāzes cenām, attīstīsim Latvijas rūpniecību, saimniecību. Ir pieaicināti LSDSP bijušie biedri, “Brīvai, stiprai Latvijai” biedri, KPV LV bijušie biedri, Edgars Kramiņš ir paudis gatavību būt ar mums, un esam uzrunājuši arī Aivaru Lembergu, taču pagaidām nav saņemta atbilde.”

Te nu gan jāteic, ka vairāk nekā pirms mēneša Kuzins gan pārāk bija aizrāvies ar “jaunvecās” partijas ietekmes slavināšanu, kaut vai aizrunājoties par “dižā Lemberga” piesaistīšanu partijas listei.

Viņš arī uzsvēra, ka jaunizveidotais politiskais spēks būs nopietns, un jau notiekot sarunas ar Krieviju par gāzes cenām. “Ar Putina padomnieku (..), neteikšu pagaidām precīzi, ar ko,” par šīm sarunām apgalvoja Kuzins.

Uz aicinājumu apstiprināt, ka partija tiešām priekšvēlēšanu laikā sarunājas ar Krievijas valdības pārstāvi, Kuzins atbildēja apstiprinoši, bet no sīkākiem komentāriem izvairījās.

Dažādu ideoloģiju mikslis

Savā ziņā trīs priedēs TKL varētu būt apmaldījušies priekšvēlēšanu programmā, tā īsti nesaprotot kādu valsts iekārtu tā Latvijā grib redzēt. No vienas puses tā grib “ieviest prezidentālu republiku” (Kārļa Ulmaņa ideja), no otras puses – “sasaukt Satversmes sapulci, lai pieņemtu leģitīmu tautas lēmumu par Latvijas valsts Satversmi” (Jāņa Čakstes ideja), “atgūt Latvijas zemi valsts īpašumā un nodot to nomā valsts pilsoņiem” (Pētera Stučkas ideja).

Šīs partijas priekšvēlēšanu programma arī citos aspektos var būt interesanta pretrunu pilna lasāmviela. No vienas puses tā grib ieviest tautvaldību (sistēma, kurā nozīmīgu jautājumu izšķiršanās piedalās pēc iespējas vairāk pilsoņu, bet kā zināms – kur divi latvieši, tur trīs partijas), bet no otras puses – “mazināt partiju varu”, “atgriežoties pie tautas interešu aizstāvības”. Solīts atjaunot Latvijas valsts nacionālo valūtu – latu, bet nav pateikts kā. Tāpat stingrs uzstādījums, ka “Latvijas cilvēku dzīvesveida pamatā ir saulgriežu rits un gadskārtu svētki, kam pakārtojama sabiedrības dzīve, kultūra un izglītība”. Un tā joprojām…

TKL arī rosina “atteikties no dalības tajās starptautiskajās organizācijās, kas tieši vai netieši traucē un ierobežo Latvijas valsts un tautas intereses, attīstību un labklājību”, bet nav pateikts, kuras ir tās velnišķīgās organizācijas.

Arī par birokrātijas mazināšanu būtu ko padiskutēt – no vienas puses TKL rosina uz pusi samazināt ministriju skaitu. Tas tā kā būtu labi. Toties no otras puses tā sola veikt kārtējo teritoriālo reformu, atjaunot visus pagastu, kā bija līdz 1940. gada okupācijai. Tas ir - pie pašreizējiem 512 pagastiem vēl pieplusot septiņus, kas laika gaitā likvidēti. Lai to veiktu, piemēram, būtu jāsamazina Rīgas pilsēta, lai atkal izveidotu Mangaļu pagastu, un tam par labu nošņāpt arī pa gabaliņam no Carnikavas un Garkalnes pagastiem. Tāpat arī būtu jāsamazina Turlavas pagasta Kuldīgas novadā un Lažas pagasta Dienvidkurzemes novadā platības, lai atjaunotu Klosteres pagastu. Priekšvēlēšanu programmā tas, protams, nav rakstīts, bet pēc loģikas tam tā būtu jābūt. Tāpat pašreizējo 36 novadu vietā izveidot 19 apriņķus, jo TKL taču sola atjaunot 1940. gada “teritoriju iedalījumu”.

Vēlēšanu lokomotīves

Rīgas saraksta līderis ir pats Edgars Kramiņš, aiz kura seko Kristīne Lindenblate. Sarakstā ir vēl viena otra pazīstama persona, piemēram, apbedīšanas biroja jeb rituālo pakalpojumu centra “Rantans” īpašnieks Konstantīns Žiharevs, kurš savu politiķa karjeru uzsācis pirms 21 gada, startējot Rīgas domes vēlēšanās no Ždanokas partijas – “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” saraksta.

Vidzemes saraksta līderis ir vienas no Baltijā lielākās granulu apkures katlu ražotnes – SIA “Grandeg” saimnieks Andris Lubiņš. Aiz viņa seko Rīgas Tehniskās universitātes profesore, bijusī Latvijas Zinātnes padomes vadītāja Gita Rēvalde. Vidzemes sarakstā ar 12. numuru startē arī bijušais “Latvijas pasta” direktors Aivars Droiskis, kurš tagad ir grāmatvedības firmas “Gamma AD” vadītājs.

Latgales saraksta līderis ir Aivars Smans, bet aiz viņa seko Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūras direktore Žanna Kulakova, kura pat kādu brīdi bija Latvijas otras lielākās pilsētas mēre, 2009. gadā vietvarā iekļūstot no Aināra Šlesera dibinātās Latvijas Pirmās partijas.

Kurzemes līderis ir bezdarbnieks Normunds Zernis, kurš pirms desmit gadiem kā Valsts nodarbinātības aģentūras darbinieks panāca, ka amatu zaudēja aģentūras vadītāja Baiba Paševica, jo viņš par nekārtībām aģentūrā bija pasūdzējies Labklājības ministrijai.

Zemgales saraksta līderis ir graudkopības un lauku tūrisma saimniecības “Kalnavoti” Kokneses pagastā īpašnieks Jānis Dzenis, kurš līdz šim izcēlies ne tikai ar savu lauksaimnieka darbu, bet arī eiroskepticismu. Savukārt saraksta 4. numurs ir mūziķis Gaitis Lazdāns. Ja arī Gaita Lazdāna vārds nav dzirdēts, to nevar teikt par viņa dziesmām – to skaits pārsniedzis piecus simtus.