Tiesībsargs par melīgiem dēvē "Amnesty International" pārmetumus Latvijai par sliktu izturēšanos pret migrantiem no Baltkrievijas
foto: LETA
Tiesībsargs Juris Jansons.
Sabiedrība

Tiesībsargs par melīgiem dēvē "Amnesty International" pārmetumus Latvijai par sliktu izturēšanos pret migrantiem no Baltkrievijas

Jauns.lv/LETA

Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Amnesty International" pārmetumi Latvijai par sliktu izturēšanos pret migrantiem no Baltkrievijas ir melīgi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" komentēja tiesībsargs Juris Jansons.

Tiesībsargs par melīgiem dēvē "Amnesty Internation...

Viņš pauda izbrīnu par organizācijas izplatītajā ziņojumā rakstīto, uzsverot, ka "Amnesty International" pārstāvjiem klātienes vizītes laikā izskaidrojis situāciju un atspēkojis pārmetumus. Līdz ar to ziņojums rezultātā ir sanācis "diezgan sagrozīts, es pat atļaušos teikt, ka melīgs," vērtēja tiesībsargs.

Vaicāts, kādi iemesli varētu būt šādas sagrozītas informācijas paušanai, Jansons atbildēja, ka par to viņam grūti spriest, bet, viņaprāt, tas varētu būt vienkārši mēģinājums "atražot sevi" jeb apliecināt, ka organizācija kaut ko dara.

Tiesībsargs akcentēja, ka no starptautisko tiesību skatpunkta migrantiem, kuri vēlas iekļūt Latvijā no Baltkrievijas, īsti nav pamata prasīt starptautisko aizsardzību, jo viņi ir legāli ieradušies valstī, un līdz ar to, ja viņi grib nonākt Eiropas Savienībā, tad tas ir jādara legālā veidā, nevis, šķērsojot zaļo robežu nelikumīgi.

Komentējot pārmetumus par iespējamu migrantu spīdzināšanu, tiesībsargs sacīja, ka viņa rīcībā nav informācijas, ka kaut kas tāds būtu noticis. "Es gribētu zināt, kas ir tie informācijas avoti, no kuriem viņi ["Amnesty International"] ir smēlušies šīs ziņas, jo mūsu rīcībā tiešām nekā tāda nav. Ir arī bijušas situācijas, kad robežsargi ir apvainoti, ka viņi tur izmanto kaut kādus elektrošokus un tā tālāk, bet viņiem nemaz tādu nav!" sacīja Jansons.

Kā ziņots, "Amnesty International" izplatītajā ziņojumā pausts, ka Latvija ir slikti izturējusies un pat spīdzinājusi no Baltkrievijas nākošos migrantus, vairākus mēnešus turot viņus mežā.

Latvija jau aptuveni gadu veic pasākumus, lai valstī neielaistu migrantus no Baltkrievijas. Migrantu kustību pārsvarā veido cilvēki no Tuvajiem austrumiem. Kā uzsver Latvijas puse, šo cilvēku kustību pār robežu mērķtiecīgi ir organizējis Baltkrievijas valdošais režīms kā hibrīdkara operāciju pret mūsu valsti. Latvija uzsver, ka atbilstoši starptautiskajām tiesībām šiem migrantiem ir iespējams pieprasīt patvērumu jau pirmajā drošajā valstī, kurā viņi nokļuvuši - Baltkrievijā.

Tikmēr "Amnesty International" paziņojumā "Twitter" jūlija beigās kritizēja Latvijas nostāju. Organizācija atzīmēja, ka Latvija plāno pagarināt ārkārtas situāciju uz Latvijas austrumu robežas līdz šī gada novembrim. Organizācija pauda uzskatu, ka šāda Latvijas valdības pieeja apdraud patvēruma meklētāju cilvēktiesības uz patvēruma pieprasīšanu.

Latvijai bažas par iespējamiem migrantu cilvēktiesību pārkāpumiem uz robežas ar Baltkrieviju izteikusi arī Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Duņa Mijatoviča, aicinot Latvijas varasiestādes rūpīgi izmeklēt šos gadījumus.