Rendas pagastā beidzot pārdēvēs komunistiskās partijas vārdā nosaukto ceļu

Tomēr šī gada aprīlī jau pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pagasta iedzīvotāji nolēma, ka ciematā arī sadzīviskā līmenī nedrīkst būt vietvārds, kas atgādina par komunistu laikiem. Rendas pagasta pārvaldes profilā sociālajā tīklā “Facebook” rakstīts, ka  līdz 31. augustam rendenieki aicināti izteikt viedokli un ierosinājumus par to, kā turpmāk varētu saukt Partijas ceļu. Ierosinājums nomainīt šī ceļu nosaukumu izskanēja iedzīvotāju sapulcē. Tā kā ceļa nosaukums nav ietverts adresēs, nosaukuma maiņas dēļ nebūs jāmaina īpašuma dokumenti, skaidro pašvaldībā. Tā kā ceļa nosaukuma pārdēvēšana nekādus liekus izdevumus neradīs, būs tikai emocionāls gandarījums.

Jauns.lv jau rakstīja, ka Rendā ir viens no dīvainākajiem un mulsinošākajiem ielu nosaukumiem Latvijā.

Šis ceļš tā nosaukts par godu kādreiz “vienīgajai un pareizajai” partijai – Komunistiskajai partijai. Tiesa gan, tas tā nav gluži oficiāli, bet šo nosaukumu izmanto gan vietējie un pašvaldība, gan arī novada prese, ziņojot par norisēm Rendā. Daudziem nezinātājiem gan ceļa nosaukums – Partijas iela raisa neizpratni un mulsumu. Jaunākā paaudze, kā teiktu, ir šokā – kā demokrātiskā daudzpartiju valstī var būt nodēvēta iela vienas Partijas vārdā? Bet daudziem rendeniekiem pērn pirms Latvijas dzimšanas dienas svinībām bija vēl vieni svētki – beidzot tika noasfaltēta Partijas iela!

Šī iela kādreiz – Brežņevlaikos tautas mutē tika nodēvēta par godu “padomju tautas sirdsapziņai” – Komunistiskajai partijai. Tomēr šis ceļa posms tolaik tā arī nekur oficiāli netika ierakstīts kā Partijas ceļš, jo vairāk tādēļ, ka iela pie šī nosaukuma tika ne tai cēlākajā veidā. Tas bija tautas sarkasms un ironija, kas šo ielu lika tā nodēvēt.
Latvijai atgūstot neatkarību, ielas dīvainais nosaukums ieguva pusoficiālu nosaukumu: “Jāņa sētas” kartē un “Lursoft” datu bāzē pat parādījās nosaukums “Partijas iela”, pašvaldībā to sāka dēvēt par Partijas ceļu, kas arī kļuva par ikdienā lietotu “tautas vietvārdu”.

Renda ir salīdzinoši mazs ciemats, un tādēļ “Latvijas Pasts” tur sūtījumus piegādā adresēm, kurās minēts tikai māju nosaukums – nekāds ielas nosaukums netiek prasīts. Oficiālajā adrešu sarakstā tādas Partijas ielas nav. Bet, ja palūkojamies Uzņēmumu reģistra datu bāzē, tad varam konstatēt, ka Rendā, Partijas ielā, ir reģistrēti vairāki uzņēmumi. Tie gan nav nekādi fiktīvi uzņēmumi, jo ēkas numura vietā ir mājas vārds, bet ielas jeb ceļa nosaukums ir tikai kā “adreses paskaidrojums” – kurā ciema galā konkrēto ēku meklēt.

Jau vēlākos, atjaunotās neatkarības gados internetā tika izveidota tūristiem paredzēta Rendas karte, kuru, pēc visa spriežot, taisījuši jaunieši, kuri padomju laiku nav piedzīvojuši, jo tautā iegājies Partijas ceļš tur nosaukts kā Partiju ceļš, pa kuru var nokļūt uz baznīcu, bibliotēku un vīnotavu “Vini Curlandia”. Īsi sakot, tūristiem uz iemīļotajiem apskates objektiem vai informācijas centriem pāri ceļam – viņpus Īvandes rumbai, tuvāk Abavai, piedāvāja doties pa “daudzpartiju” ielu. Nu, kartes veidotājiem laikam toreiz nekādīgi prātā nevarēja ienākt, ka kāda ciema iela varētu tikt nosaukta vienas partijas vārdā. Tādēļ “vienas partijas sistēma” tapa par “daudzpartiju sistēmu”, kā tas civilizētā politiskajā pasaulē pieņemts.

Kuldīgas laikrakstā “Kurzemnieks” Partijas ceļa dīvainību izskaidrojis pagasta vēstures zinātājs un daudziem ceļotājiem labi zināmā krodziņa “Abavas pagrabiņš” saimnieks Andris Egliens:

“Padomju laikā šajā ceļā mājas būvējusi kolhoza vadība jeb priekšnieki, kā tolaik sauca visus, kuri bija kādā vadošā amatā. Tādējādi tas tautas valodā ieguvis Partijas ceļa nosaukumu, vēlāk tā ierakstīts dokumentos un saglabājies līdz mūsdienām, lai gan daudzās tā sauktajās priekšnieku mājās tagad ir jauni iemītnieki.”