Latviešu valodā izdots unikāls Ludzas igauņu pasaku krājums

Krājumā apkopotas visas igauņu folkloristu Oskara Kallasa, Pauloprīta Volaines un Augusta Sanga pierakstītās Ludzas igauņu pasakas. Grāmatai ievadu rakstījuši valodnieks Uldis Balodis un Godiņš, komentārus sagatavojusi Igaunijas Literatūras muzeja Igauņu tautasdziesmu arhīva asistente Inge Annoma.

Ludzas igauņi jeb luci bija 16.-17.gadsimtā Vitebskas guberņas Ludzas apriņķī uz dzīvi apmetusies katoļticīgo igauņu etniskā grupa. Lielākā daļa lucu dzīvoja tagadējā Pildas, Nirzas, Ņukšu un citu pagastu teritorijā. Liecības par igauņiem Latgalē saglabājušās vienīgi vietvārdos un māju vārdos, kā arī savā laikā pierakstītajās pasakās un teikās.

1893.gadā igauņu etnogrāfs Kallass saskaitīja 4387 Ludzas igauņus, kas runājuši lucu valodā, kura līdzinājusies dienvidigauņu dialektam. Pagājušā gadsimta 70.gados valodu pratuši vairs tikai aptuveni 20 cilvēki. Igauņu valodnieki savos pētījumos atklājuši, ka Ludzas igauņu valodā ir daudz aizguvumu no latviešu valodas.

Pirmās 80 pasakas pierakstīja un izdeva Kallass 19.gadsimta pēdējā desmitgadē, kad devās vairākās ekspedīcijās pie viņiem. 20.gadsimta 30.gados Volaine, Sangs un citi igauņu folkloristi un valodnieki turpināja Kallasa iesākto darbu.

"Ludzas igauņu jeb lucu pasakas gan Oskars Kallass, gan vēlāk Pauloprīts Volaine un Augusts Sangs nav centušies literāri apstrādāt, tā saglabājot dažādo teicēju autentisko stāstījumu. Šīs pasakas var uzskatīt par ekspedīciju materiāliem ar etnogrāfisku, vēsturisku, mitoloģisku un lingvistisku nozīmi," ievadā rakstījis pasaku krājuma tulkotājs Godiņš.

Pasakas šim krājumam ir ņemtas no materiāla, kuru sagatavojuši un komentējuši igauņu folkloristi un zinātnieki un kas nesen kļuvis pieejams internetā.

Grāmatā ir izmantoti unikāli 20.gadsimta 30.gadu fotomateriāli no Igaunijas Tautas muzeja. Tā tapusi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Igaunijas Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

LETA / Publicitātes foto