Latvijas laukos atrod komunistisko komunāru godinātājus un Ķīnas galvaspilsētas ielu
Publiskās atmiņas centrs, turpinot apzināt “neērtos”, kopš padomju okupācijas laika Latvijā saglabājušos vietvārdus, tikko atklājis četrus jaunus nosaukumus, kuri cildina cīnītājus par komunistisko iekārtu, gan komunistiskās Ķīnas galvaspilsētu Pekinu. Centra vēsturnieki aicina nekavējoties rīkoties, lai šos nosaukumus izdzēstu no Latvijas kartes.
Krāslavā ir Pekinas iela, kura šādu vārdu ieguva vēl aizpagājušajā gadsimtā, bet 1935. gadā to pārdēvēja latviskos nosaukumos. Jau pēc Latvijas okupācijas to atkal pārdēvēja vecajā nosaukumā. Bet, domājams, ne jau tādēļ, lai atjaunotu “vēsturisko taisnīgumu”, bet, lai izdzēstu padomju režīmam nevēlamās atsauces uz Latvijas neatkarības laiku. Lai arī vienam otram var šķist, ka ielas nosaukums apliecina PSRS (Krievijas) draudzīgās saites ar komunistisko Ķīnu, tā it nebūt nav, kaut gan Pekinas vārds neapšaubāmi ir “izkropļots rusicisms” un liecina par pekli.
Tāpat Latvijā vairākās apdzīvotajās vietās ir atsauces uz tur kādreiz darbojošajamies kolhoziem, kuri nesa komunāra vārdu. Lai arī latviešu valodā vārdam “komunārs” ir trejādas nozīmes (1871. gada Parīzes komūnas dalībnieks; kādas komūnas loceklis; cīnītājs par komunistisko iekārtu), šais gadījumos norāde uz komunismu un kolhozu laikiem ir nepārprotama.
Publiskās atmiņas centrs uzskata, ka jau sen bija laiks, lai šos vārdus izdzēst no Latvijas kartes.
Pekinas pekle Krāslavā
Publiskās atmiņas centrs uzskata, ka Latvijas Republikā eksistē oficiāls vietvārds par godu komunistiskā režīma lielvalsts galvaspilsētai:
“Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) galvaspilsētas Pekinas iela Krāslavā prasa īpašu skaidrojumu. Lai arī ĶTR neapšaubāmi pārstāv komunistisku totalitāru režīmu, kura esību nosoda Latvijas Satversme, konkrētais oficiālais nosaukums ir veidots pirms 1940. gada 17. jūnija PSRS okupācijas – Krāslavā atradās Pekinas un Jaunpekinas ielas, kas attiecīgi ar Krāslavas pilsētas valdes 1935. gada 10. marta lēmumu 3. protokola 1. punktu, kas apstiprināts ar Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamenta 1935. gada 8. maija dokumentu Nr. 114928, pārdēvētas attiecīgi par Strēlnieku un Vanagu ielām.
Pekinas ielas nosaukums atgūts vēlāk, un šeit svarīgi saprast, ka Latvijas Republikas Satversme nosoda jebkuru komunistisku totalitāru režīmu, neatkarīgi, vai tas būtu PSRS, Vācijas Demokrātiskās Republikas, Albānijas vai Ķīnas Tautas Republikas komunistiskais totalitārais režīms. Līdz ar to režīma galvaspilsēta, kas nešaubīgi asociējas ar totalitārās Ķīnas Komunistiskās partijas vadīto valsti, nevar būt tiesisks oficiālais vietvārds Latvijas Republikā”.
Tomēr Pekinas ielai Krāslavā ar ķīniešiem nav nekāda sakara, kaut arī tāds priekšstats varētu rasties. Šādu ieskatu arī jau agrāk pauduši vēsturnieki. Piemēram, Rēzeknes augstskolas Reģionālistikas zinātniskā institūta izdotā žurnāla “Via Latgalica” 2013. gada 5. numurā Mg. geogr., Mg. sc.env. Ivars Matisovs raksta: “Visinteresantāko urbanonīmu (pilsētas daļas vai ielas nosaukums) grupu veido ārvalstu toponīmi, kas sevišķi raksturīgi Daugavpilij. (..) Tomēr par ģeogrāfiski viseksotiskākajiem Latgales urbanonīmiem uzskatāma Pekinas iela Krāslavā un Izraēlas iela Rēzeknē”.
Tomēr, kā izrādās, Pekinas ielai nav ne mazākā sakara ar ķīniešiem. Pirms trim gadiem Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja Alla Lomanovska LTV raidījumam “Ielas garumā” atklāja, kā radies šīs ielas nosaukums. Iela atrodas augstā, smilšainā pilsētas vietā, kur saulainā un karstā laikā ir īsta “pekle” – liela tveice. Tādēļ, 1895. gadā, kad pilsēta tur ierīkoja ielu, krāslavieši, daudzi no kuriem runāja krievu mēlē, to nodēvēja par “pekanku”, kas cēlies no krievu vārda “печ” (cepties) – tātad, cepties, tveicēties kā peklē. Laika gaitā tad arī Pekankas vārds transformējies par Pekinas vārdu. Tā kā Pekinas vārds ir saistāms ar rusicismu nevis orientālismu.
Ar komunāra vārdu uz lūpām
Savukārt ar komunāriem saistītie joprojām Latvijā esošiem vietvārdi gan tiešā veidā ir saistīti ar komunismu jeb kolhozu iekārtu. Saldus novada Nīgrandes pagasta Kalnos ir Komunāru iela, bet Madonas novada Cesvaines pagasta Kraukļos ir deviņas, bet Bauskas novada Īslīces pagasta Adžūnos ir astoņas adreses jeb mājas, kas nes “Komunāra” vārdu. Publiskās atmiņas centrs Jauns.lv informē:
“Bauskas novada Īslīces pagastā kādreiz atradās Adžūnu ciema kolhozs “Komunārs”, taču tas neattaisno trīsdesmit divus gadus ilgstošo pašvaldības nespēju atbrīvoties no skaidri okupāciju slavinošā un apkaunojošā nosaukuma, novadam ir pietiekami personību, kuras iemūžināt nosaukumos, piemēram, Adžūnu pusē reiz dzimusi Kārļa Zāles meistardarbnīcas tēlniece Laima Otīlija Žurgina, Aleksandra Čaka pieminekļa autore.
Tieši tāpat Cesvaines rajona Kraukļu ciemā reiz darbojās cits kolhozs “Komunārs”.
Arī Nīgrandes pusē visticamāk etimoloģija ir saistīta ar reiz slavenā Lāčplēša kara ordeņa kavaliera dēla, LPSR Nopelniem bagātā lauksaimniecības darbinieka, Ļeņina ordeņa kavaliera Jāņa Blūma vadīto ar ordeni “Goda zīme” apgalvoto kolhozu-agrofirmu “Jaunais komunārs”. Ja Latvijas Republika ciena Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka Jāņa Blūma (pēc valsts neatkarības atgūšanas viņš apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni) paveikto zemkopībā, ciema un novada labā, loģiskāk un cieņpilnāk pret Latvijas Republiku, tās brīvības cīnītajiem un totalitārisma upuriem ir hodonīmā (ielas nosaukumā) iemūžināt tieši paša Blūma kunga piemiņu, nevis turpināt slavināt komunistisko totalitāro režīmu. Līdz ar to rekomendācija Saldus novada pašvaldībai dziļāk analizēt, vai ir tiesisks pamats Komunāru ielas pārdēvēšanai par Jāņa Blūma ielu”.
